Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina
“Mazā Ukraina” – tā, maldinot par Ukrainas bēgļu tiesībām, Latviju sauc kāds TikTok blogeris. Viņš melo, ka tikai ukraiņi Latvijā drīkst nesodīti kritizēt valsti, ka Ukrainas bēgļi atšķirībā no vietējiem pārtikas pakas var saņemt bez kādām izziņām, ka krievvalodīgajiem Latvijā aizliegts runāt krieviski. Video TikTok skatīts gandrīz 50 tūkstošu reižu, bet Facebook ar to dalījās 1200 cilvēku.
Vai Latvijā liegts kritizēt valsti?
Video autors stāsta:
“Runāt par valsti sliktu nevaram. Mums par to var būt sekas kā administratīvais sods. Ja to dara ukrainis, nekas nebūs.” (00:45)
Latvijā vārda brīvību nosaka Satversmes 100. pants: “Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta.” Tiesības uz vārda brīvību nav atkarīgas no personas pilsonības vai etniskās piederības, un nav pamata lēst, ka ukraiņiem Latvijā šo tiesību ir vairāk nekā citiem.
Jānorāda, ka Satversmes 116. pants ļauj ierobežot atsevišķu Satversmes pantu noteiktās tiesības, tostarp tiesības uz vārda brīvību, “lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.” Taču teikt, ka nedrīkst runāt “sliktu par valsti”, ir pārspīlējums. Sodāmi izpausmes veidi ir, piemēram, naida runa un genocīda attaisnošana.
Vai ukraiņi ES atbalsta pakas saņem bez “dokumentiem”?
Blogers turpina:
“Visas tās pakas, kurās ir bezmaksas ēdiens, higiēnas preces, viss pārējais, ukraiņiem dod uzreiz. Bet saviem nabadzīgajiem vajag aizpildīt kaut kādus papīrus, lai saņemtu šīs pakas.” (01:05)
Mājsaimniecības, kam piešķirts trūcīgās vai maznodrošinātās statuss vai kas atrodas krīzes situācijā, var saņemt Eiropas Savienības atbalsta pakas, kas satur pārtiku, higiēnas preces vai skolas piederumus. Uz paku izdales vietu jāierodas ar pašvaldības sociālā dienesta izziņu par kādu no iepriekšminētajiem stāvokļiem. Atbalsta pakas var saņemt arī Ukrainas kara bēgļi, taču arī viņiem nepieciešama sociālā dienesta izziņa par to, ka atrodas krīzes situācijā.
Vai krieviem atliegts runā krievu valodā?
Video pausts:
“Krievvalodīgajiem, kas visu mūžu dzīvojuši Latvijā, ir aizliegts runāt krieviski, bet, ja to dara ukraiņi, viņiem viss ir atļauts.”
Latvijā nav aizliegts runāt krievu valodā. Latvijā spēkā ir Valsts valodas likums, kas nosaka valsts valodas lietošanu konkrētās iestādēs un situācijās. Piemēram, likuma 2. pants nosaka valsts valodas lietošanu valsts un pašvaldību iestādēs, tiesās un tiesu sistēmai piederīgās iestādēs, kā arī organizācijās, uzņēmumos, citās iestādēs, izglītības sfērā un citās sfērās. Tomēr tas nenozīmē, ka krievu valoda Latvijā ir aizliegta. Likuma 2. panta 3. apakšpunktā teikts, ka likums neattiecas uz Latvijas iedzīvotāju neoficiālu saziņu, nacionālo un etnisko grupu savstarpējā saziņu, kā arī reliģisko organizāciju pasākumiem un darbību. Nav arī pierādījumu, ka valsts būtu pret kādu vērsusies tāpēc, ka viņš ģimenē vai citās sadzīviskās situācijās runātu krieviski.
Secinājums: Satversme nosaka, ka Latvijā ir vārda brīvība, tostarp kritizēt valsti. Ukrainas bēgļiem šajā ziņā nav nekādu priekšrocību. Lai saņemtu ES atbalsta pakas, gan latviešiem, gan ukraiņiem ir jāsaņem sociālā dienesta izziņa. Latvijā nav aizliegts runāt krievu valodā.
Visu atbildību par Eiropas Mediju un informācijas fonda (EMIF) atbalstīto saturu uzņemas materiālu autori. Tam nav jāatspoguļo vai tas nav jāuztver kā EMIF vai fonda partneru – Calouste Gulbenkian fonda un Eiropas Universitātes institūta – viedoklis.
The sole responsibility for any content supported by the European Media and Information Fund lies with the author(s) and it may not necessarily reflect the positions of the EMIF and the Fund Partners, the Calouste Gulbenkian Foundation and the European University Institute.
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com. Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
</p
