Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina

Vairāki tūkstoši Facebook lietotāju dalās ar video, kurā dezinformators Rūdolfs Brēmanis  maldina par tiesā iesniegtu prasību pret ASV prezidenta galveno padomnieku medicīnas jautājumos Entoniju Fauči. Gan Brēmanis, gan citi Facebook lietotaji nekorekti atspoguļo tiesā iesniegto prasību un tiesas lēmumu.

Brēmanis stāsta:

Svarīga ziņa no Amerikas. Tur slavenais doktors Fauči – bēdīgi slavenais – stāsies tiesas priekšā 23. novembrī Misūri pilsētā Luiziānas štatā kā apsūdzētais lietā, tajā skaitā par propagandas izplatīšanu un meliem saistībā ar to, lai varētu cilvēkiem uzspiest obligātās vakcīnas.”

Vispirms jānorāda, ka Luiziānas štatā nav pilsētas Misūri. Misūri tāpat kā Luiziāna ir štats.

Brēmanim nav taisnība par konkrētās tiesas prāvas saturu. Tā nav par melošanu vai propagandas izplatīšanu. 

Šā gada maijā Misūri un Luiziānas valdības (prasītāji) iesniedza sūdzību tiesā pret Džo Baidenu, Entoniju Fauči un vairākām citām ASV amatpersonām (atbildētāji). Prasītāji apgalvoja, ka Fauči un citas ASV amatpersonas slepeni sadarbojušās ar sociālajiem medijiem vai piespieduši tos apklusināt nevēlamus cilvēkus un cenzēt saturu par Covid-19, atzīmējot to kā maldinošu. Tādēļ prasītāji uzskata, ka valdība esot pārkāpusi ASV konstitūcijas 1. grozījumu, kas paredz nodrošināt reliģijas, vārda un preses brīvību, pulcēšanās un petīciju tiesības. ASV Luiziānas Rietumu apgabaltiesa izskatīja prasītāju sūdzību un 21. oktobrī lēma, ka Fauči un pārējām ASV amatpersonām, izņemot Baidenu, jāierodas tiesā un jāsniedz liecība, dodot zvērestu.

Tiesa lēmumu pamato ar trim argumentiem. Pirmais ir Buzzfeed, CNN un Washington Post iegūtās Fauči vēstules (publiski pieejamas šeit). Tiesa rīkojuma memorandā norāda, ka tās liecinot – Fauči darbojies kā starpnieks sociālo mediju cenzēšanai. Otrs tiesas argumentus – Fauči par šo tēmu nekad nav runājis, dodot zvērestu. Treškārt, tiesa uzskata, ka Fauči noteikti esot komunicējis ar augsta ranga sociālo mediju darbiniekiem. Argumentus par pārējām amatpersonām iespējams lasīt rīkojuma memorandā.

Memorandā norādīts, ka prasītāji pamato savu viedokli ar Fauči vēstulēm, it sevišķi tām, kas sūtītas ASV prezidenta zinātnes padomniekam Frānsisam Kolinsam. Tajās Fauči paužot vēlmi diskreditēt ideju, ka Covid-19 radīts laboratorijā. Taču memorandā nav minēti piemēri, kuros Fauči būtu aicinājis cenzēt sociālos medijus. Publiski pieejamās vēstules ir rediģētas –  potenciāli jūtīga informācija ir aizkrāsota. Tāpēc nav iespējams pārbaudīt, vai vēstuļu saturs memorandā atspoguļots korekti un vai Fauči tajās aicinājis cenzēt informāciju sociālajos medijos.

Tiesas rīkojums ir strīdīgs. Piemēram, oktobra beigās to Sentluisas sabiedriskajā radio analizēja vairāki Misūri juristi. Juridiskā biroja Jenkins & Kling juriste Nikola Gorovska pauda pārsteigumu, sakot, ka prasītāji nav prezentējuši nekādus pierādījumus. Advokāts Bīviss Sčoks no Sentluisas komentējis, ka tiesas prāva ir pamatota, un minējis, ka šādas sazvērestības atklāšana būtu nopietna problēma. Savukārt Misūri advokāte Konija Makfarlanda-Batlere skaidro, ka parasti bez iemesla augsta ranga amatpersonas neaicina liecināt, taču norāda, ka tiesnesi Teriju Dautiju 2018. gadā amatā iecēla Donalds Tramps, un tas varētu ietekmēt viņa lēmumu.

Secinājums: ASV Luiziānas Rietumu apgabaltiesa izskatīja Misūri un Luiziānas valdības sūdzību par iespējamu sociālo mediju cenzēšanu. Tiesa lēma, ka Entonijam Fauči un citām ASV amatpersonām jāierodas tiesā un par to jāsniedz liecība, dodot zvērestu. Tiesas lēmums nav saistīts ar melošanu vai propagandas izplatīšanu par Covid-19 vakcīnām.


Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!


Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.