Novembra beigās Vācijas medijos izcēlās sašutums pēc tam, kad tiesa pasludināja spriedumu lietā par 15 gadus vecas meitenes vairākkārtēju izvarošanu. Rakstu ar skaļu virsrakstu publicējis arī Latvijas portāls LA.lv, un vairāki lasītāji lūdza Re:Check tajā pausto pārbaudīt. Re:Check sazinājās ar tiesu, kā arī kolēģiem no Vācijas ziņu aģentūras DPA, un secināja, ka vairāki aspekti LA.lv rakstā atspoguļoti kļūdaini un pārspīlēti. Nekorekti teikt, ka meiteni izvaroja imigrantu bars, tā kā puse apsūdzēto ir dzimuši Vācijā. Viņi netika attaisnoti. Arī visrsrakstā pustais, ka izvarotāji esot attaisnoti, jo “stiprināja kolektīvo identitāti”, nav tiesas secinātais.
Kas notika Hamburgā?
Noziegums notika pirms trim gadiem kādā Hamburgas parkā mūzikas festivāla laikā. Kā norāda Hamburgas Jauniešu tiesa, 2020. gada 19. septembrī pēc desmitiem vakarā četri jaunieši ievilka krūmos 15 gadus vecu meiteni un izvaroja. Meitene bijusi stiprā reibumā un nav varējusi pretoties vai komunicēt, bet bijis saprotams, ka dzimumakti notika pret viņas gribu. Viens no jauniešiem arī nozadzis viņas maku un telefonu.
Neilgi pēc tam meitene devās uz festivāla galveno laukumu un sāka runāt ar kādu puisi. Viņš kopā ar citu jaunieti aizveda meiteni prom no pūļa un izvaroja. Aptuveni pusstundu vēlāk to pašu izdarīja vēl viens jauns vīrietis, bet vēl vēlāk meiteni krūmos ievilka trīs citi jaunieši, no kuriem divi viņu izvaroja.
Meitenes izvarošanā apsūdzēja 11 jauniešus. Vienu no viņiem atzina par nevainīgu šogad aprīlī. Novembra beigās attaisnoja vēl vienu, bet pārējos deviņus atzina par vainīgiem. Tiesas darbi ilga pusotru gadu, jo notikumiem nebija tiešu liecinieku un nebija citu vardarbības veidu pazīmju. Tā kā upure izvarošanas laikā nav bijusi spējīga paust nevēlēšanos nodarboties ar seksu, bija grūti pierādīt, ka jaunieši to apzinājās.
Latvijā par notikušo vispirms rakstīja Daugavpils portāls Grani.lv krievu valodā. Tā rakstu gandrīz identiskā tekstā latviešu valodā pārpublicēja LA.lv. Re:Check pārbaudīja, kas tajos atspoguļots neprecīzi vai izrauts no konteksta.
Vai izvarotāji bija “imigrantu bars”?
Nav taisnība
Raksta virsrakstā pausts, ka izvarošanā vainīgs “imigrantu bars”. Kopumā rakstā vārds “imigrants” dažādās formās lietots sešas reizes. Rakstā arī teikts: “DNS analīze parādīja, ka izvarošanā bija iesaistīti 9 cilvēki. Tie bija iebraucēji no Afganistānas, Kuveitas, Ēģiptes, Irānas, Lībijas, Melnkalnes un Armēnijas (četri jau saņēmuši Vācijas pilsonību, pārējie nav).”
Re:Check rakstiski vērsās pie Hanzas Augstākās reģionālās tiesas Hamburgā, kurā notika šīs lietas tiesas prāva. Tiesas preses pārstāvis Kaijs Vantzens skaidroja, ka pieci no desmit apsūdzētajiem bija Vācijas pilsoņi, bet pārējiem pieciem bija Afganistānas, Kuveitas, Armēnijas, Melnkalnes un Sīrijas pilsonība. Seši no apsūdzētajiem bija dzimuši Hamburgā. Par to informē arī Vācijas mediji, piemēram, šeit.
Proti, seši no apsūdzētajiem dzimuši Vācijā un nav pamata viņus saukt par imigrantiem.
Vai izvarotājus attaisnoja?
Drīzāk nav taisnība
Virsrakstā apgalvots, ka izvarotājus attaisnoja, kas nav taisnība. Kā iepriekš minēts, sākotnēji bija apsūdzēti 11 cilvēki, no kuriem attaisnoja divus.
Avots: Ekrānuzņēmums no LA.lv
Lai gan virsrakstā runāts par attaisnošanu, rakstā teikts kas cits: “no 9 izvarotājiem tikai viens nonāca cietumā (uz niecīgiem 2,9 gadiem). Un 8 nelieši tika cauri ar nosacītu sodu uz pāris gadiem un pameta tiesu ar paceltu galvu kā brīvi cilvēki.”
No desmit apsūdzētajiem deviņus atzina par vainīgiem. Vienam piesprieda divu gadu un deviņu mēnešu cietumsodu (kas nav tas pats, kas 2,9 gadi) un četriem noteica nosacītu sodu. Pārējiem četriem piesprieda 1–2 gadus ilgus cietumsodus, bet viņiem vispirms būs sešu mēnešu pārbaudes laiks ar 60 stundu piespiedu darbu, pēc kura tiesa izlems, vai viņi izcietīs savus cietumsodus. Par to, vai šie sodi ir atbilstoši nodarījumam, diskutē arī Vācijas medijos, taču nav pamata teikt, ka viņus attaisnoja.
Vai lietas skatīšana jauniešu tiesā ir aizdomīga?
Nav taisnība
Portāli apgalvo: “Tātad apsūdzībā sēdēja deviņi cilvēki vecumā no 17 līdz 21 gadam. Nez kāpēc viņus tiesāja nepilngadīgo tiesā.”
