Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina
Latvijā sāk izplatīties ASV populāra sazvērestības teorija, ka mūsdienās sniegs esot mākslīgs vai ka tajā esot plastmasa un citas ķīmiskās vielas. Teorija tiek pamatota ar video, kuros redzams, ka, sildot sniega pikas ar šķiltavām, neizdalās ūdens un uz pikām rodas melni sodrēji. Taču tas neliecina par viltus sniegu un video redzamo var izskaidrot ar vienkāršiem fizikāliem procesiem.
Sazvērestības teorijas atbalstītāju vidū ir kāda pazīstama dezinformatore. Viņa TikTok video ar šķiltavām silda sniega piku un stāsta:
“Tas vispār pat nekūst! Un tāda smaka (..) Paskatieties, kā tas kā kaučuks pilnīgi lokas uz iekšu. Kaut kāds… es nezinu, kas tas būtu, bet tas nav normāli, dārgie. Sniegam būtu jākūst! (..) Tas nav dabiskais sniegs! Tas ir mākslīgais sniegs.”
Šo “eksperimentu” atkārtojuši vairāki TikTok lietotāji; arī viņi vedina domāt, ka notiek kaut kas aizdomīgs. Piemēram, kāds vīrietis stāsta, ka agrāk sniegs bijis citāds:
“Ne viņš kūst, ne viņš deg, ne viņš ko. Kad mēs augām, viss bija foršāk… N**** mums tādu sniegu, vai ne?”
Sniegs ir sasalis ūdens tvaiks, tāpēc tajā ir daudz gaisa kabatiņu. Fiziķei Ena Helmenstaina skaidro, ka kapilārās iedarbības rezultātā izkusušie ledus kristāli tiek uzsūkti atlikušās pikas gaisa kabatiņās. Karsējot piku pietiekami ilgi, ūdenim vairs nebūtu, kur “mukt” un pika pārvērstos ūdenī. Šī kapilārā iedarbība novērojama tāpēc, ka ar liesmu tiek sildīta tikai neliela pikas daļa un tajā esošais gaiss, kas labi izolē siltumu, traucē siltuma enerģijai izplatīties. Proti, pārējā pika nesasilst un saglabā savu sākotnējo formu, un līdz ar to var uzsūkt ūdeni. Ja visu piku sildītu reizē, piemēram, mikroviļņu krāsnī vai karstā pannā, tā ātri izkustu.
Vairākos video autori norāda uz melnajiem sodrējiem, kas pēc sildīšanas veidojas uz pikas. Jau agrāk sociālajos medijos cilvēki apgalvojuši, ka tas it kā liecina par plastmasu vai citām kaitīgām vielām sniega sastāvā.
Tā nav taisnība. Sarakstē ar Re:Check Tukuma Raiņa Valsts ģimnāzijas fizikas skolotājs un izglītības portālā FIZMIX satura veidotājs Valdis Zuters skaidro, ka sodrēji uz sniega rodas tāpēc, ka šķiltavu degšķidrums sadeg nepilnīgi. Sodrēji rastos vienalga, kas tiktu sildīts. “Ja paņem kvalitatīvākas šķiltavas, kurās gāze sadeg pilnīgāk (ar zilu liesmu), no tām sodrēji nepaliek,” stāsta Zuters. Parasti šie sodrēji nonāk gaisā un nav redzami. Taču šajā gadījumā no degļa nākošie sodrēji piezemējas uz sniega pikas un tur paliek. Tas pats notiktu arī, ja izmantotu sērkociņus.
Sazvērestības teorija par viltus sniegu internetā izplatās jau kopš 2014. gada, taču 2021. gada sniegputenis ASV Teksasas štatā to padarīja īpaši populāru. Tolaik daļa cilvēku centās rast izskaidrojumu postošai vētrai un nonāca pie nepamatota secinājuma, ka sniegu mākslīgi radījusi valdība.
Secinājums: Video, kuros tiek sildīts sniegs, nepierāda, ka tas ir mākslīgs.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
