Facebook kāds dezinformators biedē ar musulmaņu “okupāciju” un maldina par statistisku Anglijā. Viņš apgalvo, ka 63% musulmaņu nestrādā, ka viņi dzīvo bezmaksas mājokļos un ka musulmaņu ģimenēs ir vidēji 6–8 bērni. Nekas no tā nav taisnība.
Ierakstā paustā maldinošā informācija nav nekas jauns. Ārzemju faktu pārbaudītāji par to rakstījuši, piemēram, 2017., 2022. un 2024. gadā.
Cik Anglijas musulmaņu nestrādā?
Ierakstā pausts:
“70% musulmaņu sieviešu nestrādā, bet saņem valsts atbalstu un bezmaksas mājokli. 63% musulmaņu nestrādā, bet saņem valsts atbalstu un bezmaksas mājokli.”
Nav taisnība
Pēc jaunākajiem Lielbritānijas Nacionālā statistikas biroja datiem Anglijā un Velsā 4,3% iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 64 gadiem ir bezdarbnieki un 17,4% ir ekonomiski neaktīvi jeb tādi, kas nestrādā algotu darbu un nemeklē to. Ekonomiski neaktīvi ir arī, piemēram, studenti, strādāt nespējīgi cilvēki ar invaliditāti, pensionāri un tie, kas saimnieko mājās. Musulmaņiem rādītāji ir augstāki: 6,7% ir bezdarbnieki un 28% ir ekonomiski neaktīvi. No musulmaņu sievietēm 5,7% ir bezdarbnieces un 40,4% ir ekonomiski neaktīvas. Tātad ierakstā minēti skaitļi nav pareizi.
Lielbritānijā nav datu par to, cik dažādu reliģiju pārstāvji saņem pabalstus vai dzīvo bezmaksas mājokļos. Aptuveni 17% Anglijas un Velsas iedzīvotāju dzīvo sociālajās mājokļos, kuros ir salīdzinoši zema īres maksa. Musulmaņu vidū īpatsvars ir lielāks – 28%. Taču sociālie mājokļi nav bezmaksas. To īres maksa ir aptuveni puse no tirgū pieejamo mājokļu īres.
Musulmaņu ģimenēs nav vidēji 6–8 bērnu
Ierakstā arī minēts, ka musulmaņu ģimenēs “aug 6 līdz 8 bērni”.
Nav taisnība
Lielbritānijas Nacionālais statistikas birojs vairs neapkopo datus par dzimstību dažādu ticību ģimenēs. Jaunākie dati nāk no 2011. gada tautas skaitīšanas. Nacionālais statistikas birojs ziņoja, ka Anglijā un Velsā mājsaimniecībās ar bērniem ir vidēji 1,8 bērni. Musulmaņu mājsaimniecībās bija vidēji 2,3 bērni.
Vai ierakstā minēto pilsētu mēri ir musulmaņi?
Tālāk autors raksta:
“Londonas mērs ir musulmanis. Birmingemas mērs ir musulmanis. Līdsas mērs ir musulmanis. Blekbērnas mērs ir musulmanis. Šefīldas mērs ir musulmanis. Oksfordas mērs ir musulmanis.”
Puspatiesība
Ierakstā minētajās pilsētās visās ir bijuši musulmaņu mēri, taču patlaban tādi ir tikai Londonas Sadiks Hans un Līdsas Ebigeila Māršala Katunga. Re:Check neatrada, ka Birmingemas Kens Vuds, Blekbērnas Braiens Teilors, Šefīldas Džeina Danna un Oksfordas Marks Roulijs būtu publiski pauduši piederību islāmam.
Vai Muhameds ir populārākais jaundzimušo vārds Anglijā?
Ierakstā pausts:
“Visizplatītākais vārds, kas tiek dots piedzimstot, Anglijā ir Muhameds.”
patiesība
Pēc jaunākajiem – 2023. gada – datiem Muhameds un tā variācijās tiešām bija populārākais zēnu vārds Anglijā un Velsā. Abās valstīs kopā šādu vārdu deva 4661 jaundzimušajam. Otrajā un trešajā vietā bija vārdi Noa un Olivers – attiecīgi 4382 un 3556 zēniem.
Vai Anglijā ir 3000 mošejas, 130 šariata tiesas un 50 padomes?
Ieraksta autors raksta:
“Šobrīd Anglijā ir vairāk nekā 3000 mošeju, vairāk nekā 130 šariata tiesu un vairāk nekā 50 šariata padomju.”
Nav taisnība
Ne Lielbritānijā, ne atsevišķi Anglijā nav oficiālu datu par mošeju skaitu. Taču Lielbritānijas datubāzē MuslimsinBritain.org reģistrētas 1874 mošejas.
Šariata padomes jeb tiesas ir organizācijas, kurās iespējams konsultēties par islāma tiesiskajām, sadzīves un reliģiskajām normām. Padomes galvenokārt spriež par laulību šķiršanu, taču to lēmumiem nav likumiska spēka. Oficiālu datu par šariata padomju skaitu nav. 2016. gada aplēses liecina, ka Anglijā un Velsā, iespējams, bija 30–85 šariata padomes.
Secinājums: Nav taisnība, ka 63% musulmaņu kopumā un 70% musulmaņu sieviešu Anglijā nestrādā. Nav pamata apgalvot, ka tik liela daļa musulmaņu saņem pabalstus vai dzīvo bezmaksas mājokļos. Musulmaņu ģimenēs nav vidēji 6–8 bērnu. Nav pierādījumu, ka Birmingemas, Blekbērnas, Šefīldas un Oksfordas mēri ir musulmaņi. Muhameds ir populārākais jaundzimušo vārds Anglijā un Velsā. Nav pamata apgalvot, ka Anglijā ir 3000 mošejas, 130 šariata tiesas un 50 padomes.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