Pēc raksta noprotams, ka viņu tiesāšana “nepilngadīgo tiesā” esot aizdomīga un, iespējams, saistīta ar jauniešu imigrantu statusu.
Nozieguma laikā apsūdzētie bija 17–20 gadus veci. Kā Re:Check skaidroja Vācijas faktu pārbaudītāji no ziņu aģentūras DPA, valstī līdz 21 gada vecumam (neieskaitot) apsūdzētos tiesā jauniešu tiesā (vāc. – Jugendstrafrecht). Tas skaidrots arī tiesas interneta lapā (šeit). Tā nav nepilngadīgo tiesa.
Vantzens no Hamburgas tiesas norādīja, ka jauniešu tiesā cietumsodi ir vieglāki – parasti no 6 mēnešiem līdz 5 gadiem. Pēc viņa teiktā jauniešu tiesā sodu galvenais mērķis ir novērst noziedzību nākotnē, nevis sodīt vai parādīt piemēru citiem. Savukārt Vācijas Federālā Tieslietu ministrija norāda, ka jaunieši kopumā ir nenobrieduši un nereti līdz galam neapzinās savas rīcības nelikumību, tāpēc pieejai jātšķiras no tā, kā tiesātu pieaugušu cilvēku. Jauniešu tiesā soda ilgumu ietekmē nozieguma smagums, vecums un notiesātā izglītības vajadzības, piemēram, vajadzība pabeigt vidusskolu.
Līdz ar to nav nekā aizdomīga tajā, ka apsūdzētos tiesāja jauniešu tiesā.
Vai migrantu statusu izmantoja, lai attaisnotu noziegumu?
Trūkst konteksta
Virsrakstā kā pamatojums izvarotāju it kā attaisnošanai minēta kolektīvās identitātes stiprināšana. LA.lv un Grani rakstā minēts, ka tiesu psihiatrijas eksperte Nala Saimeka esot tiesai skaidrojusi, ka imigranti dzīvo sabiedrības nomalē un ir nošķirti no “savām saknēm”. Tādēļ viņi “pastāvīgi piedzīvo dusmas, skumjas, bezspēcību, depresiju” un “sekss viņiem ir vispieejamākais līdzeklis, lai atbrīvotos no šīm emocijām.” LA.lv apgalvo, ka Saimekas “runa tik ļoti iespaidoja tiesnesi”, ka tikai viens nonāca cietumā.
Pirmkārt, Saimeka nepiedalījās šajā lietā. Viņas teiktais nāk no intervijas intervijas medijā Der Spiegel (šeit). Nav nekādu pierādījumu, ka tiesnese viņas teikto ir lasījusi vai ņēmusi vērā. Otrkārt, LA.lv vedina domāt, ka Saimeka šādi attaisno apsūdzēto noziegumus. Tā nav taisnība. Intervijā psihiatre minētos apstākļus norāda kā riska faktorus un paaugstinātu varbūtību, ka var tikt veikti dzimumnoziegumi, nevis tos attaisno.
Vantzens no Hamburgas tiesas Re:Check noliedza, ka tiesas sodu apmērā loma bijusi apsūdzēto etniskajai izcelsmei.
Vai notikumu gaita atspoguļota precīzi?
Puspatiesība
Portāli stāsta: “Četri vīrieši toreiz ievilka iereibušu 15 gadus vecu meiteni krūmos un izvaroja. Viens no viņiem nozaga arī viņas maku un telefonu. Redzot, ka krūmos notiek “kaut kas” interesants, atskrēja citi imigranti un pievienojās izvarotājiem. Cietusī mēģināja skriet atpakaļ uz festivāla norises vietu, taču pa ceļam viņu pārtvēra vēl vairāki imigranti.”
Kā minēts iepriekš, otrā izvarotāju grupa (divi jaunieši) meiteni izvaroja pēc tam, kad viņa nonāca galvenajā festivāla laukumā. LA nepareizi stāsta, ka viņi pievienojās pirmajiem izvarotājiem.
Rakstu autori arī apgalvo, ka “pēc nozieguma izvarotāji vajāja upuri, iekāpjot ar viņu vienā vilcienā.” Viņi atsaucas uz vācu mediju Süddeutsche Zeitung. Re:Check tajā atrada divas publikācijas, kurās aprakstīta noziegumu gaita. Abās ir rakstīts, ka meitene devās uz vilciena staciju un viņai sekoja vīrieši. Nevienā no rakstiem nav minēts, ka tie bija tie paši vīrieši, kas viņu izvaroja, vai ka viņi upurei sekojuši vilcienā.
Re:Check e-pasta vēstulē jautaja abiem portāliem, kur ņemta rakstos paustā informācija un kādēļ tajos ir nepatiesa informāciju, taču ne LA.lv, ne Grani.lv redakcija neatbildēja.
Secinājums: Tas, ka LA.lv izvarotājus sauc par “imigrantu baru” ir nepareizi, jo seši no viņiem dzimuši Hamburgā. No sākotnēji apsūdzētajiem 11 jauniešiem attaisnoja divus. Vienam piespriests cietumsods, četriem noteikts nosacīts sods un vēl četriem ir pārbaudes laiks, pēc kura izlems, vai sekos cietumsods. Apsūdzētos tiesāja jauniešu, nevis nepilngadīgo tiesā. Tas nav aizdomīgi, jo nozieguma laikā viņi nebija sasnieguši 21 gada vecumu. Psihiatre Nala Saimeka nepiedalījās tiesas prāvā un neattaisnoja noziegumus ar apsūdzēto imigrantu statusu. LA.lv un Grani.lv kļūdaini atspoguļo nozieguma naktī notikušo.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
