Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina

Kāds populārs anonīms Facebook profils dalās ar ierakstu, kas vedina domāt – ražotāji gāzei var pievienot skābekli, kā rezultātā patērētājiem nepieciešamās temperatūras sasniegšanai to nākas pirkt vairāk. Taču ierakstā paustais nav taisnība un oranža liesma neliecina, ka gāzi mēģināts padarīt nekvalitatīvu, tai piejaucot skābekli

Autors apgalvo:

“Pievērsiet uzmanību liesmu krāsai no plīts virsmām. Ja liesma ir zila, viss labi. Gāze labi sajaucas, un liesmas temperatūra ir ap 1500–1700 grādiem pēc Celsija. Ja liesmas vietā ir oranžas/sarkanas, pārdod jums gāzi ar sajauktu lielāku skābekļa devu, kā rezultātā liesmas temperatūra ir zemāka – ap 900–1200 grādiem pēc Celsija, un līdz ar to lielāks gāzes patēriņš, lai apsildītu tās pašas grīdas.”

Zem ieraksta komentāros daži lietotāji nosoda Latviju vai aicina par gadījumu ziņot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai. Taču šie attēli jau agrāk publicēti ar gandrīz identisku tekstu angļu, itāļu, haitiešu un citās valodās, līdz ar to fotogrāfija, visticamāk, nav uzņemta Latvijā.

Foto: Ekrānšāviņš no Twitter

Vai gāzei pievieno skābekli?

Gāzes plītīs kā degvielu izmanto dabasgāzi (metānu), propānu vai propāna-butāna sajaukumu. Saskaņā ar Latvijas Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumiem dabasgāzei ir noteikti raksturlielumi. Sadales sistēmas operators ir atbildīgs par piegādājamās dabasgāzes kvalitātes parametru atbilstību noteikumos norādītājām vērtībām. Proti, dabasgāzei nedrīkst pievienot skābekli vai gaisu. Skābekli nepievieno arī dabasgāzei, kas ir balonos.

Rīgas Tehniskās universitātes asociētais profesors un ķīmijas doktors Kaspars Traskovskis Re:Check skaidro, ka dabasgāzei pievades tīklā skābeklis netiek pievienots, jo tas radītu ugunsbīstamības risku. “Dabasgāze un skābeklis veido sprādzienbīstamu maisījumu, kas ir spējīgs spontāni eksplodēt. Īpaši, ja kāds šādu maisījumu censtos sakompresēt un iepildīt balonā,” stāsta Traskovskis. Latvijas propāna gāzes pārstāve sarunā ar Re:Check norāda, ka arī propāna-butāna gāzes balonos ne skābekli, ne gaisu nepievieno.

Kādēļ liesma mēdz būt oranža?

Metānam, propānam vai butānam reaģējot ar skābekli, rodas ogļskābā gāze, ūdens, karstums un zila liesma. Liesma ir oranža vai sarkana tad, ja degot nav pietiekami skābekļa un notiek nepilnīga degvielas sadegšana. Tādā gadījumā rodas veselībai bīstamais oglekļa monoksīds vai ogleklis. 

Traskovskis stāsta: “Skābekļa piejaukums paaugstinātu liesmas temperatūru un tieši veicinātu zilas liesmas rašanos. Šāds maisījums (gan no dažādiem baloniem) tiek lietots metināšanas vajadzībām, kur nepieciešams sasniegt ļoti augstu temperatūru.” Nepilnīga sadegšana bieži ir saistīta ar neoptimālu gāzes plīts darbības režīmu. Tāpat liesmu dzeltenu var padarīt arī uz degļa nonācis vārāmais sāls (nātrija hlorīds).

Firma LG Corporation, kas ražo sadzīves tehniku, savā gāzes plīšu problēmu novēršanas pamācībā skaidro, ka dzeltenas liesmas iemesls var būt plīts defekti, kā arī netīrs deglis vai caurumiņi, pa kuriem nāk liesma.

Secinājums: Ražotāji gāzei nepievieno skābekli. Plīts liesma kļūst oranža, ja tai ir par maz skābekļa. Fotogrāfija ar plīti, visticamāk, nav uzņemta Latvijā.


Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!


Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.