Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas
Vairāk nekā 1300 Facebook lietotāju dalījušies ar video, kurā runāts par iekšdedzes dzinēju auto ogļskābās gāzes (CO2) izmešiem un teikts, ka argumenti par to radīto CO2 esot “vienkārši smieklīgi”. Video autors salīdzina parastās automašīnas dienā radītos izmešus ar vienas kosmosa raķetes izmešiem, tādējādi radot maldīgu iespaidu, ka auto nav būtisks CO2 emisiju avots. Turklāt, lai gan video autors šādi pamato elektromobiļu neizmantošanu, viņš nemin, ka tie rada mazāk siltumnīcefekta efekta gāzu nekā iekšdedzes dzinēju automašīnas.
CO2 un citu siltumnīcefekta gāzu iespaidā pēdējo 150 gadu laikā būtiski palielinājusies vidējā globālā temperatūra. Un līdz ar to notiek klimata pārmaiņas, kas apdraud cilvēku veselību, iztiku un drošību. Samazināt CO2 koncentrāciju atmosfērā vai vismaz neļaut tai pieaugt, var, piemēram, ierobežojot izmešus, ko rada iekšdedzes dzinēji.
Video autors saka:
“Ātrā atbilde, kāpēc es nebraucu ar elektroauto. (..) Argumenti par CO2 ir vienkārši smieklīgi. Normāla benzīna vai dīzeļa automašīna, kas ir samērā ekonomiska, uz vienu kilometru jums izdala 100 gramus… 150 gramus… manā gadījumā džips 200 gramus CO2. Ja es dienā nobraucu vidēji piecus kilometrus, tas ir viens kilograms CO2.“
Video autors to salīdzina ar cilvēka dienā izelpoto “vienu kilogramu CO2” un 300 tonnām ogļskābās gāzes, ko vienā lidojumā rada “Īlona Maska raķete”. Viņa minētie skaitļi ir ticami – cilvēks dienā izelpo vidēji 0,53–1,6 kilogramus CO2, bet informācija par raķešu izmešiem, visticamāk, ņemta no The Guardian intervijas ar atmosfēras pētnieci Eloīzu Maraisu. Taču video trūkst būtiska konteksta.
Pirmkārt, kopā pasaulē visa veida automašīnas (pasažieru auto, busiņi, busi, kravas auto) gadā rada 5,73 miljardus tonnu CO2 jeb 15,5% no visiem ogļskābās gāzes izmešiem. Tas ir miljoniem reižu vairāk nekā izdala viena kosmosa raķete. Oficiālu datu par palaisto kosmosa raķešu skaitu un siltumnīcefektu gāzu izmešiem nav, taču akadēmiskais žurnāls Nature norāda, ka pērn notika 180 veiksmīgas kosmosa raķešu pacelšanas. Ņemot vērā Maraisas aplēses, tās kopā radītu 106 tūkstošus reizes mazāk CO2 nekā visas automašīnas kopā
Otrkārt, tas, ka kosmosa raķetes rada CO2 un citu piesārņojošu vielu izmešus, nav pamatojums tam, ka pāreja uz elektromobiļiem nepalīdzētu samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas.
Vai elektromobiļi ir daudzīgāki klimatam?
To, vai elektriskās automašīnas rada mazāk siltumnīcefekta gāzu emisiju, nosaka tas, kā valstī iegūst elektrību, elektromašīnu mūža ilgums, izmērs un akumulators. Taču ir pamats domāt, ka lielākajā daļā ES elektromobiļi šajā aspektā uzvar.
2018. gadā Florences Universitātes zinātnieki, izmantojot teorētiskus modeļus, salīdzināja abu automašīnu veidu iespaidu uz dabu visā to dzīves cikla laikā, ieskaitot materiālu ieguvi, ražošanu, izmantošanu un utilizāciju. Viņi pieņēma, ka elektromobilim ir litija jonu baterija, bet parastais automobilis izmanto benzīnu. Abas mašīnas nobrauks 150 000 kilometru un elektroenerģiju ražo tādi avoti, ko lielākoties izmanto ES.
Atšķirībā no iekšdedzes dzinēja automašīnām elektromobiļi tiešā veidā nerada CO2, taču izmeši rodas to izgatavošanas laikā un iegūstot nepieciešamos materiālus. Pēc pētnieku modeļiem elektromašīnas dzīves ciklā rada par 36% mazāk CO2 emisiju, un līdz ar to pāreja uz tiem palīdzētu cīņā pret klimata pārmaiņam.
Tālāk pētījumā apskatīts elektromobiļu potenciālais kaitējums divās ļoti atšķirīgās valstīs – Polijā un Norvēģijā. Pēc Eurostat datiem pētījuma publicēšanas gadā Polijā 85% elektroenerģijas ražoja ar oglēm un dabasgāzi, bet Norvēģijā 95% – ar hidroelektrostacijām. Pēc pētnieku aplēsēm, ražojot elektrību kā Norvēģijā, elektroauto visā dzīves ciklā radītu līdz pat piecām reizēm mazāk siltumnīcefekta gāzu. Turpretim, ražojot elektrību kā Polijā, to apjoms nedaudz palielinātos.
Beigās jāpiebilst – lai gan pāreja uz elektrobiļiem palīdzētu cīņā pret klimata pārmaiņām, tie nav perfekts risinājums. Ar izņēmumiem atsevišķās valstīs tiem ir lielāks potenciāls veicināt vides paskābināšanos, ozona krāšanos planētas zemajos slāņos (troposfērā), mazu daļiņu vai citu cilvēkiem kaitīgu vielu piesārņojumu. Elektroauto arī nepieciešams vairāk izejvielu, lai gan šajā gadījumā abus ir grūti salīdzināt, jo būtiski atšķiras vajadzīgo materiālu veids un to iespējamās alternatīvas.
Pie līdzīgiem secinājumiem nonākts arī citos pētījumos.
Re:Check ar Facebook messenger starpniecību video autoram jautāja, kādēļ iekšdedzes dzinēju automašīnu emisijas ar kosmosa raķetēm. Viņš atbildēja, ka raķetes video minētas, “lai pamodinātu cilvēkus”.
Secinājums: Automāšīnas veido aptuveni 15% pasaules CO2 izmešu. Tas ir vairākus miljonus reižu vairāk nekā rada viena kosmosa raķete. Pētījumi liecina, ka visās dzīves ciklā, ieskaitot ražošanu un utilizāciju, elektromobiļi rada mazāk siltumnīcefekta gāzu izmešu nekā iekšdedzes dzinēju automašīnas.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
