Vai taisnība, ka Rīgas dome dārgi nopirka atkritumu urnas, kuras Latvijā var atrast par četrreiz lētāku cenu? Vai kāds populārs TikTok video tiešām pierāda, ka urnas nav nerūsējošas? Par to sociālajos medijos stāsta pazīstami maldinātāji. Taču atbilde uz abiem jautājumiem ir “nē”.
Janvāra sākumā TV3 Ziņas informēja par to, ka Rīga iegādājusies ļoti dārgas atkritumu urnas. Tās ražojis norvēģu uzņēmums, un cena par vienu ir vairāk nekā 1300 eiro. To asi kritizēja sociālo mediju lietotāji un Rīgas domes opozīcijas deputāti.
Kāds ļoti populārs video nofilmēts veikalā. TikTok tas sasniedzis 96 tūkstošus cilvēku, Facebook dalījušies vairāk nekā septiņi tūkstoši. To uzņēmis Vladimirs Vološins, kurš jau iepriekš ir maldinājis par Latviju. Viņš rāda daudz lētāku Latvijas uzņēmumā Darba Spars ražotu atkritumu tvertni un vedina domāt, ka patiesībā Rīga iegādājusies šīs atkritumu urnas, bet uzdevusi tās par dārgākām. Līdz ar to kāds esot nopelnījis miljonu. Video autors stāsta:
“Ir aizdomas, ka tās miskastes, ko Rīgas dome izliek uz ielām, ir pozitīva dinamika, tas ir Latvijas ražojums. Kāpēc es nonācu pie tāda viedokļa? Miskastes forma ir absolūti identiska.”
Vološins video arī rāda divu blakus esošu atkritumu urnu cenas.
Attēls: Ekrānuzņēmumi no Facebook video.
Video autors piedāvā salīdzināt Rīgas domes iegādāto urnu parametrus ar veikalā atrodamajām un pierādīt, ka mūs piemānīja. Ja atšķiroties tikai to vāciņi, tad iepirktās atkritumu urnas esot ražotas Latvijā:
“Tas nozīmē, ka šajā rūpnīcā speciāli sataisīja šīs miskastes (..), vienkārši šo vāku nomainīja, lai juridiski it kā tas ir cits dizains.”
Vološins arī sniedz savas aplēses un satraucas, ka lētākas atkritumu tvertnes no veikaliem sākšot izņemt, piedāvājot ātrāk veikt pārbaudi:
“Ir atkritumu tvertņu paraugi, ja viņi nesāks tagad steidzamā kārtā izņemt miskastes un atsaukt… kamēr mēs filmējam, tās vēl ir. Var izmērīt un pierādīt, ka tās ir tās pašas miskastes, tas pats ražojums un bija nozagts miljons ar kapeikām vienā darījumā.”
Tomēr nav pamata spekulācijai, ka patiesībā Rīga iegādājusies Latvijas atkritumu urnas un slēpj to īsto cenu. Veikalā rādītās tvertnes cenu zīmē redzams, ka atkritumu tvertnes tilpums ir 70 litri un metāla biezums ir viens milimetrs. Ar šīs atkritumu tvertnes parametriem var iepazīties šeit.
Savukārt Rīgas dome iegādājusies norvēģu ražotāja Vestre atkritumu tvertnes. Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļas vadītājs Mārtiņš Vilemsons rakstiskā atbildē Re:Check informēja, ka nopirkts modelis ar nosaukumu City. To ar ietilpība ir 150 litri. Atkritumu urnas korpuss izgatavots no 3 mm bieza tērauda. Pēc noteiktu parametru ievadīšanas Vestre mājaslapā var redzēt šīs atkritumu urnas cenu – 1310 eiro.
Attēls: Ekrānuzņēmums no ražotāja Vestre mājaslapas, kurā redzams Rīgas pašvaldības iepirktās atkritumu urnas modelis.
Rīgas dome pamato pirkumu ar augstu izturību un ilgo garantijas termiņu. Ražotājs tām esot devis mūža garantiju pret rūsēšanu un 15 gadu garantiju korpusa krāsojumam. Vilemsons apgalvo, ka neviens vietējais ražotājs tik augstas kvalitātes atkritumu urnas nepiedāvā. “Tas nozīmē, ka varam vienreiz iegādāties kvalitatīvu un izturīgu risinājumu par augstāku cenu vai arī mainīt lētākas urnas ik pēc 3 gadiem, par kuru demontāžu, utilizāciju un jaunu uzstādīšanu arī papildus jāmaksā,” atbild Rīgas domes pārstāvis. Pēc viņa teiktā, starp līdzvērtīga izmēra un kvalitātes ārvalstu ražotāju urnām izvēlētais modelis ir viens no lētākajiem.
