Homoseksualitāte nav iekļauta starptautiskajā slimību klasifikatorā
Jūnija sākumā publicētā Facebook ierakstā otolaringologs, homeopāts un evaņģēlists Pāvels Naumovs vedina domāt, ka homoseksualitāte ir pieskaitāma pie psihiskajiem un uzvedības traucējumiem. Par to it kā liecinot starptautiskajā slimību klasifikatorā SSK-10 iekļautā diagnoze dzimumnobrieduma traucējumi. Re:Check secināja, ka Naumovs nerunā taisnību – dzimumnobrieduma traucējumi ir pilnīgi kas cits un homoseksualitāte no SSK tika izsvītrota jau 1990. gadā.
Naumovs ierakstu ilustrējis ar varavīksnes karogu un uzrakstu “Rokas nost no mūsu ģimenēm” un brīdina, ka psihiskie un uzvedības traucējumi, kas esot atspoguļoti SSK, nevarot būt pasludināti par piemēru un uzvedības modeli.
Naumovs raksta:
“Šajās robežās mēs varam skaidri redzēt F66 šifru – psihisku un uzvedības traucējumi, kas saistīti ar seksuālo attīstību un orientāciju, kur tiek iekļauts arī HOMOSEKSUĀLISMS – https://ssk10.spkc.gov.lv/ssk/F66. Ir arī atruna, ka pats par sevi tā nav patoloģija, kamēr neskar bērnu/pusaudžu trauslo psihiku, šādā gadījumā tas jau pārvēršas par diagnozi F66.01 – Dzimumnobrieduma traucējumi, homoseksuāli. Pievērsiet uzmanību vārdam “TRAUCĒJUMI”!!!”
Naumovs sagroza slimību klasifikācijā rakstīto. No viņa ieraksta noprotams, ka SSK-10 homoseksualitāti definē kā patoloģiju bērniem un pusaudžiem, ja tā skar viņu “trauslo psihiku”. Taču tā nav. SSK-10 šādas atrunas nav un tā homoseksualitāti nesauc par patoloģiju arī nekādos citos gadījumos. Naumova minēto diagnozi F66.0 jeb dzimumnobrieduma traucējumus SSK-10 definē šādi:
“Pacients cieš no nedrošības par savu dzimumidentitāti vai seksuālo orientāciju, kas izraisa trauksmainību vai depresiju. Parasti traucējumi ir pusaudžiem, kas nav pārliecināti, vai ir orientēti homoseksuāli, heteroseksuāli vai biseksuāli, vai indivīdiem, kas pēc acīmredzami stabila seksuālās orientācijas perioda (bieži ilgstošu attiecību ietvaros) sajūt, ka viņu seksuālā orientācija mainās.”
Proti, tie ir traucējumi, kas rodas no nedrošības par savu seksuālo orientāciju. Šajā gadījumā ciešanas vai diskomfortu rada nevis cilvēka seksualitāte, bet neskaidrība par to, kāda tā ir. Šādu diagnozes skaidrojumu citiem vārdiem sniegusi arī Pasaules Veselības organizācijas (PVO) darba grupa, kas bija atbildīga par SSK-10 psiholoģisko traucējumu izskatīšanu. Diagnoze attiecināma, piemēram, uz heteroseksuāļiem, kas jūtas nedroši par savu heteroseksuālitāti, vai homoseksuāļiem, kas nav droši par savu homoseksualitāti (attiecīgi F66.00 un F66.01).Pati seksualitāte šajā gadījumā nav ne psiholoģisks traucējums, ne slimība.
Naumovs arī noklusē, ka jaunākajā – 2019. gadā apstiprinātajā – slimību klasifikācijas izdevumā SSK-11 šīs diagnozes vairs nav. Latvijā uz jauno klasifikācijas rokasgrāmatu plānots pāriet līdz 2026. gadam, lai sāktu to lietot no 2027. gada. Jau minētā PVO darba grupa skaidro, ka kaite izsvītrota praktisku apsvērumu dēļ. Cilvēki ar dzimumnobrieduma traucējumiem tiek ārstēti tādā pašā veidā kā tie, kas citu iemeslu dēļ cieš no depresijas, trauksmes vai citiem garīgiem traucējumiem. Tādēļ neesot klīniski nozīmīgi to izšķirt kā atsevišķu diagnozi.
