Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas
Sociālajos medijos vairāk nekā 100 tūkstošus reižu skatīts video par to, ka Latvijā sāk ieviest 30 kilometru stundā maksimālo braukšanas ātrumu. Video autors lēš, ka citur pilsētās ar lielu iedzīvotāju skaitu tas nenotiek. Tā nav taisnība. Atļauto braukšanas ātrumu samazina virknē ES pilsētu – vai nu atsevišķās zonās, vai visā to teritorijā.
Video pausts:
“Kādreiz, kad mēs braucām ar žiguļiem un zapīšiem, atļautais ātrums pilsētā bija 60 km/h. (..) Pēc tam pārsēdāmies BMW, mersedesos un tad atļauto ātrumu samazināja uz 50 km/h, lai gan riepas jau bija labākas, bremzes bija visādi ABS, viskautkādi atpakaļgaitas palīdzētāji. Tagad, kad visi iesēdušies teslās, elektromobiļos, mašīnās, kas pašas domā, atļautais braukšanas ātrums mums lēnām sāk samazināties līdz 30 km/h. (..) Ņemot vēra citu valstu iedzīvotāju skaitu, kur pilsētā ir ap 10 miljoniem un viņi joprojām tur braukā normālos ātrumos, tad man ir grūti saprast, kāpēc pie mums ir šādi…?”
Latvijā tāpat kā gandrīz visā ES apdzīvotās vietās maksimālais braukšanas ātrums ir 50 km/h. Vairākās Latvijas pilsētās, piemēram, Rīgā un Kuldīgā ir ieviestas zonas, kurās nedrīkst braukt ātrāk par 30 km/h.
Latvija nav vienīgā valsts, kur to dara. Pēdējos gados 30 vai 40 km/h ātruma ierobežojums ieviests arī, piemēram, Amsterdamā, Parīzē, Madridē, Briselē, Berlīnē un Helsinkos. Atļautais braukšanas ātrums tur samazināts lielākajā daļā pilsētas. Tas tiek darīts arī mazākās pilsētās, piemēram, Monpeljē, kurā ir divreiz mazāk iedzīvotāju nekā Rīgā.
Ieraksta autors runā par laiku, kad “braucām ar žiguļiem un zapīšiem”. Taču kopš 80. gadiem automašīnu skaits būtiski palielinājies – aptuveni piecas reizes vidēji uz vienu iedzīvotāju.
Atļauto ātrumu pilsētās pazemina galvenokārt gājēju drošības dēļ. Jaunākie pētījumi liecina – ja sadursmes laikā automašīnas ātrums ir 50 km/h, gājēja iespēja izdzīvot ir vidēji sešas reizes mazāka nekā tad, ja sadursmes brīdī ātrums ir 30 km/h.
Pērn Atēnu Nacionālās tehniskās universitātes zinātnieki apkopoja pētījumus par 40 Eiropas pilsētām, kuru lielākajā daļā teritorijas noteikts 30 km/h ātruma ierobežojums. Pētnieki secināja, ka tas samazināja satiksmes negadījumu skaitu par vidēji 23%, bet tajos mirušo skaitu – par vidēji 37%. Būtiski saruka arī gaisa un skaņas piesārņojums, un vairāk cilvēku sāka pārvietoties ar kājām, velosipēdiem un sabiedrisko transportu. Vairākās pilsētās samazinājās sastrēgumu skaits.
Secinājums: Daudzās Eiropas pilsētās samazina atļauto braukšanas ātrumu līdz 30 km/h. Ir pierādīts, ka tas būtiski samazina satiksmes negadījumu un tajos cietušo cilvēku skaitu.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
