Oktobra vidū trīs zinātnieki publiski padalījās ar manuskriptu, kurā viņi apgalvo, ka Covid-19 izraisošais vīruss SARS-CoV-2 visdrīzāk radīts mākslīgi, nevis izcēlies dabiski. Pētījums vēl nav izdots nevienā akadēmiskā žurnālā un to nav izvērtējuši jomas eksperti. Dažos medijos jau redzamas ziņas, ka noskaidrota šā koronavīrusa patiesā izcelsme. Citas ziņu vietnes publicē rakstus ar sensacionāliem virsrakstiem vai nekorekti pārstāsta pētnieku novērojumus.
Piemēram, Lielbritānijas tabloīds Daily Express raksta: “Pētnieki ceļ gaismā COVID-19 rašanos ar šokējošu apgalvojumu par laboratorijas izcelsmi.”
Savukārt kāds raidījums Krievijas valsts televīzijas kanālā Zvezda stāsta: “Vīruss ir no mēģenes. Sensacionāls vācu virusologu pētījums sniedz praktiski simtprocentīgus pierādījumus.” Pārspīlēti apgalvojumi par pētījumu izskan arī citos medijos.
Oktobra vidū imunologs Valentīns Brutels un viņa kolēģi publicēja manuskriptu jeb ta saukto preprintu, kurā viņi apgalvo, ka SARS-CoV-2 visdrīzāk radīts mākslīgi. Brutels to pamato, balstoties uz novērojumiem par vīrusa ģenētisko materiālu. SARS-CoV-2 savu ģenētisko informāciju uzglabā RNS molekulas veidā. RNS ir kā sava veida instrukcija – molekulārs kods, kas tiek izmantots, lai ražotu organismam nepieciešamas olbaltumvielas. Zinātnē ir atklāts, ka ar noteiktu enzīmu palīdzību ir iespējams “sagriezt” RNS molekulu un tādējādi iegūt konkrētus koda fragmentus. Brutels norāda, ka koronavīrusa SARS-CoV-2 ģenētiskā materiāla pazīmes nav tipiskas citiem dabā sastopamiem koronavīrusiem, bet drīzāk atbilst mākslīgiem vīrusiem, kuru ģenētiskais materiāls veidots, “salīmējot” kopā vairākus “sagrieztus” RNS fragmentus.
Ko par novērojumiem saka citi zinātnieki?
Pētījuma preprints ir raisījis asas diskusijas biologu vidū gan tradicionālajos, gan sociālajos medijos. Vairāki pētnieki kritizē Bruttela grupas izmantotās metodes un rezultātu interpretāciju. Piemēram, Vircburgas Universitātes virusologi vietnē Informationsdienst Wissenschaft apgalvo, ka Brutela novērotās pazīmes tomēr ir atrodamas arī citos koronavīrusos, kurus manuskripta autori nav pieminējuši. Vircburgas pētnieki arī kritizē pētījumā izmantotās metodes un statistisko analīzi: “Preprintā prezentētajai analīzei ir būtiskas metodoloģiskās vājības. (..) Prezentētie pētījuma rezultāti nesniedz pietiekami pierādījumu, lai secinātu, ka SARS-CoV-2 ir radīts mākslīgi.” Evolucionārās bioloģijas zinātnieks Kristians G. Andersens – autors vienam no citētākajiem pētījumiem par SARS-CoV-2 izcelsmi – komentēja manuskripta metodes un kopsavilkumā teica: “Nesens preprints it kā parāda, ka SARS-CoV-2 vīrusam ir mākslīga izcelsme, bet tas ir tik dziļi kļūdains, ka to nevar nosaukt pat par bērnudārza molekulāro bioloģiju.” Lielākā daļa pētnieku, kas komentē Brutela darbu, vērtē to negatīvi, bet daži to arī aizstāv – skaitļošanas bioloģijas profesors Fransuā Balū laikrakstā The Economist norāda, ka viņš metodoloģijā neredz būtiskas nepilnības.
Brutela un viņa kolēģu pētījums vēl nav publicēts nevienā akadēmiskā žurnālā, tāpēc ir par agru to izmantot, lai spriestu par Covid-19 izcelsmi. Patlaban ir pieejams tikai pētījuma manuskripts, kas atrodas atvērtās piekļuves platformā BioRxiv. Tas, ka manuskripts ir atrodas BioRXiv, neko neliecina par pētījuma kvalitāti. Pirms akadēmiskie žurnāli izlemj publicēt kāda pētījuma rezultātus, tiek veikta tā sauktā zinātniskā recenzēšana jeb peer-review. Proti, redakcija izvēlas kvalificētus jomas ekspertus, kas piedalās manuskripta izvērtēšanā – pārbauda pētījuma dizainu, darbā izmantotās metodes, statistisko analīzi, rezultātu interpretāciju un citus tā aspektus. Dažkārt recenzenti pieprasa, lai pētnieki veic papildu eksperimentus. Savukārt BioRxiv šādu recenzēšanu neveic. Platforma tikai pārliecinās, ka manuskripta saturs ir saistīts ar zinātni un ka tas nav plaģiāts. Iespējams, recenzēšanas laikā pētnieki pārskatīs savas metodes, veiks papildu eksperimentus, nonāks pie citiem secinājumiem vai tieši otrādi – iegūs spēcīgāku pamatojumu savai hipotēzei. Aptuveni trešdaļa BioRxiv preprintu vēlāk netiek publicēti nevienā akadēmiskā žurnālā, bet dažkārt paiet vairāki gadi, līdz manuskripts pārtop recenzētā akadēmiska publikācijā.
Patlaban nav zināms, kā radās SARS-CoV-2. Taču akadēmiski pētījumu apkopojumi norāda, ka lielākā daļa zinātniskās literatūras pamato dabisku koronavīrusa izcelsmi, proti, vīruss mutāciju rezultātā “pārlēcis” no dzīvniekiem uz cilvēkiem. Taču nav pilnībā izslēgts, ka taisnība varētu izrādīties mākslīgās izcelsmes teorijas piekritējiem.
Secinājums: Nesenais pētījums, kurā secināts, ka SARS-CoV-2 radīts mākslīgi, patlaban nav publicēts nevienā akadēmiskā žurnālā un vēl nav izgājis zinātnisko recenzēšanu jeb peer-review. Tāpēc ir pāragri veikt spriedumus, balstoties uz tā rezultātiem. Vairāki jomas eksperti kritizē pētījuma metodes un rezultātu interpretāciju. Lai gan nav pilnībā izslēgts, ka SARS-CoV-2 varētu būt radīts mākslīgi, lielākā daļa zinātniskās literatūras atbalsta dabiskās izcelsmes teoriju.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
