Līdz ar lauksaimnieku protestiem sociālajos medijos no jauna uzpeldējuši vairākus mēnešus veci maldi par Ukrainu, Vāciju un Krievijas energoresursiem. Kādā video nepamatoti stāstīts, ka ukraiņiem vairs nepieder lauksaimniecības zemes, ka Latvija caur starpniekiem pērk Krievijas naftu un gāzi, bet lauksaimnieku protesti Vācijā it kā notiek, jo valdība par daudz naudas dodot Ukrainai. Tā nav taisnība, taču, par spīti maldinošajam saturam, video Facebook un TikTok skatīts desmitiem tūkstošu reižu.
Vai ukraiņiem Ukrainā vairs nepieder lauksaimniecības zemes?
Video autors apgalvo:
“Ja mēs paskatāmies, kam tad tie graudi pieder, tad tie pieder lielām ASV starpnieku kompānijām – finanšu kompānijām, kuras nodarbojas ar zemes uzpirkšanu un uzpērk zemes lielos apjomos Ukrainā. Praktiski ukraiņiem pašiem lauksaimniecības zemes vairs nav palikušas vietējiem ukraiņiem.”
Nav taisnība
Ukrainas Zemes kodeksā noteikts, ka “lauksaimniecības zemes nedrīkst nodot ārvalstu pilsoņu, bezvalstnieku, ārvalstu juridisko personu un citu valstu īpašumā.” Taču tas nenozīmē, ka ārzemju investori nedrīkst atvērt meitas uzņēmumus Ukrainā un lauksaimniecības zemi iegādāties ar to starpniecību. Lielākais no tiem uzņēmumiem ir AgroProsperi, kas atrodas ASV privātā kapitālā firmas NCH Capital paspārnē. Tam 2022. gadā piederēja 350 tūkstoši hektāru lauksaimniecības zemes.
Ukrainas lauksaimniecības tirgus analīzes uzņēmums Latifundist norāda, ka 2022. gadā ārzemju investīciju firmām pastarpināti piederēja 3–4 miljoni hektāru jeb 7–9.5% no kopējām lauksaimniecības zemes platībām. Tātad nav taisnība, ka ukraiņiem pašiem nepieder lauksaimniecības zemes.
Vai Vācijas zemnieki protestē, jo valsts finansiāli atbalsta Ukrainu?
Video autors turpina:
“Kāpēc vācieši ir izgājuši ielās? Kāpēc viņi nepiekāpsies? Tāpēc, ka šī nauda, kas pienācās viņiem, lai dzēstu daļu akcīzes (..), lai lētāka degviela būtu, lai lētāki minerālmēsli, lai atbalsta maksājumi lielāki, lai kompensētu visādas citas ES regulas… Tas viss tiek atdots Ukrainai.”
Trūkst konteksta
Vācijas zemnieki protestē, jo uz viņu rēķina plānots aizlāpīt 30 miljardu eiro iztrūkumu 2024. gada budžetā. Tas radās pēc tam, kad pērn Vācijas Konstitucionālā tiesa lēma, ka Covid-19 pandēmijas apkarošanai iepriekš atvēlēto un pāri palikušo 60 miljardu eiro novirzīšana klimata pārmaiņu ierobežošanai bijusi antikonstitucionāla.
Lai iztrūkumu mazinātu, Vācijas valdība vienojās samazināt subsīdijas dažādās programmās, piemēram, ieviest nodoklilauksaimniecības transportlīdzekļiem. Pret to iestājās lauksaimnieki un sāka organizēt masveida protestus, kas joprojām turpinās.
Pēc Vācijā bāzētā Ķīles institūta datiem kopējais valsts atbalsts Ukrainai bijis 20,96 miljardi eiro jeb par 30% mazāks nekā iztrūkums 2024. gada budžetā. Turklāt atbalsts sniegts gandrīz divu gadu laikā – no 2022. gada janvāra beigām līdz 2023. gada oktobra beigām.
