Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas
Pagājušās nedēļas beigās partijas Stabilitātei! līderis Aleksejs Rosļikovs savā Facebook profilā publicēja video, kurā viņā skaidro partijas biedres Glorijas Grevcovas, iespējams, nepatiesi sniegto informāciju Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK). Viņš stāsta, ka, sniedzot informāciju par Grevcovas izglītību, pieļauta pārrakstīšanās kļūda bez ļaunprātīga nolūka. Turklāt Rosļikovs vedina domāt, ka pārbaudīt šo informāciju it kā esot CVK pienākums un tas nav darīts apzināti.
14. Saeimā ievēlētais Rosļikovs Facebook uzrunā saka:
“Šādā situācijā CVK parasti sazinās ar partiju, sazinās ar cilvēku; pastāsta, ka ir kāda kļūda un to nepieciešams labot. Mēs cerējām, ka, ja kaut kas tāds būtu, mums to pateikts. Starp citu, vasarā bija vairākas kļūdas dokumentu iesniegšanā un CVK mums to pateica. Un mēs ar viņiem operatīvi atrisinājām, bez jebkādām problēmām. Bet skaidrs, tā teikt, kāpēc tas tiek darīts.”
Arī pati Grevcova TikTok uzrunā dod mājienu, ka par šo tā saukto kļūdu partijai pirms vēlēšanām nav teikts apzināti. Viņa saka:
“Bet zināt, man ir jautājums, kāpēc CVK to visu nepamanīja līdz balsošanas sākumam. Bet pamanīja tikai pēc tam, kad mani ievēlēja. Interesants jautājums. Varas režīms atšaudījās. Mēs pat negaidīsim, ko viņi izdomās tālāk.”
Grevcova stāsta, ka “mūsu komanda dos atbildes triecienu”, bet Rosļikovs – ka “advokāti un Grevcova sāks no savas puses uzbrukt režīmam.” Jāpiebilst gan, ka iespējamo nepatiesas informācijas sniegšanu drīz pēc vēlēšanām pamanīja un publiskoja nevis CVK, bet gan mediju pārstāvji.
CVK informācijas nodaļas vadītāja Laura Krastiņa Re:Check rakstiski skaidro, ka komisija informāciju par kandidātiem pārbauda Saeimas vēlēšanu likumā noteiktajā apjomā. Proti, to informāciju, kas saistīta ar cilvēka tiesībām kandidēt vēlēšanās un ir aprakstīta likuma 4. un 5. pantā. Krastiņa norāda, ka CVK neesot tiesīga pārbaudīt informāciju, kas neietekmē cilvēka tiesības kandidēt vai tikt ievēlētam, piemēram, par izglītību vai darba vietām. “Deputāta kandidāts ar savu parakstu apliecina, ka viņa sniegtās ziņas ir patiesas,” skaidro Krastiņa. “Arī mūsu Saeimas vēlēšanu rezultātu tīmekļvietnē pie katra deputāta kandidāta ir norādīts: Informācija publicēta deputāta kandidāta sniegtajā redakcijā kandidātu saraksta iesniegšanas dienā. Par informācijas patiesumu atbild deputāta kandidāts.”
Grevcova CVK sniegusi informāciju, ka 2013. gadā Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā (LSPA) ieguvusi augstāko izglītību pedagoga specialitātē. Rosļikovs Spried ar Delfi stāstīja, ka Grevcova LSPA iesniegs pieteikumu, lai saņemtu savus dokumentus, jo “viņa tajā momentā, kad tur bijusi, visdrīzāk tas varbūt ir bijis zem meitas uzvārda.” Taču LSPA informatīvajā materiālā par akadēmijas absolventiem nav atrodama neviena sieviete ar vārdu Glorija. Turklāt pagājušās nedēļas beigās LSPA sabiedrisko attiecību un komunikācijas vadītāja Ilze Āķe-Vīksne ziņu aģentūrai LETA skaidroja, ka LSPA arhīvā informācijas par Grevcovu nav – viņa nav atrodama ne absolventu, ne studējošo sarakstos.
Jāpiebilst, ka 14. Saeimas vēlēšanās par 100 Saeimas deputātu vietām sacentās 1829 cilvēki.
Secinājums: Rosļikovs un Grevcova maldina. Norādīt patiesu informāciju par savu izglītību un darba pieredzi ir katra kandidāta paša atbildība. CVK šī informācija nav jāparbauda.
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
