Vai “veģetārās gaļas” sastāvā ir toksiskas vielas?
“Farmas industrijas sapnis” – tā par veģetārām un vegāniskām gaļas alternatīvām septembrī publicētā video izsakās kāda pazīstama maldinātāja. Viņa apgalvo, ka tām pievienotas toksiskas vielas, kas it kā izraisa vēzi: karameles krāsvielas, hēms un “fosfāti”. Video teiktais par produktu sastāvu un konkrēto vielu ietekmi uz veselību ir aplams.
Eiropā arvien populārākas kļūst dažādas veģetārās un vegāniskās alternatīvas gaļai. Tās sastāv no, piemēram, sojas un citiem pākšaugiem vai graudaugiem. Daži ražotāji cenšas ne tikai ražot olbaltumvielām bagātu ēdienu, bet arī imitēt gaļas garšu. Tādi ir, piemēram, uzņēmumu Beyond Meat un Impossible Foods produkti, kuru produktus īpaši izceļ video autore. Viņa stāsta:
“Dabā liellopa gaļai tās garšu piešķir tāds elements kā hēms. Attiecīgi, lai tādu garšu pārnestu uz soju, bija nepieciešams kaut kāds hēma dabiskais aizvietotājs, taču eksperimenti ar tā ekstrakciju no dabiskajiem augiem demonstrēja to, ka garša nebija tāda, lai cilvēki tam noticētu (..) ideja tika atrasta ģenētiski modificētā sojā.”
Nav taisnība
Hēms ir viela, kas rada gaļai raksturīgo garšu un pārtikā tas atrodas nevis atsevišķi, bet dažādu ķīmisko savienojumu formā. Gaļā tas ir olbaltumvielā mioglobīnā, bet asinīs – hemoglobīnā. Hēma savienojumi mēdz būt arī augos. Piemeram, leghemoglobīns, ko dabā sintezē dažādu pākšaugu, piemēram, sojas auga saknes.
Rimi, Barbora, Dabas stacijas un Dabas bodes interneta veikalos Re:Check neatrada nevienu veģetāro vai vegānisko gaļas alternatīvu, kuras sastāvā būtu kāds hēma savienojums.
Vienīgos produktus, kura sastāvā Re:Check atrada leghemoglobīnu, ir video minētā uzņēmuma Impossible Foods produkti, taču tos Eiropas Savienībā vēl nemaz nepārdod.
Kā norāda paši ražotāji, viņi leghemoglobīnu iegūst, ģenētiski modificējot raugus, lai tie sāktu ražot šo vielu. Proti, DNS fragmentu no sojas auga ievieto raugu šūnās, kā rezultātā raugi iegūst spēju ražot leghemoglobīnu. Parasti šim nolūkam “apmāca” maizes raugu. Raugus izmanto tādēļ, ka tie šo vielu var saražot ātrāk, vairāk un lētāk. Šādā veidā ražo virkni vielu, ko izmanto medicīnā, pārtikas ražošanā un kosmētikā. Piemēram, insulīnu, piena sūkalu olbaltumvielas un rožu smaržvielu. Tātad nav taisnība, ka šim gaļas produkta aizvietotājam tiktu izmantots leghemoglobīns, kas iegūts, ģenētiski modificējot soju.
Vai leghemoglobīns ir kaitīgs veselībai?
Trūkst konteksta
Tālāk video autore stāsta:
“Šī jaunā laboratorijā iegūtā substance [leghemoglobīns] sastāv no daudziem desmitiem komponentu, par kuru izcelsmi un drošību praktiski nekas nav zināms. Taču to visu var iegādāties veikalu plauktos.”
Leghemoglobīnu neveido daudzas komponentes – tā ir viena konkrēta olbaltumviela.
ASV Pārtikas un zāļu pārvalde (FDA) 2019. gadā leghemoglobīnu apstiprināja kā pārtikas piedevu “termiski neapstrādātiem liellopa gaļas analogiem”, piemēram, Impossible Foods ražotajām Impossible Burger kotletēm.
Par sojas leghemoglobīna drošumu publicēti vairāki akadēmiski pētījumi, kuros izmantotas gan datormodelēšanas metodes, gan eksperimenti ar žurkām. Tajos secināts, ka šai olbaltumvielai nav negatīva iespaida uz veselību un tai vajadzētu būt ar zemu alerģijas risku. Pētījumos piedalījās arī Impossible Foods darbinieki. Tāpēc, lai gan pētījumi ir recenzēti un publicēti akadēmiskos žurnālos, jāņem vērā autoru interešu konflikti. Patlaban par leghemoglobīna lietošanu uzturā trūkst neatkarīgu pētījumu.
