Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo
Vairāki simti Facebook lietotāju dalījušies ar video par to, ka ķīmijterapija it kā nogalina vairāk cilvēku nekā vēzis. Video autors min kādu neoficiālu “patieso statistisku”, taču to neparāda. Viņa apgalvojumam nav nekāda pamata, un to neapstiprina zinātniskā literatūra.
Video pausts:
“Patiesā statistika, nevis tā statistika, kuru jūs varat atrast onkoloģijas oficiālajos datos, ir tāda, ka ķīmija, ķīmijas terapija šobrīd nogalina krietni daudz vairāk cilvēku nekā vēzis.”
Ķīmijterapijā ir vēža ārstēšana ar medikamentiem, kas pamatā iedarbojas uz šūnām to vairošanās laikā. Metode ir piemērota vēža ārstēšanai, jo ļaundabīgu audzēju šūnām raksturīga nekontrolēta un ātra dalīšanās. Ķīmijterapija nogalina vēža šūnas vai vismaz daļēji kavē to vairošanās. Taču tā kaitē arī veselajām šūnām un rezultātā var rasties nopietnas blaknes.
Re:Check zinātniskajā literatūrā neatrada pierādījumus tam, ka šī metode nogalina vairāk cilvēku nekā vēzis.
Vairāki pētnieki ir centušies saprast, kā šī metode kopumā apdraud pacientu dzīvību. Viņi to ir izvērtējuši, skatoties uz pirmajām 30 dienām pēc terapijas sākšanas. Pētījumi, kuros veikta šāda analīze, liecina, ka no ķīmijterapijas mirst pavisam neliels pacientu skaits.
Piemēram, 2014. gadā Lielbritānijas pētnieki apkopoja informāciju par 31,3 tūkstošiem Kristija slimnīcas vēža pacientu, kas sāka lietot ķīmijterapiju no 2009. līdz 2013. gadam. Mēnesi pēc ķīmijterapijas sākšanas nomira 4% pacientu. Pētnieki secināja, ka 137 jeb 0,04% no visiem pacientiem, iespējams, miruši terapijas iespaidā. Visbiežāk tie bija pacienti ar ceturtās jeb pēdējās stadijas vēzi, kad atveseļošanās vairumā gadījumu nav iespējama.
2016. gadā akadēmiskais žurnāls The Lancet Oncology publicēja līdzīgu pētījumu par 43 tūkstošiem britu, kas slimoja ar noteiktiem krūts un plaušu vēžiem. Mēnesi pēc ķīmijterapijas sākšanas nomira 9% plaušu un 3% krūts vēža pacientu. Abos gadījumos lielākā daļa mirušo terapiju saņēma, lai atvieglotu ciešanas. Tie, kam medikamentus deva ar mērķi izārstēt vēzi, mira attiecīgi astoņas un trīs reizes retāk. Šajā pētījumā nebija iespējams spriest, cik no nāvēm izraisīja terapija un cik vēzis.
Jāmin, ka vēzis un ķīmijterapija ir plaši jēdzieni. Ārsti lēš, ka ir vairāk nekā 100 dažādu vēža veidu un vēl vairāk ķīmijterapijas līdzekļu. Ķīmijterapiju bieži piemēro kopā ar citām vēža ārstēšanas metodēm, piemēram, apstarošanu vai ķirurģiju. Proti, katrai vēža un ārstēšanas kombinācijai var būtiski atšķirties gan efektivitāte, gan drošums.
Tālāk video autors vedina domāt, ka vakcinēti bērni biežāk slimo ar vēzi:
“No maniem visiem daudzajiem bērniem (..) ar onkoloģiju saslima vienīgais, kurš tika sapotēts, pārējie visi dzīvo brīnišķīgā veselībā.”
2020. gadā vācu zinātnieki no Brēmenes apkopoja zinātnisko literatūru un secināja, ka bērnu vakcinēšanai nav saistības ar vēzi bērna vecumā. Savukārt hepatīta B vakcīna pretēji video autora minējumiem pat šķietami samazina risku saslimt ar akūtu limfoblastu leikēmiju. Pētnieki arī novēroja, ka bērni, kas saņēmuši vairāk pošu, retāk slimo ar leikēmiju.
Secinājums: Nav pamata apgalvot, ka ķīmijterapija nogalina daudz vairāk cilvēku nekā vēzis. Pētījumos novērots, ka pavisam neliela daļai vēža slimnieku ķīmijterapija ir nāvējoša – galvenokārt ceturtās stadijas pacientiem, kas medikamentu saņēma, lai atvieglotu ciešanas. Nav pierādījumu, ka vakcinēti bērni biežāk slimo ar vēzi.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.