Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas
Latvijā sabiedriskajā sektorā strādā nepilna trešdaļa nodarbināto. Vai viņi ir “birokrātija”, kas “pārtiek no strādājošo un biznesu nodokļiem”? Tā vedina domāt kāda Facebook lietotāja, ar kuras ierakstu dalījušies vairāk nekā divi tūkstoši cilvēku. Šāds minējums ir aplams, jo sabiedrisko sektoru pārstāv plašs strādājošo klāsts. Turklāt ierakstā publicētā informācija neatbilst Eiropas Komisijas un OECD datiem, kas tik ievērojamas atšķirības valstu vidū nerāda. Visbeidzot, attēlā redzamie Austrijas dati, kas rāda izteikti mazu sabiedrisko sektoru, nav korekti.
Ierakstā teikts:
“Publiskā sektora apjoms, kuru uzturam, LV publiskajā sektorā strādā 29% strādājošo. Salīdzinājumam Austrijā 4%, Japānā 7,7%, Katarā 10%, Luksemburgā 12%, Vācijā 13%, Itālijā un Spānijā 16%, Francijā 20%.
P.S. Birokrātija – tas ir milzu spēks, kas pārtiek no strādājošo un biznesa nodokļiem. Nemitīgi vēlas paplašināties. Un vēl viņus pilnīgi apmierina pastāvošā iekārta un situācija.”
Informāciju par Latviju un citām valstīm ieraksta autore smeļas kādā Vikipēdijas lapā, kurā izmantoti ANO Starptautiskās darba organizācijas (SDO) dati par sabiedriskā sektora izmēru. Lielākajai daļai Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu dati iegūti pēdējo divu līdz piecu gadu laikā.
Ieraksta autore nosauc vairākas valstis, kuru sabiedriskais sektors ir relatīvi neliels, tādējādi radot iespaidu, ka Latvijai tas ir īpaši liels uz pasaules fona. Viņa Latviju salīdzina ar Japānu, Austriju un Kataru, nevis, piemēram, Norvēģiju, Izraēlu vai Dāniju, kurās sabiedriskā sektora daļa saskaņā ar SDO informāciju ir lielāka nekā Latvijā. Tāpat jāpiebilst, ka daži no Vikipēdijas lapā un līdz ar to arī Facebook ierakstā norādītajiem SDO datiem ir novecojuši vai, iespējams, izdomāti. Piemēram, Austrijai sabiedriskais sektors atbilstoši SDO jaunākajai informācijai ir 8% nodarbināto, nevis 4%. Savukārt informācijas par Itāliju un Vāciju SDO datos nemaz nav (tie nav atrodami arī citās Vikipēdijas lapā norādītajās SDO saitēs).
No 23 ES dalībvalstīm, par kurām ir Starptautiskās darba organizācijas dati, Latvija pēc sabiedriskā sektora daļas ierindojas piektajā vietā. Datu kopā nav informācijas par Vāciju, Itāliju, Portugāli un Čehiju. Tajā redzams, ka 2020. gadā Latvijā sabiedriskajā sektorā strādāja 29% nodarbināto. Organizācija datus iegūst, aptaujājot mājsaimniecības. Iespējams, tādēļ tās skaitļi atšķiras no Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes datiem, pēc kuriem var izrēķināt, ka 2020. gadā sabiedriskajā sektorā strādāja 32,8%.
Avots: ANO Starptautiskā darba organizācija
Ko rāda Eurostat un OECD dati?
Jānorāda, ka SDO dati, iespējams, ir apšaubāmi. Informāciju par savu dalībvalstu vispārējās valdības sektora izmēru ir apkopojis gan Eiropas Komisijas statistikas birojs Eurostat, gan Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija jeb OECD. Vispārējās valdības sektors ir daļa no sabiedriskā sektora, tāpēc tam būtu jābūt mazākam. Taču, salīdzinot datu kopas, vairākām valstīm dati rāda pretēju ainu. Piemēram, pēc Eurostat un OECD datiem vispārējās valdības sektorā Austrijā 2021. gadā bija nodarbināti bija aptuveni 17% strādājošo, kamēr SDO datos viss Austrijas sabiedriskais sektors ir 8%.
