Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas
Facebook spraigas diskusijas raisījis kāds ieraksts par veikalā Mego pieejamu olīvu izspaidu eļļu. Ieraksta autore stāsta, ka tās ražošanā izmanto šķīdinātāju heksānu, kas, iespējams, ķermenī veidojot neirotoksisku vielu. Skaidrojam, kas ir olīvu izspaidu eļļa un vai heksāns tiešām ir kaitīgs.
Ierakstā publicēta fotogrāfija ar Goccia D’oro olīvu izspaidu eļļu; to pavada teksts:
“Izrādās, tā ir eļļa, kas tiek izspiesta no olīvu atkritumiem – ap kauliņiem un mizām palikušās olīvu masas. Pie tam šādu eļļu nav iespējams izspiest mehāniski, kā tas notiek, spiežot augstvērtīgo produkciju, bet gan ar šķidruma palīdzību. Šķidrums, kas tiek pielietots, ir heksāns (itāliski: esano). Par heksānu savulaik var lasīt, ka tas ir naftas un dabasgāzes sastāvā atrodams produkts, kas ož pēc benzīna, viegli uzliesmo, bet nonākot organismā, oksidējas aknās, veidojot, “iespējams” neirotoksisku vielu.”
Ar ko olīveļļa atšķiras no olīvu izspaidu eļļas?
Olīveļļu iegūst, mehāniski spiežot olīvas. Gadījumos, kad eļļa ir pārāk skāba vai ar nepatīkamu garšu, to rafinē jeb attīra no piemaisījumiem. Šā procesa laikā eļļa zaudē daļu smaržas, garšas un uzturvielu. Rafinēta olīveļļa sāk kūpēt augstākā temperatūrā nekā nerafinētas eļļas (kūpēšanas laikā izdalās kaitīgas vielas). Tāpēc rafinēta eļļa ir piemērotāka cepšanai.
Ierakstā redzamo olīvu izspaidu eļļu nepieskaita ne pie rafinētas, ne nerafinētas olīveļļas. To iegūst no olīvu masas, kas paliek pāri pēc eļļas izspiešanas. Ražošanas notiek, sajaucot kaltētas olīvu izspaidas ar šķīdinātāju, kas no olīvu masas izvelk atlikušo eļļu. Parasti šķīdinātājs ir ogļūdeņradis heksāns, ko ražo no jēlnaftas. Eļļas un heksāna maisījumu atdala no sausās masas un vairākkārt karsē, lai šķīdinātājs iztvaiko. Gala produktā mēdz palikt niecīgs heksāna daudzums, kura maksimālo pieļaujamo vērtību nosaka Eiropas Savienības direktīvas un Latvijas tiesību akti. Heksānu mēdz izmantot ne tikai olīvu izspaidu, bet arī rapšu, saulespuķu, zemesriekstu un citu augu eļļu ražošanā. Tas, vai heksāns izmantots eļļas ražošanā, nav jānorāda uz iepakojuma, taču ražotāji mēdz norādīt, ja eļļa iegūta tikai ar mehānisku spiešanu.
Izspaidu eļļai, tajā skaitā ierakstā minētajai Goccia D’oro, parasti pievieno olīveļļu, lai uzlabotu tās garšu un smaržu.
Vai heksāna piemaisījums kaitē veselībai?
2022. gada pētījumā Francijas Aviņonas Universitātes pētnieki skaidro, ka patlaban nav pētījumu par apēstā heksāna ietekmi uz cilvēka veselību. Taču zinātniskajā literatūrā atrodami vairāki pētījumi, kuros šo vielu baroja pelēm vai žurkām.
Neiroloģiski simptomi, piemēram, nervu bojājumi vai paralīze dzīvniekiem novēroti tikai pie ļoti lielām devām, kuras cilvēks nevarētu uzņemt ar pārtiku. Zemākā deva, pie kuras pētnieki konstatējuši negatīvu ietekmi, ir 43,5 miligrami heksāna uz peles kilogramu. Pelēm, kas šo devu uzņēma 20 dienas, sliktāk veicās darbībās, kurās bija jāizmanto atmiņa. . Taču arī minētā deva ir ļoti liela – 70 kilogramus smagam pieaugušam cilvēkam ekvivalents daudzums būtu aptuveni 3 grami heksāna dienā. Salīdzinājumam Eiropas Savienībā un Latvijā maksimālais pieļaujamais heksāna piemaisījuma daudzums uz kilogramu eļļas ir viens miligrams jeb 3000 reizes mazāk, nekā iepriekš minētajā pētījumā baroja pelēm.
Tātad maz ticams, ka olīvu izspaidu eļļa cilvēkiem var izraisīt eksperimentos ar dzīvniekiem novērotās veselības problēmas.
Ierakstā minēts, ka autore ar eļļu “iegrābusies” veikalā Mego. Re:Check vienā Mego veikalā pārliecinājās, ka produkts maldinoši nosaukts par olīveļļu. Citu uzņēmumu Latvijas interneta veikalos Goccia D’oro pareizi norādīta kā olīvu izspaidu eļļa.
Uz e-pastā sūtīto jautājumu, kādēļ produkts nekorekti marķēts, Mego atbildēja, ka tā esot nejauša kļūda, kas nekavējoties tikšot labota.
Secinājums: Eiropas Savienībā un Latvijā maksimālais pieļaujamais heksāna daudzums uz kilogramu eļļas ir viens miligrams. Pētījumos ar dzīvniekiem negatīva ietekme uz veselību konstatēta tikai ar daudz lielākām heksāna devām, tādēļ maz ticams, ka olīvu izspaidu eļļa var izraisīt eksperimentos novērotās veselības problēmas.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
