Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas
Facebook izplatīts ieraksts par kādu publikāciju, kuras autori vakcīnās it kā konstatējuši piejaukumus – 55 dažādus ķīmiskos elementus. Tā sauktais pētījums ir stipri apšaubāms un neatbilst akadēmiskiem standartiem. Par to liecina gan nepilnīgi aprakstīti dati, gan viegli identificējamās kļūdas aprēķinos, gan publikācijas vietne, kurā regulāri izplatīta vakcīnu dezinformācija.
Facebook kāds dalās ar publikāciju un raksta:
“Burtiski tai pašā dienā jeb 11. oktobrī parādījās vēl viens, kārtējais pētījums par to, kas tad īsti tajās [Covid] švakcīnās ir un par ko nedrīkst runāt un jautāt. Ja ļoti īsi, tad šeit tika aplūkotas visas galvenās švakcīnas un kopumā ņemot, tajās tika atrastas 55 neuzrādītas substances. Principā tā ir gandrīz visa Mendeļejeva tabula, ieskaitot visa veida smagos un toksiskos metālus, kā to var redzēt, piemēram, šajā Pfizer šļuras aprakstā.”
Runa ir par it kā akadēmiskā žurnālā International Journal of Vaccine Theory, Practice, and Research publicētu kādas argentīniešu biotehnoloģes pētījumu par Covid pošu sastāvu. Tā autori analizēja pāris Covid pošu paraugus un secināja, ka tajos atrodami neuzrādīti ķīmiskie elementi, kas padara vakcīnas par bīstamām. Taču patiesībā šie ķīmiskie elementi paraugos ir ārkārtīgi mazā daudzumā. Piemēram, metālu terbiju autori novēroja koncentrācijā viens pret desmit triljoniem (skaitlis ar 13 nullēm). Tik mazu koncentrāciju teorētiski varētu atrast jebkur, piemēram, dzeramajā ūdenī, pārtikā vai pat gaisā, un nav nekāda pamata apgalvot, ka tas varētu jebkādi ietekmēt cilvēku veselību.
Publikācijā ir vairākas rupjas kļūdas, kas nebūtu pieņemamas akadēmiskā pētījumā.
Pirmkārt, rezultātos nekas nav teikts par tā sauktajām kontrolēm. Lai analizētu vakcīnu paraugus, autori tās sajauca kopā ar ūdeni un slāpekļskābi. Publikācijā ir rakstīts, ka viņi izmantoja kontroli – to pašu ūdens un slāpekļskābes šķīdumu bez vakcīnas. Šajā gadījumā kontroles ir nepieciešams, lai zinātu, ka ķīmiskie elementi tiešām nāk no vakcīnas, nevis ūdens, slāpekļskābes, gaisa vai plastmasas tūbiņām, kurās viss tika sajaukts kopā. Ja sadaļā par metodēm ir rakstīts, ka lietotas kontroles, būtu sagaidāms, ka par tām būtu rakstīts arī rezultātos. Proti, būtu aprakstīts, cik katrs ķīmiskais elements bijis kontrolēs. Taču autori to nedara.
Otrkārt, publikācijā ir vai nu kļūdaini aprēķini, vai norādīti nepareizi skaitļi. Piemēram, tajā minētais 5 mikrolitru parauga atsķaidījums 10 000 mikrolitros atšķaidītas slāpekļskābes matemātiski neveido attiecību 1:10, bet gan 1:2000.
Publikācijas teksts arī liecina, ka autori nav bijuši neitrāli. Vārdi Covid vakcīna vairākkārt likti pēdiņās, Covid nepamatoti pielīdzināta gripai un apgalvots, ka potes padara cilvēkus magnētiskus, kas nav taisnība. Turklāt raksts publicēts vietnē, kurā vakcīnskeptiķi izplata dezinformāciju. Tajā publicētos maldus un melus ne reizi vien atspēkojuši faktu pārbaudītāji un zinātnieki. “Žurnāla” galvenais redaktors Džons Ollers ir pensionēts valodnieks, kurš arī pats regulāri izplata melus, ka vakcīnas izraisa autismu. Re:Check iepriekš rakstījis, ka tā nav.
Secinājums: Raksts par Covid pošu piejaukumiem satur rupjas kļūdas, kas nebūtu pieņemamas akadēmiskā pētījumā. Tajā konstatētie ķīmisko elementu daudzumi ir ārkārtīgi mazi un, iespējams, nākuši no citām pētījumā izmantotajām vielām vai traukiem. Raksts publicēts vietnē, kuras galvenais redaktors ir zināms vakcīnskeptiķis un dezinformators.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
