Drīzāk nav taisnība – apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs
Uzsverot nepieciešamību par valsts pirmo prioritāti noteikt dzimstību, Saeimas deputāts un Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Uģis Mitrevics (Nacionālā apvienība) stāsta, ka Igaunijā atšķirībā no Latvijas netiek prognozēta iedzīvotāju skaita samazināšanās. Mitrevics maldina, jo to paredz arī Igaunijā. Prognozētais kritums gan ir mazāks nekā Latvijā, jo, lai gan vidēji vienai sievietei tur pēdējos gados dzimst tikai nedaudz vairāk bērnu nekā Latvijā, Igaunija ir priekšā vairākos citos demogrāfijas rādītājos.
Riga TV24 13. februāra raidījumā Preses klubs Mitrevics runāja par iedzīvotāju skaita prognozēm:
“Dzimstībā neko neizdarīsim un neko nepanāksim, ja mēs nesāksim to darīt. Tā prognoze, ka 2050. gadā Latvijā dzīvos 1,4 miljoni iedzīvotāju, ir mīnus 500 tūkstoši, pretēji prognozei, ko es skatījos igauņiem, ir 1,3 divdesmitajā gadā un 1,3 piecdesmitajā gadā. Atkal tāda balta skaudība – igauņi 50. gadā tātad būs tikpat, cik viņi ir; Latvijā mēs būsim par 500 tūkstošiem mazāk.”
Kā informācijas avotu Mitrevics sarunā ar Re:Check norādīja ASV bezpeļņas organizāciju Iedzīvotāju skaita uzziņu birojs (ang. – Population Reference Bureau jeb PRB). Vēlāk Mitrevics e-pastā atsūtīja platformas Statista grafiku, kurā attēloti 2022. gada PRB dati. Grafikā redzams, ka Igaunijas iedzīvotāju skaits līdz 2050. gadam paliks nemainīgs, taču tie ir noapaļoti skaitļi, un patiesībā organizācija tolaik paredzēja samazinājumu par 4%. Jānorāda, ka jaunākajā jeb pērnā gada PRB prognozē lēsts, ka līdz 2050. gadam Latvijas iedzīvotāju skaits saruks par 21%, bet Igaunijas – par 7%.
Prognozes par iedzīvotāju skaitu veido arī citas organizācijas. Par Latvijas un Igaunijas apdzīvotību 2050. gadā tās publicējis Eurostat un ANO Iedzīvotāju nodaļa, bet Igaunijas gadījumā – arī tās statistikas birojs.
Latvijā 2050. gadā pēc Eurostat un ANO aplēsēm varētu būt attiecīgi 1,39 vai 1,48 miljoni (samazinājums par 30% un 21%) iedzīvotāju. Latvijā Centrālās statistikas pārvalde šādu prognozi neveido.
Gan Eurostat, gan ANO, gan Igaunijas Statistikas biroja prognozes par Igauniju ir optimistiskākas, taču visas trīs institūcijas arī tur paredz iedzīvotāju skaita kritumu – līdz 2050. gadam attiecīgi par 13%, 11% un 6,5%. Saskaņā ar šīm prognozēm Igaunijā 2050. gadā varētu būt 1,13 līdz 1,27 miljoni iedzīvotāju. Tātad Mitrevica teiktais ir maldinošs, jo arī Igaunijā tiek prognozēts iedzīvotāju skaita kritums.
Vai Igaunijā dzemdē vairāk?
Dzimstību var salīdzināt pēc vairākiem rādītājiem. Viens no tiem ir summārais dzimstības koeficients, kas parāda, cik bērnu vidēji sievietei piedzimst viņas mūža laikā. Koeficientu iegūst, dalot dzimušo skaitu sievietēm noteiktā vecumā (15–49) ar vidējo sieviešu skaitu šajā vecumā. Pēdējos 20 gados Igaunijā tas vidēji bijis nedaudz lielāks nekā Latvijā, savukārt 2022. gadā – nedaudz zemāks.
Lai notiktu paaudžu nomaiņa, šim rādītājam jābūt vismaz 2,1 – tātad vidēji 2,1 bērnam uz vienu sievieti. Igaunijā 2022. gadā summārais dzimstības koeficients bija 1,41, bet Latvijā – 1,47. Gan Latvija, gan Igaunija šajā ziņā ir aptuveni ES valstu vidējā līmenī.
Mitrevics un viņa kolēģi no Nacionālās apvienības aicina kā valdības pirmo prioritāti noteikt dzimstības palielināšanu, nevis veidot visaptverošus demogrāfijas plānus. Taču iepriekš minētais rāda, ka Igaunijas iedzīvotāju skaita prognoze 2050. gadam nav pozitīvāka tikai tāpēc, ka tur būtu lielāks vienā ģimenē dzimušo bērnu skaits. Fakts, ka kopumā kaimiņvalstī dzimst vairāk (vispārīgais dzimstības koeficients jeb dzimušo skaits uz 1000 iedzīvotājiem Igaunijā ir nedaudz augstāks), skaidrojams ar iedzīvotāju vecumstruktūru jeb lielāku fertilā vecuma (15–49) sieviešu īpatsvaru. Dažādu organizāciju prognozes attiecībā uz iedzīvotāju skaitu Igaunijā, visticamāk, ir optimistiskākas, jo atšķirībā no Latvijas Igaunijā jau kopš 2015. gada ir pozitīvs migrācijas saldo, proti, vairāk cilvēku tur pārceļas uz dzīvi nekā no tās aizbrauc. Tāpat Latvijā gadiem ir lielāka mirstība (rēķinot vidēji uz 1000 iedzīvotājiem) nekā Igaunijā.
Secinājums: Stāstot par prognozēto Igaunijas iedzīvotāju skaitu 2050. gadā, deputāts Mitrevics atsaucas uz avotu, kas nekorekti atspoguļo ASV bezpeļņas organizācijas Iedzīvotāju skaita uzziņu biroja datus. Patlaban organizācija paredz, ka Igaunijā cilvēku skaits saruks par 7%. Pie līdzīga secinājuma nonācis arī Igaunijas Statistikas birojs, bet Eurostat un ANO Iedzīvotāju nodaļa prognozē lielāku samazinājumu (13% un 11%). Attiecībā pret iedzīvotāju skaitu Igaunijā vidēji piedzimst vairāk bērnu nekā Latvijā, taču tas skaidrojams ar iedzīvotāju vecumstruktūru. Ja valstis salīdzina pēc tā, cik bērnu vidēji sievietei piedzimst viņas mūža laikā, Latvija un Igaunija ir līdzīgas.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
