Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas
2021. gada maijā Veselības ministrija publicēja video, kurā Latvijā pazīstami cilvēki aicina vakcinēties pret Covid-19. Dezinformators Rūdolfs Brēmanis video ir pārpublicējis un vedina domāt, ka tajā redzamie cilvēki esot melojuši par plāniem vakcinēties un vakcīnu efektivitāti. Tam nav nekāda pamata.
Veselības ministrija video publicēja kampaņas “Divi miljoni iemeslu vakcinēties” ietvaros. Tajā, piemēram, māksliniece Elita Patmalniece saka, ka vakcinēsies, lai pasargātu sevi un citus no Covid. Brēmanis video pa virsu uzlicis tekstu “Viņi meloja dēļ naudas? Nekad vairs neticiet viņiem”.
Nav pamata apgalvot, ka video redzamie cilvēki meloja par vakcīnu efektivitāti vai plāniem vakcinēties. Tolaik Eiropas Savienībā bija apstiprinātas četras Covid potes: Pfizer, Moderna, AstraZeneca un Jannsen. Klīniskajos pētījumos bija pierādīts, ka tās ir drošas un aizsargā pret saslimšanu. Pfizer pote bija 95% efektīva. Tas nozīmē, ka potēto vidū saslimušo bija par 95% mazāk nekā cilvēkiem, kas nesaņēma vakcīnu. Moderna un AstraZeneca vakcīnas bija attiecīgi 94% un 60% efektīvas, bet Jannsen – 67% efektīva.
Covid vakcīnas joprojām samazina iespeju saslimt. Vakcinētajiem, kas tomēr saķer Covid, ir vieglāka slimības gaita un mazāks risks sasirgt ar garo Covid, nonākt slimnīcā vai nomirt.
Secinājums:Covid vakcīnas bija efektīvas un tādas ir joprojām.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