Avots: Eurostat. Datos nav informācijas par Rumāniju un Bulgāriju.
Sarakstē ar Re:Check SDO skaidroja iespējamos iemeslus kāpēc viņu, Eurostat un OECD dati tik ļoti atšķiras. Pirmkārt, katrai organizācijai ir sava metodoloģija. SDO izmanto mājsaimniecību aptaujas, bet Eurostat un OECD parasti informāciju smeļoties administratīvajos reģistros, kuros ir valsts institūciju dati. Otrkārt, SDO aptaujas atšķiras pa valstīm. Piemēram, SDO norāda: “Austrijas darbaspēka aptaujā nav tieša jautājuma, kas būtu domāts, lai noteiktu sabiedriskajā sektorā strādājošos. Tā vietā mēs izmantojam aizvietotājmērījumu, kas netīši var novest pie tā, ka valsts sabiedriskajā sektorā nodarbināto īpatsvars tiek novērtēts pārāk zemu.” Tātad SDO atzīst, ka Austrijas dati grafikā, iespējams, neatspoguļo reālo situāciju.
Cik % Latvijā strādā valsts pārvaldē?
Tālāk ieraksta autore norāda, ka viņas minētie skaitļi parāda valsts “birokrātiju”. Proti, viņa vedina domāt, ka gandrīz trešdaļa Latvijas nodarbināto ir valsts pārvaldes darbinieki.
Sabiedriskajā sektorā ietilpst vispārējais valdības sektors, nodibinājumi, biedrības, fondi un kapitālsabiedrības, no kurām puse vai vairāk pieder valstij vai kādai pašvaldībai. Tajā strādājošie ir arī, piemēram, ārstniecības personas un citi slimnīcās strādājošie, pedagogi, karavīri, policisti, aktieri u.c. Arī, piemēram, tādu uzņēmumu kā Latvenergo, Latvijas valsts meži vai Rīgas satiksme darbinieki. Proti, sabiedriskais sektors nav tikai “birokrātija”. Lielais ierēdņu jeb valsts birokrātijā nodarbināto skaits ir bieži izplatīts mīts, par kuru Re:Check rakstījis jau iepriekš (šeit). Jaunākajā Valsts kancelejas ziņojumā atrodams, ka pērn Latvijā “valsts birokrātijas” izmērs jeb ierēdņu skaits bija vidēji 11,2 tūkstoši jeb aptuveni 1,2% no tolaik kopējā nodarbināto skaita.
Eurostat atrodami dati par ES dalībvalstu iedzīvotāju, nodarbināto un ierēdņu skaitu. Pēc Re:Check aprēķiniem Latvija ES ir 6. vietā, salīdzinot ierēdņu skaitu uz nodarbināto skaitu, bet 15. vietā – uz iedzīvotāju skaitu.*
Avots: Eurostat
Secinājums: Latvijā sabiedriskajā sektorā strādā nepilna trešdaļa nodarbināto, taču nav korekti viņus dēvēt par “birokrātiju”. Sabiedriskajā sektorā strādājošie ir arī, piemēram, ārstniecības personas, pedagogi, karavīri un policisti. Latvijā pērn bija vidēji 11,2 tūkstoši ierēdņu, kas bija aptuveni 1,2% no visiem valstī nodarbinātajiem. OECD un Eurostat dati rāda, ka Latvijā vispārējā valdības sektorā nodarbināto īpatsvars ir virs vidējā šo organizāciju dalībvalstu rādītāja, taču neesam vadībā. Vispārējais valdības sektors veido lielāko daļu sabiedriskā sektora, par ko runāts ierakstā.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
