Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina
Lielbritānijas un Eiropas zāļu aģentūras paziņojušas, ka no jauna izvērtēs zāļu aktīvās vielas pseidoefedrīna drošumu. Sociālajos medijos dezinformatori šo ziņu atstāsta nekorekti un nepamatoti ceļ trauksmi par pretsāpju medikamentu Nurofen – tas izraisot smadzeņu darbības traucējumus, tāpēc tiekot lemts par tā aizliegšanu. Tā nav taisnība, jo Nurofen sastāvā pseidoefedrīna nav. Turklāt pseidoefedrīna saistība ar šiem traucējumiem vēl nav apstiprināta.
Pseidoefedrīns ir pretiesnu zāļu aktīvā viela, kas sašaurina deguna gļotādas asinsvadus un atvieglo iesnu simptomus. Ir pamatotas aizdomas, ka ļoti retos gadījumos vielai ir saistība ar divām smadzeņu asinsvadu kaitēm: atgriezenisko mugurējās leikoencefalopātijas sindromu (PRES) un atgriezeniskās cerebrālās vazokonstrikcijas sindromu (RCVS). Tāpēc februāra vidū pēc Francijas Zāļu aģentūras lūguma Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) paziņoja, ka izvērtēs pseidoefedrīna drošumu šo slimību kontekstā. Neilgi pēc tam par līdzīgu izmeklēšanu paziņoja arī Lielbritānijas Zāļu un veselības aprūpes produktu regulēšanas aģentūra (MHRA).
Pagājušās nedēļas beigās par šo ziņu maldināja melu vietne Vakcīnrealitāte Latvijā. Tā savu “izpētes rakstu” ilustrē ar bērniem paredzēto Nurofen suspensiju (sīrupu), kas ir viens no populārākajiem līdzekļiem drudža un sāpju mazināšanai, un raksta:
“Publiski netiek pausts, vai arī Latvijā, bet, piemēram, Lielbritānijā tiek lemts par Nurofen tirdzniecības pilnīgu aizliegumu saistībā ar šī preparāta izraisītajiem smadzeņu darbības traucējumiem.”
Tā nav taisnība. Eiropas un Lielbritānijas zāļu aģentūru izmeklēšanām nav nekādas saistības ar Nurofen, jo medikaments nesatur pseidoefedrīnu. Nurofen aktīvā viela ir ibuprofēns, ko izmanto pret sāpēm un drudzi. Šo aktīvo vielu satur arī citi Latvijā pieejami pretsāpju līdzekļi, piemēram, Ibumetin, Ibumax, Ibuprofen-Grindex, Ibustar u.c. ZVA vietnē norādītas ibuprofēna blakusparādības, un to vidū nav minētās smadzeņu asinsvadu kaites.
Vakcīnrealitāte rakstā ievietojusi saiti uz britu tabloīda The Mirror publikāciju, kurā teikts, ka pseidoefedrīns ir konkrētu zīmola Nurofen medikamentu sastāvā. Re:Check atrada, ka viens no tiem nopērkams arī Latvijas aptiekās – Nurofen Antigrip, kas satur gan ibuprofēnu, gan pseidoefedrīnu. Iespējams, līdzīgo nosaukumu dēļ rakstā pausts, ka Lielbritānija izvērtēs Nurofen drošību.
Jāpiebilst, ka Lielbritānijas zāļu uzraugs nevis lems, vai aizliegt pseidoefedrīnu, bet izvērtēs tā saistību ar minētajām smadzeņu asinsvadu kaitēm (saikne patlaban nav apstiprināta). Tāpat arī jānorāda, ka informācija par EZA izmeklēšanu jau pirms pāris nedēļām tika publicēta Latvijas Zāļu valsts aģentūras vietnē, tāpēc apgalvojums, ka Latvijā tas “publiski netiek pausts”, ir aplams.
Daloties ar rakstu savā Telegram kanālā, Vakcīnrealitāte stāsta, ka Nurofen Latvijā jau vairākus mēnešus neesot nopērkams:
“Publiski neatklātu iemeslu dēļ Nurofen Latvijā vairākus mēnešus nav nopērkams, par ko daudzi vecāki ceļ trauksmi. Neoficiāla informācija liecina, ka virknē valstu Nurofen iekļauts aizliegto zāļu sarakstā.”
Arī tā nav taisnība – Nurofen netiek aizliegts. Gadu mijā Latvijas mediji ziņoja, ka Latvijā un citur Eiropā aptiekās nav pieejami atsevišķi medikamenti, tostarp bērniem domātie pretdrudža līdzekļi (parasti tie ir sīrupa veidā, jo bērniem var būt grūtības norīt tabletes). Medikamentu trūkums saistīts ar lielo pieprasījumu, izejvielu deficītu un grūtībām piegādāt zāles pietiekamā ātrumā, nevis to aizliegšanu. Dažas zāles, piemēram, sīrups Nurofen bērniem, joprojām nav atrodamas aptiekās, savukārt pieaugušajiem domātās Nurofen tabletes ir nopērkamas.
Secinājums: Nav pamata uzskatīt, ka Nurofen vai tā aktīvā viela ibuprofēns izraisa smadzeņu asinsvadu kaites PRES un RCVS. Nav tiesa, ka Nurofen tiek aizliegts virknē valstu. Lielbritānijas un Eiropas zāļu aģentūras izvērtēs nevis Nurofen, bet aktīvās vielas pseidoefedrīna saistību ar šiem smadzeņu traucējumiem. Nurofen sastāvā pseidoefedrīna nav.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