Vai karameles krāsvielas ir kaitīgas?
Drīzāk nav taisnība
Video pausts:
“Lai padarītu šo biomasu par līdzīgu īstai gaļai, ir vajadzīgas arī citas sastāvdaļas. Dažādas krāsvielas, fosfāti un arī citas, kuras arī patiesībā ir potenciāli kancerogēnas – kā it kā nevainīgā karameļu krāsviela, kura vēl 2007. gada pētījumā tika apstiprināta kā vēzi izraisoša pelēm.”
Karameles krāsvielas (E150) gaļas alternatīvas izmanto reti. Latvijas veikalu piedāvājums liecina, ka visbiežāk krāsu iegūst ar dabiskajām krāsvielām, piemēram, biešu sulu vai paprikas ekstraktu. Dažkārt krāsvielas neizmanto nemaz.
Eiropas Savienībā E150 atļauts lietot dažādos pārtikas produktos, piemēram, dzērienos, gaļas izstrādājumos un maizē. 2011. gadā Eiropas pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) no jauna izvērtēja šīs krāsvielas un atzina tās par drošām, kā arī noteica to maksimāli pieļaujamo dienas devu.
Balstoties uz pētījumiem, kas veikti ar dzīvniekiem, EFSA secināja, ka E150 nav korelācijas ar vēzi, samazinātu auglību vai attīstības traucējumiem. Taču ļoti lielā koncentrācijā tās potenciāli var izraisīt, piemēram, caureju, retāku urinēšanu, kā arī aklās zarnas un nieru masas palielināšanos. Iestāde brīdina, ka cilvēki, kas regulāri ēd ar karameli krāsotu pārtiku, pārsniedz ieteikto dienas devu. Galvenā riska grupa ir bērni, kuriem patīk aizrauties ar saldinātiem dzērieniem, mīklas izstrādājumiem un saldumiem.
Video minētajā 2007. gada pētījumā izvērtēja nevis karameles krāsvielas, bet noteiktas vielas – 4-MEI – ietekmi uz vēzi. Šī viela kā piejaukums atrodama divos karameles krāsvielas paveidos: E150c un E150d. Pētnieki secināja, ka ļoti lielās devās šī nevēlamā viela potenciāli izraisa vairākus vēža veidus. Taču EFSA norāda, ka viņi eksperimentos izmantoja tādu vielas daudzumu, ko cilvēkiem nav reālistiski uzņemt ar pārtiku.
Vai “fosfāti” ir kaitīgi veselībai?
Drīzāk nav taisnība
Ar “fosfātiem”, visticamāk, domāti fosfāta joni (PO4) – lādētas daļiņas, kuras veido viens fosfora atoms un četri skābekļa atomi. Dabā šie joni parasti atrodas ķīmisku savienojumu sastāvā, piemēram, pienā dabiski esošais kalcija fosfāts.
Latvijas lielo un specializēto ķēžu interneta veikalos Re:Check neatrada gaļas alternatīvas, kurām mākslīgi pievienoti “fosfāti”.
Pārāk daudz fosfāta jonu var veicināt kaulu, nieru, sirds un asinsvadu kaites, taču noteikts daudzums ar pārtiku jāuzņem, lai ķermenis varētu normāli funkcionēt. Tāpēc ir nepamatoti biedēt ar “fosfātiem”, neko neminot par to daudzumu vai lietošanas biežumu.
Video arī izskan, ka klimata pārmaiņas ir afēra un Covid-19 potes apstiprināja, nepārbaudot, kāda ir to ietekme uz veselību. Tie ir meli, par kuriem Re:Check jau vairākkārt rakstījis, piemēram, šeit un šeit.
Secinājums: Latvijas interneta veikalos nav pieejamas gaļas alternatīvas, kuru sastāvā ir leghemoglobīns, pievienotie “fosfāti” vai karameles krāsvielas. Nav pamata apgalvot, ka mērena šo vielu uzņemšana ar pārtiku ir kaitīga veselībai. Tiem ir negatīva ietekme tikai ļoti lielās devas. Eiropas Savienībā leghemoglobīns nemaz nav apstiprināts kā pārtikas piedeva.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