Vai Latvija pērk Krievijas naftu un gāzi?
Video autors stāsta:
“Mēs gribējām nokāpt no Krievijas gāzes, naftas un citām adatām. (..) Tagad Krievijā šo gāzi, naftu iepērk ASV kompānijas un par trīsreiz lielāku cenu pārdod mums.”
Nav taisnība
Pagājušā gada sākumā ES spēkā stājās aizliegums importēt Krievijas pa jūru pārvadāto jēlnaftu un noteiktus naftas produktus. Ja valstij nav citu alternatīvu, kā tas sankciju pieņemšanas laikā bija Bulgārijai un Horvātijai, naftu joprojām drīkst importēt pa cauruļvadiem. Latvijā jēlnaftas pārstrādes rūpnīcu nav; valsts naftas produktus iepērk no citām. Pēc tīmeklī atrodamās un Re:Check pērn novembrī no Neste Latvija saņemtās informācijas Latvijā galvenie naftas produktu piegādātāji ir ORLEN Lietuva un Neste Oyj pārstrādes rūpnīcas. Abu rūpnīcu īpašnieki publiski paziņojuši, ka vairs neizmanto Krievijas jēlnaftu.
Pērn stājās spēkā arī aizliegums Latvijā piegādāt dabasgāzi no Krievijas Federācijas. Novembrī, kad izskanēja līdzīgi maldi, Re:Check vērsās pie dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatora Conexus. Tolaik uzņēmuma pārstāve Dace Baltābola Re:Check skaidroja, ka “dabasgāzes padeve uz Latviju notiek, tikai izmantojot dabasgāzes pārvades sistēmu.” 2023. gada dabasgāzes iesūknēšanas sezonā 70% sašķidrinātās dabasgāzes Latvijai piegādāja no Klaipēdas termināļa Lietuvā un 30% – no Inkoo termināļa Somijā. Abi uzņēmi Re:Check noliedza, ka importē Krievijā iegūtu gāzi.
Klaipēdas terminālis pieder akciju sabiedrībai Klaipėdos nafta, kuras lielākais akcionārs ir Lietuvas Enerģētikas ministrija. Novembrī uzņēmuma Komunikācijas nodaļas vadītāja Orinta Barkauskaite sarakstē ar Re:Check norādīja, ka Lietuva ir pilnībā atteikusies no Krievijas gāzes un terminālī nepieņemot Krievijas gāzi arī no starpniekiem jeb citiem uzņēmumiem.
Klaipėdos nafta pieprasot informāciju par dabasgāzes izcelsmi un sekojot ienākošajai kravai jau no pirmā ķēdes posma, un pārbaudot gan dokumentāciju, gan piegādes norisi. Sezonā no janvāra līdz septembrim 93% gāzes terminālī nonāca no ASV un Norvēģijas, bet pārējie 7% – no Alžīrijas un Nigērijas. Klaipėdos nafta ir tiesības nepieņemt kravu, ja ir pamatotas aizdomas, ka gāze sākotnēji nākusi no Krievijas.
Inkoo termināļa īpašnieka Somijas valsts uzņēmuma GasGrid izpilddirektors Olli Sipile Re:Check novembrī apliecināja, ka arī Somijā Krievijas dabasgāze nenonāk – ne tieši, ne caur starpniekiem. Uzņēmums pārbaudot gāzes izcelsmes sertifikātu un, ja tās izcelsmes valsts ir Krievija, terminālī to nepieņemot.
Secinājums: Nav taisnība, ka ukraiņiem Ukrainā vairs nepieder lauksaimniecības zemes. Vācijas lauksaminieku protesti un iztrūkums 2024. gada budžetā nav saistīts ar Vācijas sniegto palīdzību Ukrainai. Nav pierādījumu, ka Latvija pastarpināti no citām valstīm importē Krievijas naftu un gāzi.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
