Runājot par viendzimuma pāru juridisko aizsardzību, Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Ritvars Jansons (Nacionālā apvienība) stāsta, ka Nacionālās apvienības ideoloģiskā nostādne ir, ka “ar notāra palīdzību var visas lietas sakārtot divi cilvēki bez Civilās savienības likuma” – tas jau tiekot kārtots likumos un vēl tikšot kārtots. Viņa teiktajam trūkst konteksta, jo nereģistrētās partnerattiecībās arvien pastāv virkne ierobežojumu, kurus nav iespējams risināt ar civiltiesiskiem līgumiem, un Saeima daudzu gadu laikā to nav mainījusi. Savukārt nepamatots un maldinošs ir politiķa apgalvojums, ka “juridiskā pēctecība” pēc civilās savienības atļaušanas neatgriezeniski liks pieņemt viendzimuma laulības.
Latvijas Televīzijas raidījumā Šodienas jautājums 27. februārī Jansons atbildēja uz jautājumiem par aktrises Marijas Luīzes Meļķes un citu kultūras darbinieku iestāšanos par visu ģimeņu juridisko un sociālo aizsardzību.
Cik daudz var palīdzēt notārs?
Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas
Jansons stāstīja, kāpēc viņa partija ir pret Civilās savienības likuma (CSL) pieņemšanu. Uz raidījuma vadītājas norādi, ka Kultūras ministrijas pārziņā ir arī sabiedrības integrācija, Jansons sacīja:
“Integrācijas jautājumos arī ļoti daudz darīts, bet ir šī ideoloģiskā nostādne, ko ar notāra palīdzību var visas šīs lietas sakārtot divi cilvēki bez Civilās savienības likuma. Tas tiks kārtots likumdošanā un ir jau kārtots.”
Jansona apgalvojumam trūkst konteksta. Pirmkārt, laulātiem pāriem ir tiesības, ko nelaulātie nevar sev nodrošināt ar notāra palīdzību. Piemēram, nelaulāta dzīvesbiedra dāvinājumi (atšķirībā no laulāto un radinieku dāvinājumiem) virs 1425 eiro gadā tiek aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Nelaulātie dzīvesbiedri arī nevar saņemt noteiktus nodokļu atvieglojumus vai pabalstus, piemēram, IIN atvieglojumu par nestrādājoša laulātā uzturēšanu vai pabalstu, kas pienākas pēc laulātā nāves, ja partneris bijis pensijas saņēmējs.
Tāpat arī nelaulāts cilvēks nevar īrētā mājoklī izmitināt partneri bez izīrētāja piekrišanas. Nāves vai rīcībnespējas gadījumā nelaulātais dzīvesbiedrs nav tiesīgs pārslēgt īres līgumu uz savu vārdu ar tādiem pašiem līguma nosacījumiem. Ar notāra palīdzību arī nav iespējams garantēt bērna aizbildnību. Lai gan bērna vecāks ir tiesīgs testamentā iecelt savu kopdzīves partneri par bērna aizbildni, tas jāapstiprina bāriņtiesai. Proti, bāriņtiesa var nepiešķirt kopdzīves partnerim bērna aizbildnības tiesības.
Zvērinātu advokātu biroja Cobalt vadošais speciālists Edgars Pastars Re:Check uzskaita vairākas dzīvesbiedriem svarīgas jomas, kurās visu nevar sakārtot tikai ar līgumiem: kopmanta, mantošana, īre, nodokļi (savstarpējā saimniecība), maksātnespēja. Ja ģimenē ir bērni, arī pabalsti, ar bērniem saistītie nodokļi, rūpes un atbildība par bērniem, tiesības kā otram vecākam.
Jāatgādina, ka Satversmes tiesa ir secinājusi, ka tad, ja valsts nenodrošina ģimenes juridisko aizsardzību, proti, nenosaka ģimenes attiecību tiesisko regulējumu, nav iespējams šo attiecību dalībniekiem nodrošināt arī Satversmes 110. pantā ietvertās sociālās un ekonomiskās tiesības.
