Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo
Dezinformators Valentīns Jeremejevs spriež, vai Latvijas veselības sistēma nogalina cilvēkus, jo pacienti recepšu zāles drīkstot pirkt tikai paši – arī tad, ja nespēj fiziski ierasties aptiekā. Tā nav taisnība. Latvijā recepšu zāles pacientam var izņemt arī cits cilvēks, kuram pacients to atļāvis. Jeremejeva video TikTok skatīts vairāk nekā 70 tūkstošus reižu.
Video redzama slepeni filmēta aina Benu aptiekā. Jeremejevs kādai darbiniecei pieprasa izsniegt viņam zāles, kas paredzētas citam cilvēkam. Tālāk Jeremejevs sevi nofilmējis, sēžot automobilī. Viņš stāsta:
“Cilvēkam ir gripa. Guļ, nevar piecelties, zaudē samaņu. Izrakstīta recepte. Viņš, protams, atnākt pats nevar, un es atnācu uz Benu aptieku, lai izņemtu zāles. Un viņi man, protams, tās zāles neiedeva, kaut arī man bija ID karte. Jautājums ir tāds – šī sistēma… vai tiešām uztaisīta tā, ka mirst cilvēki, kuri nevar tikt līdz savām zālēm?”
Kā norādīts e-veselības portāla informatīvajos materiālos, pacients var lūgt jebkuram cilvēkam viņa vietā iegādāties recepšu medikamentus. Tas var notikt divos veidos. Pirmais – iedot cilvēkam e-receptes ID numuru. Pacients numuru var uzzināt e-veselības portālā vai sazinoties ar ārstu, kurš izrakstījis recepti. Otrs variants ir deleģēt cilvēku e-veselības portālā vai ar iesniegumu Nacionālajā veselības dienestā. Abos gadījumos šim otram cilvēkam aptiekā jāuzrāda pase vai personas apliecība (eID karte) un jānosauc receptes īpašnieka vārds un uzvārds.
Tātad Latvijas veselības sistēma neparedz, ka slimiem cilvēkiem obligāti pašiem jāiegādājas recepšu zāles.
Benu aptiekas īpašnieka Tamro Latvija mārketinga daļas vadītāja Agnija Greiziņa sarakstē ar Re:Check konkrēto atgadījumu nekomentēja, bet norādīja uz jau minēto pirkšanas kārtību.
Secinājums: Latvijā recepšu zāles pacientam var arī cits cilvēks, kam pacients to atļāvis.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
