Facebook aptuveni 800 cilvēku dalījušies ar divos kriminālprocesos iesaistītā Ernesta Rieksta video, kurā viņš izsaka dažādus nepatiesus apgalvojumus un pauž vēlmi, lai Krievija iekarotu Latviju.
Vispirms Rieksts apgalvo, ka Latvija jau ir iekarota:
“Jau valda ienaidnieks, visa Latvija jau ir iekarota.”
Nav taisnība
Tā nav taisnība. Latvija ir neatkarīga valsts; tās parlamentu ievēl brīvās un demokrātiskās vēlēšanās.
Viņš turpina:
“Latvijā ir augstākais AIDS, saslimstības līmenis, HIV saslimstības līmenis, augstākais pašnāvību skaits, slepkavību skaits pēc oficiālām tabulām.”
Saskaņā ar Eurostat statistiku Latvija ir pirmajā vietā slepkavību skaita ziņā. Pārējos rādītājos Latvijai ir salīdzinoši augsti, bet ne augstākie rādītāji līdzīgu valstu vidū.
Latvija ir otrajā vietā Eiropas Savienībā pēc to cilvēku īpatsvara, kam atklāts cilvēka imūndeficīta vīruss jeb HIV. Pašnāvību skaits ne tuvu ne augstākais ES. 2020. gadā, par kuru pieejami jaunākie publiskotie Eurostat dati, vēl vairāk pašnāvību, rēķinot pret iedzīvotāju skaitu, tika izdarīts Lietuvā, Ungārijā, Slovēnijā, Igaunijā, vairākos Polijas un Francijas reģionos.
Rieksts jautā:
“Kāpēc jūs maksājat dārgākos komunālos?”
Nav taisnība
No Rieksta teiktā nav saprotams, par kuriem komunālajiem pakalpojumiem un ar ko viņš salīdzina Latviju.
Jaunākajos Eurostat datos redzams, ka pērn pirmajā pusgadā Latvijā bija devītā dārgākā elektroenerģija ES. Par citiem komunālajiem pakalpojumiem Re:Check neizdevās atrast salīdzināmu informāciju. Taču citā Eurostat datu kopā ir informācija par to, cik vidējā mājsaimniecība iztērē uz dažādu komunālo pakalpojumu grupām.
2022. gadā Latvijā vidēji viens cilvēks par elektrību, gāzi un citiem enerģijas avotiem gadā iztērēja 800 eiro, kas Latviju ES ierindo 15. vietā. Savukārt pēc maksājumiem par ūdeni un citiem ar mājokli saistītiem pakalpojumiem ar 100 eiro uz iedzīvotāju esam 24. vietā. Ja salīdzina pret mājsaimniecību kopējiem izdevumiem, maksājumi par elektrību, gāzi un citiem enerģijas avotiem veidoja 6,6% no gada izdevumiem, bet par ūdeni un citiem ar mājokli saistītiem pakalpojumiem – 1%. Skatoties šādi, esam attiecīgi piektajā un 19. vietā ES.
Par līdzīgiem maldiem Re:Check rakstīja pagājušā gada aprīlī (šeit), kad vairāki politiķi un ziņu portāli nekritiski pārpublicēja kāda anonīma X jeb Twitter profila ierakstu.
Tālāk Rieksts maldina par dzimuma maiņas operācijām:
“Tu gribi, lai tavs dēls nogriež … četros gados un kļūst par meiteni? (..) Viņš nogriež … un pieņem šādus lēmumus.”
Nav taisnība
Tā nav taisnība. Bērniem dzimumorgānus nost negriež, un to nav plānots darīt nākotnē. Kirurģisku dzimuma maiņu Latvijā veic tikai no 18 gadu vecuma un izmaiņas šajā ziņā netiek plānotas, sarakstē Re:Check pērn oktobrī skaidroja Veselības ministrijā.
No 16 gadu vecuma nepilngadīgie var sākt hormonu terapiju (pretējā dzimuma hormonu lietošanu), bet pubertāti nesasnieguši bērni drīkst lietot pubertātes bloķētājus – medikamentus, kas kavē pubertāti, bet nerada izmaiņas pacienta dzimumpazīmēs.
Pirms nepilngadīgais sāk jebkādu dzimumidentitātes traucējumu ārstēšanu, viņu izvērtē bērnu psihiatrs, klīniskais psihologs, bērnu endokrinologs, ģenētiķis, ginekologs, urologs, sociālie darbinieki un citi speciālisti. Psihiatriskajā izvērtēšanā obligāti iekļauj bērna vecākus vai aprūpētājus.
Video arī izskan maldi par emigrāciju:
“Es nezinu nevienu valsti, no kuras būtu tik daudz cilvēki izbraukuši procentuāli. No Latvijas ir izbraukuši kaut kādi 50% iedzīvotāju.”
Nav taisnība
Rieksts nerunā par konkrētu laika posmu. Latvijas Oficiālās Statistikas portāla datos redzams, ka kopš neatkarības atgūšanas 1990. gadā Latvijā nav bijis neviens gads, kurā valsti pametuši 50% cilvēku. Kopumā no 1990. līdz 2022. gadam (ieskaitot) no Latvijas emigrējuši 735 tūkstoši cilvēku, bet uz dzīvi Latvijā pārcēlušies 288 tūkstoši. Šajā laikā Latvijas iedzīvotāju skaits sarucis par 30%. Divi lielākie emigrācijas viļņi bija 90. gadu sākumā, kad Latviju pameta citu bijušo PSRS valstu piederīgie un PSRS karaspēks, un pēc 2008. gada ekonomikās krīzes.
Jāpiebilst, ka kopš 2010. gada izbraucēju skaits vienmērīgi samazinājies. Arī migrācijas saldo – starpība starp imigrantu un emigrantu skaitu – ir uzlabojies. 2021. gadā no Latvijas devās prom tikai par 286 cilvēkiem vairāk, nekā pārcēlās uz to. Savukārt 2022. gadā saistībā ar Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, Latvijā vairāk iebrauca cilvēku nekā to pameta.
Rieksts arī apgalvo, ka Latvijā esot “sliktākā izglītības sistēma”.
Nav taisnība
Izglītības kvalitāti nav iespējams objektīvi izmērīt, taču to izvērtēt ik trīs gadus cenšas izvērtēt ir Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) izglītības sistēmu salīdzināšanas programma PISA. Tas notiek, pārbaudot 15 gadus vecu skolēnu zināšanas. Jaunākajā 2022. gada pētījumā Latvijas skolēnu rezultāts matemātikā un zinātnes pratībā bija virs dalībvalstu vidējās vērtības, bet lasīšanā – aptuveni vidējā līmenī.
Secinājums: Latvija ir neatkarīga valsts, kuras parlamentu ievēl brīvās un demokrātiskās vēlēšanās. Latvijā nav augstākais HIV slimnieku un pašnāvību skaits; nav dārgākie komunālie pakalpojumi un sliktākā izglītības sistēma. Latvijā nepilngadīgie nevar ķirurģiski mainīt dzimumu, tostarp veikt dzimumorgānu operācijas. Kopš neatkarības atjaunošanas Latviju nav pametuši 50% iedzīvotāju.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