Otrkārt, sociālās aizsardzības jomā nevienlīdzība starp laulātiem cilvēkiem un nelaulātiem partneriem ir zināma jau sen un Saeima ilgstoši nav to novērsusi. Piemēram, jau pirms desmit gadiem Tiesībsargs vērsās pie deputātiem, aicinot mainīt vairāku likumu normas, “lai pietuvinātu ārpuslaulības savienībā dzīvojošu personu, tai skaitā kopā dzīvojošu viena dzimuma personu tiesisko aizsardzību laulātu pāru tiesiskajai aizsardzībai”. Re:Check secināja, ka vairākas Tiesībsarga tolaik norādītās normas, tajā skaitā par tiesībām uz dažādiem pabalstiem, nav mainītas.
Arī Jansons sarunā ar Re:Check apstiprināja, ka “ne pilnīgi visas, bet daļu mantisko lietu var sakārtot”. Viņš teica, ka pie tā tikšot strādāts ar Saeimas Juridiskā biroja palīdzību. Re:Check arī jautāja Jansonam, par ko viņš runāja, sakot, ka “tas tiks kārtots likumdošanā un ir jau kārtots.” Politiķis nosauca piemērus: “Tātad pilnvara, piemēram, kas attiecas uz [tiesībām] slimnīcās iegūt informāciju par pacienta veselības stāvokli. Mantiskie jautājumi, kas pasaka, ka mantojumā atstāj otram cilvēkam savu īpašumu. Tas ir iespējams bez jebkādas ģimenes savienības noslēgšanas. Ja tu vienkārši uzraksti testamentu un pasaki, ka tava manta nāves gadījumā novēlēta tam.”
Saeima pirms gada tiešām pieņēma attiecīgas izmaiņas Pacientu tiesību likumā, taču Jansona teiktais par mantošanas tiesībām ir maldinošs. Mantojuma jomā nelaulāta dzīvesbiedra tiesības arvien ir ierobežotas, jo pat ar testamentu viņš nav neatraidāmais mantinieks, viņam nav tiesību uz neatņemamo daļu, kā arī nav tiesību apstrīdēt testamentu vai mantojuma līgumu, ja tajā mantojums novēlēts citam cilvēkam.
Jāatgādina, ka pērn Saeima mainīja Darba likumu, kas līdz tam 10 dienu atvaļinājumu saistībā ar bērna piedzimšanu ļāva saņemt tikai tēvam. Taču šīs izmaiņas parlaments pieņēma Satversmes tiesas sprieduma rezultātā, nevis pēc savas iniciatīvas.
Vai iespēja reģistrēt partnerattiecības liktu nākotnē atļaut viendzimuma laulības?
Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina
Jansonu par šo pašu tematu izjautāja arī TV3 raidījumā 900 sekundes 28. februārī. Tajā viņš skaidroja, kāpēc partija ir pret Civilās savienības likuma pieņemšanu: “Nacionālā apvienība neatbalsta Civilās savienības likumu, jo uzskata, ka nākošā pakāpe pēc šī likuma būs laulību reģistrācija viendzimuma personām.”
Uz žurnālista teikto, ka partija var šo “nākamo pakāpi” nepieļaut, Jansons atbildēja:
“Nu tad būs tas process jau neatgriezenisks, jo juridiskā pēctecība prasa nākošo pakāpi. Līdz ar to Nacionālā apvienība paliek pie tā, kas rakstīts Satversmē, ka laulība ir starp vīrieti un sievieti.”
Re:Check vairākiem juristiem jautāja, vai šāda “juridiskā pēctecība” tiešām pastāv un vai vienu tiesību piešķiršana nozīmē, ka obligāti būs piešķiramas arī citas, plašākas. Neviens no četriem juristiem, kas sniedza atbildes, politiķa teikto neapstiprināja.