Tālāk ierakstā Naumovs jau tiešāk liek vienādības zīmi starp homoseksualitāti un psihiskajiem traucējumiem. Viņš pielīdzina LGBT pārstāvjus cilvēkiem ar hemoroīdiem un iebilst pret praida karoga izkāršanu, jo “slimajiem” ar savām kaitēm nevajadzētu lielīties:
“Slimais ar hemoroīdiem nelielās ar šo savu kaiti un nepasludina par to tviterī vai feisī, kā [arī] neizkarina karogu, kur uzzīmēti lieli iekaisuši, asiņojoši hemoroidāli mezgli, Rīgas centrā pie kādas bankas ēkas vai pie Domes.”
Homoseksualitāte nav slimība. Tā nav iekļauta nevienā no visā pasaulē atzītajām garīgās veselības rokasgrāmatām – ne Amerikas psihiatru asociācijas DMS, ne Pasaules veselības organizācijas SSK. DMS homoseksualitāti izsvītroja 1973. gadā, bet SSK – 1990. gadā (iepriekšējais izdevums iznāca 1975. gadā). Par to, kā un kādēļ tas notika, Re:Check rakstīja šogad martā (šeit). To, ka homoseksualitāte nav slimība, jau pirms vairāk nekā desmit gadiem skaidroja arī Latvijas Psihoterapeitu biedrība.
Tālāk ierakstā Naumovs vedina domāt, ka homoseksualitāti var ārstēt:
“Manā gandrīz četrdesmitgadīgajā praksē bija daudz gadījumu un pacientu ar TRAUCĒJUMIEM pēc SSK-10. redakcijas šifriem F60–F69. Daudziem no tiem izdevās palīdzēt.”
Homoseksualitātes ārstēšana jeb tā sauktā konversijas terapija ir pseidozinātnisku metožu kopums, kura mērķis ir mainīt cilvēka seksuālo orientāciju vai nomākt seksuālās dziņas. Nav vienas standartizētas pieejas, kā tas tiek darīts. Metodes ir, piemēram, sarunas, lūgšanas, biheiviorālā terapija un ekstrēmos gadījumos arī ķirurģiska vai hormonāla iejaukšanās un erotisku materiālu rādīšana, kamēr cilvēks tiek pakļauts elektriskajam šokam vai piespiedu vemšanai.
Pret konversijas terapiju iestājas liela daļa medicīnas institūciju, piemēram, Amerikas psihiatru asociācija un Amerikas medicīnas asociācija. Vairākās pasaules valstīs tā ir aizliegta. Zinātniskajā literatūrā atrodams, ka šīs metodes ir ne tikai neefektīvas, bet arī kaitīgas. Piemēram, pusaudži, kas izgājuši kāda veida konversijas terapiju, biežāk nākotnē saskaras ar nopietniem garīgās veselības traucējumiem un biežāk mēģina veikt pašnāvību.
Uz Re:Check jautājumu, kāpēc viņš pielīdzina homoseksualitāti slimībai, Naumovs atzina, ka SSK-10 seksuālā orientācija nav norādīta kā patoloģija. Taču teiktais esot jāvērtē “kopsakarībās un sistēmiski”, jo LGBT+ kopiena nenorobežojoties no atsevišķiem dzimumidentitātes un seksuālās izvēles traucējumiem, kas SSK-10 definētas kā diagnozes. Savukārt SSK-11 viņš ierakstā neesot minējis, jo Latvijā pagaidām tiek lietots SSK-10.
Jāpiebilst, ka pēdējo gadu laikā Naumovs savā Facebook profilā vairākkārt dalījies ar maldinošu saturu, piemēram, par Covid-19 pandēmiju un vakcīnām. Savai profila bildei ārsts ir uzlicis rāmīti “apturi viltus pandēmiju”.
Secinājums: Homoseksualitāte netiek pieskaitīta pie psihiskajiem traucējumiem. Naumovs nekorekti homoseksualitāti pielīdzina pilnīgi citai diagnozei – dzimumnobrieduma traucējumiem. Dzimumnobrieduma traucējumi nav iekļauti jaunākajā starptautiskā slimību klasifikatora izdevumā. Homoseksualitāte nav slimība, un tās “ārstēšana” ir neefektīva un kaitīga.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
