Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo
Facebook lietotāji no jauna izplata maldus, ka Covid vakcīnas izmaina cilvēka ģenētisko materiālu. Populārā ierakstā tos pamato ar kādu 2022. gada pētījums ar šūnu kultūrām. Pētījums nav attiecināms uz cilvēkiem, kas saņēmuši Covid poti. Paši autori noliedz, ka tas pierāda ģenētiskas izmaiņas pēc Covid vakcīnas.
Ieraksta autore pētījumu piesaka šādi:
“Apbrīnojami pētījumi apstiprina, ka Pfizer un Moderna mRNS vakcīnas integrējas cilvēka genomā, neatgriezeniski mainot DNS tikai 6 stundu laikā! (..) Zviedru pētnieki apstiprināja šo procesu, radot bažas par ilgtermiņa riskiem, piemēram, vēzi, autoimūnām slimībām un iedzimtu ietekmi. “Cilvēka organismā mainās ģenētiskais kods,” brīdina kardiologs Dr. Pīters Makkalofs, uzsverot iespējamus šūnu darbības traucējumus.”
Pirms vairāk nekā diviem gadiem Zviedrijas zinātnieki cilvēka aknu vēža šūnu kultūrai pievienoja Pfizer vakcīnu. Pfizer pote tāpat kā citas mRNS vakcīnas satur Covid vīrusa mRNS fragmentu – instrukciju, lai ražotu tā saukto pīķa olbaltumvielu.
Pētnieki novēroja, ka pēc kāda laika šūnās atradās arī DNS molekulas, kas bija veidotas no vakcīnā esošā mRNS. Taču tas neliecina, ka šīs DNS molekulas integrējas ģenētiskajā materiālā. DNS molekulas, iespējams, vienkārši “peld” šūnā un nenonāk šūnas kodolā, kurā atrodas cilvēka DNS. To norāda arī publikācijas autori. “Pētījumā netika pētīts, vai Pfizer pote izmaina mūsu ģenētisko materiālu,” skaidro viens no publikācijas autoriem. Cits autors stāsta, ka viņi “vēl nezina, vai konvertētais DNS tiek integrēts [cilvēka] šūnas DNS.” Tāpat nav arī zināms, vai gadījumā, ja tas notiek, rodas jebkādas sekas.
Filadelfijas Bērnu slimnīca norāda vairākus iemeslus, kāpēc pētījumā atklāto nevar pilnībā attiecināt uz cilvēkiem, kas saņēmuši Pfizer poti. Pirmkārt, pētījums notika nevis dzīvos organismos, bet šūnu kultūrā – laboratorijā audzētās šūnās. Šādi eksperimenti tikai dod ieskatu, kas varētu notikt dzīvos organismos. Otrkārt, pētījumā izmantoja aknu vēža šūnas, kurām atšķiras dažādi ar RNS saistīti molekulārie mehānismi. Tāpēc, iespējams, tajās notiekošie procesi neatspoguļo to, kas pēc potes saņemšanas notiek veselās cilvēka aknu šūnās. Līdz ar to nav pamata apgalvot, ka pēc Covid potes “cilvēka organismā mainās ģenētiskais kods”.
Izvērstāks un tehniskāks skaidrojums, kāpēc pētījuma rezultāti nav attiecināmi uz cilvēkiem, lasāms akadēmiskajā žurnālā Current Issues in Molecular Biology (šeit).
Ierakstā minētais “Pīters Makkalofs” ir Pīters Makalo – ASV kardiologs, kas jau vairākus gadus izplata nepatiesu informāciju par Covid un vakcīnām. Viņš, piemēram, nepamatoti apgalvojis, ka cilvēki bez simptomiem nevar izplatīt Covid un slimība esot ārstējama ar pretparazītu zālēm ivermektīnu.
Secinājums: Nav pierādījumu, ka Covid vakcīnas izmaina cilvēku ģenētisko materiālu. Facebook ierakstā minētais pētījums to nepierāda.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