Rīgas Stradiņa universitātes profesors un bijušais Satversmes tiesas tiesnesis Uldis Ķinis skaidro, ka juridiskā pēctecība (ang. – legal succesion) tiek definēta kā esošo tiesību pāriešana tiesību pārņēmējam. Proti, terminam ir pilnīgi cita nozīme, nekā tā, ko izmanto Jansons. “Nekur teorijā neesmu lasījis, ka juridiskā pēctecība uzliktu likumdevējam pienākumu paplašināt esošo pamattiesību saturu, izņemot gadījumus, kad to paredz Latvijai saistoši starptautiski līgumi. Pretējā gadījumā tiesību paplašināšana ir un paliek tikai likumdevēja politiska izšķiršanās. Taču, ja likumdevējs piešķirs šādas tiesības, tad samazināt to apjomu varēs tikai, ievērojot vispārējo tiesību principus – samērīgumu, tiesisko drošību, tiesisko paļāvību tiesiskumu un taisnīgumu,” rakstiski atbildēja Ķinis.
Apgalvojumu par nepamatotu atzīst juriste un Rīgas Stradiņa universitātes pētniece Lidija Rozentāle. “Ja likumdevējs izvēlētos Civilās savienības likuma pieņemšanu, tad tas nenozīmētu, ka tālāk obligāti būtu jāievieš viendzimuma laulība,” sarakstē ar Re:Check skaidro Rozentāle. Viņa norāda, ka ģimenes attiecību tiesiskā regulējuma formas un satura noteikšana, lai izpildītu savu pienākumu nodrošināt ģimenes juridisko aizsardzību, ir likumdevēja ekskluzīvajā kompetencē. Rozentāle uzsver, ka partnerattiecībās dzīvojošo partneru tiesisko attiecību problemātika un nesakārtotais raksturs rada nepilnības pušu tiesību ievērošanā un pienākumu realizēšanā, kā arī tiek tērēti resursi tiesvedības procesos, lai panāktu partnerattiecībās esošo personu tiesību ievērošanu.
Konstitucionālo tiesību eksperts Pastars skaidro, ka ir trīs līmeņi: kopīgā mājsaimniecība, civilā savienība un laulība, kuru nevar ieviest bez Satversmes 110. panta grozījumiem (tas nosaka, ka laulība ir starp sievieti un vīrieti). “Parasti citās valstīs likumdevēji ir gājuši pa šo secīgo ceļu, bet tas nekādā veidā neizriet no juridiskā ietvara, kas ir spēkā, un tiesu prakses – Eiropas Cilvēktiesību tiesā un Satversmes tiesā,” raksta Pastars. Arī viņš norāda, ka tāda jēdziena kā “juridiskā pēctecība” šajā jomā un gadījumā nav. Savukārt jurists, Cobalt vadošais partneris Lauris Liepa to sauc par negodīgu spekulāciju, jo tās juridiski ir divas dažādas lietas un “ir pilnīgi skaidrs, ka, lai grozītu Satversmi, ir nepieciešama cita procedūra nekā tā, kas ir nepieciešama, lai ļautu cilvēkiem noformēt savas ģimenes attiecības”.
Jāpiebilst, ka Eiropas Savienībā ir virkne valstu, kurās viendzimuma pāriem nav tiesību laulāties, bet viņi var noslēgt partnerattiecības. Tādas ir, piemēram, Itālija, Grieķija un Čehija. Ungārija un Horvātija ir apstiprinājušas civilās savienības, bet vēlāk konstitūcijās nodefinējušas laulību kā savienību starp vīrieti un sievieti.
Jansons, lūgts skaidrot savu apgalvojumu, norādīja, ka “neatkarīgi no juristu viedokļa un juridiskās precizitātes politiķi šādu vai līdzīgu argumentāciju piesauks, lai pamatotu likumdošanas izmaiņas, kas atļauj viendzimuma laulības”. Tikšot izmantoti “elementāri politiskās cīņas paņēmieni”.
Secinājums: Lai gan atsevišķas izmaiņas likumos ir veiktas, laulātiem pāriem arvien ir daudz tiesību, kuras nelaulāti pāri ar līgumsaistībām jeb notāra palīdzību sev nevar nodrošināt. Apgalvojums, ka “juridiskās pēctecības” dēļ Civilās savienības likuma pieņemšana nozīmētu viendzimuma laulību legalizēšanu, ir nepamatots.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
