Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina
Latvija pirmajā vietā (LPV) deputāta Ričarda Šlesera palīdze Šarlote Šulca apgalvo, ka 2050. gadā Latvijas demogrāfiskā prognoze ir tikai miljons iedzīvotāju. Šulcas teiktais nesakrīt ne ar Latvijas, ne Eiropas Savienības un ANO prognozēm. Taču viņas video pārpublicēts arī oficiālajā LPV Facebook profilā, kur ar to dalījušies simtiem cilvēku.
Pirms 14. Saeimas vēlēšanām Latvijas demogrāfijas un dzimstības uzlabošana bija viens no skaļākajiem partijas LPV solījumiem. Zemajos demogrāfijas rādītājos tika vainota Krišjāņa Kariņa valdība un tā laika varas partijas. Šo naratīvu LPV turpina izplatīt arī pēc vēlēšanām. Piemēram, deputāts Mārcis Jencītis decembra vidū pauda neuzticību Kariņa veidotai valdībai, jo tās darbības rezultātā esot sasniegta zemākā dzimstība pēdējos simts gados.
Tagad vēstījumu par “izmirstošo valsti” atkārto arī Šulca. Viņa Facebook video stāsta:
“Mūsu zemes Latvijas demogrāfiskā prognoze 2050. gadā – pēc 27 gadiem – ir viens miljons iedzīvotāju.”
Šulcas minētais skaitlis nesakrīt ne ar Latvijas, ne starptautisko institūciju aplēsēm. Latvijas Ekonomikas ministrija, balstoties uz prognozēm par ilgtermiņa ekonomikas izaugsmi, paredz, ka 2050. gadā Latvijā būs 1,74 miljoni iedzīvotāju. Ņemot vērā Latvijas demogrāfiskās tendences, Eiropas Savienības statistikas birojs Eurostat 2021. gadā secināja, ka ap 2050. gadu Latvijā varētu dzīvot 1,39 miljoni cilvēku.
Re:Check ar e-pasta starpniecību Šulcai jautāja, kur viņa smēlusies informāciju par vienu miljonu, bet atbildi nesaņēma. Iespējams, tā atrodama video komentāros, kur deputāta palīdze ironiski rakstīja, ka viņai “kā vienmēr ir sagatavoti avoti, bet UN [ANO] un The Guardian jau nav akreditēti avoti.”
Tātad kā avotu deputāta palīdze min Apvienoto Nāciju Organizāciju (ANO) un britu laikrakstu The Guardian, kas nesenā rakstā atsaucies uz ANO aplēsēm. Taču Šulcas teiktais par miljonu Latvijas iedzīvotāju nesakrīt ar ANO prognozēm, ko izstrādājusi ANO Iedzīvotāju nodaļa. Projekta World Population Prospects ietvaros nodaļa aprēķinājusi, ka Latvijā dzīvojošo skaits līdz 2050. gadam varētu samazināties par 17%–30% (vidēji 23%). Šādā gadījumā valsts populācija būtu 1,28–1,53 miljoni cilvēku (vidēji 1,41), nevis viens miljons, kā apgalvo Šulca.
Šulca turpina:
“No 1991. gada mūsu Latvija ir zaudējusi vairāk kā 600 tūkstošus cilvēku. Demogrāfija mums ir ar treknu mīnusa zīmi. Cilvēki no Latvijas turpina aizbraukt ik dienu. Un tā ir Vienotības un Nacionālās apvienības politikas un viņu valdības – kas ir pie varas gadu desmitiem – tā ir viņu atbildība.”
Patiesībā kopš 1991. gada iedzīvotāju skaits samazinājies vēl vairāk. Oficiālās statistikas portāla datos redzams, ka 1991. gadā Latvijā dzīvoja 2,658 miljoni cilvēku, bet pērn – 1,875 miljoni. Starpība ir 783 tūkstoši.
Lai gan katru gadu Latviju pamet tūkstošiem cilvēku, Šulca noklusē, ka pēdējos divpadsmit gados (arī Kariņa valdības laikā) izbraucēju skaits vienmērīgi sarucis. Arī migrācijas saldo – imigrantu un emigrantu starpība – šajā laika posmā ir uzlabojies. Jaunākie dati liecina, ka 2021. gadā no Latvijas devās prom tikai par 286 cilvēkiem vairāk, nekā pārcēlās uz to.
Secinājums: LPV deputāta palīdzes Šulcas teiktais par it kā esošu prognozi, ka 2050. gadā Latvijā būs tikai miljons cilvēku, ir nepamatots. Latvijas Ekonomikas ministrija paredz, ka iedzīvotāju skaits būs 1,74 miljoni. Eurostat lēš, ka tas samazināsies līdz 1,39 miljoniem.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