To, ka galvaspilsēta atkritumu urnas šoreiz neiegādājās no vietējā ražotāja Darba Spars, telefonsarunā Re:Check apstiprināja arī uzņēmuma valdes loceklis Valērijs Vasiļevskis. Viņš tāpat norādīja, ka video rādītās atkritumu tvertnes atšķiras pēc apjoma un metāla biezuma. Tomēr, pēc viņa teiktā, kvalitātes ziņā vietējais ražojums nav sliktāks par norvēģu, un Darba Spars šādas atkritumu tvertnes varētu saražot daudz lētāk.
Vai urnas ir rūsējošas?
Nav taisnība
Maldi izskanēja ne tikai par atkritumu urnu cenu un ražotāju, bet arī par to izgatavošanas materiālu. Citā populārā video dezinformators Rūdolfs Brēmanis kopīgi ar frakcijai nepiederošo Saeimas deputāti Gloriju Grevcovu veic “eksperimentu”, kas it kā pierāda – urnas nemaz neesot nerūsējošas.
Brēmanis video apgalvo:
“Kā jūs zināt (..), ka pie nerūsējošā metāla nelīp magnēts. Pie parastā līp klāt. Pie nerūsējošā nelīp klāt.”
Magnētam pielīpot pie urnas, Brēmanis secina, ka atkritumu urna nav veidota no nerūsējoša metāla.
Kā norādīts ražotāja Vestre vietnē, Rīgas iepirktās City modeļa urnas ir veidotas no tērauda jeb dzelzs un oglekļa sakausējuma. Noteiktos apstākļos tēraudā esošais dzelzs var reaģēt ar skābekli un veidot dzelzs oksīdus jeb rūsu. Nerūsējošs ir īpašs tērauda veids, kurā noteiktā daudzumā iekļauts ķīmiskais elements hroms. Atkarībā no nerūsējošā tērauda molekulārās struktūras tas var būt magnētisks vai ne. To Re:Check telefona sarunā apliecināja arī Rīgas Tehniskās universitātes Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes profesors Sergejs Gaidukovs: “Vienkāršs tērauds vai nerūsējošs tērauds pēc savām īpašībām var būt gan magnētisks, gan nemagnētisks. Tas pārsvarā saistīts tikai ar dažādiem piejaukumiem metālā.”
Proti, tas, vai pie tērauda līp vai nelīp magnēts, nerāda, vai materiāls ir nerūsējošs. Brēmaņa “eksperiments” ir maldinošs uzvedums, kas neko nepierāda.
City atkritumu urnās izmantots parastais tērauds, taču tas ir apstrādāts īpašā veidā – ražotājs to noklājis ar cinka aizsargkārtu, kas pasargā pret rūsēšanu un palielina mehānisko izturību. Šādu materiālu sauc par cinkotu jeb galvanizētu tēraudu (ang. – hot-dip galvanized). Uzņēmums norāda, ka cinka kārtiņa ir 0,8–1,2 mikrometrus bieza. Āra apstākļos kārtiņa katru gadu kļūstot nedaudz plānāka (vidēji par 1,8% no sākotnējā biezuma) un pēc Vestre aplēsem tā turēsies vismaz 30–40 gadus. Papildu tam cinka kārtiņa ir klāta ar polimēru, ko veido sveķi, pigmenti un citas vielas, kas kopā arī palīdz novērst rūsēšanu (to sauc par pulverkrāsošanu jeb powder-coating).
Cinks nav magnētisks, taču pie šādi apstrādāta tērauda joprojām pieķeras magnēti. Šīm Vestre urnām ir C5-M klases jeb ļoti augsta aizsardzība pret rūsu. Šīs kategorijas materiālus parasti izmanto vietās ar palielinātu mitrumu un sāļumu, piemēram, naftas platformās.
Secinājums: Facebook video autors veikalā demonstrē lētakas atkritumu tvertnes, kas ir divas reizes mazākas un trīs reizes plānākas, nekā tās, ko iepirka Rīgas dome. Nav pamata pieņemt, ka pašvaldība patiesībā būtu iegādājusies daudz lētākas vietējā ražojuma atkritumu tvertnes un uzdevusi tās par daudz dārgākām. Tas, ka pie Rīgā izvietotajām City modeļa atkritumu urnām līp magnēts, nenozīmē, ka tās nav pasargātas pret rūsu. Urnām ir C5-M klases jeb ļoti augsta aizsardzība pret rūsu.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
