Vairāk nekā 1000 cilvēku Facebook dalījušies ar video, kurā kāda sieviete ēd sarkanās mušmires un stāsta, kā tas palīdz pret teju katru kaiti. Tas ir maldinoši, jo šāds viedoklis nav zinātniski pamatots. Turklāt sarkano mušmiru lietošana uzturā var izraisīt nopietnus veselības traucējumus.
Sieviete apgalvo, ka sarkanā mušmire (Amanita muscaria) palīdz pret “dažādiem vēžiem un pret galvassāpēm, un pret “nierēm”, un no “aknām”, ko vēlaties. Varbūt no 200 slimībām.”
Re:Check zinātniskās literatūras meklēšanas rīkā Google Scholar neizdevās atrast pierādījumus, ka sarkanās mušmires ir efektīvas cīņā pret vēzi vai citām slimībām. Ir veikti pāris pētījumi par aktīvajām vielām, kas atrodamas šajās sēnēs. Taču pētījumu skaits ir pavisam neliels un šo vielu pētīšana ir sākotnējās izpētes stadijā. Turklāt šajos pētījumos apskata konkrētus veselības traucējumus vai iespējamas bioķīmiskās reakcijas organismā, nevis tik plašu slimību loku kā vēzis.
Savukārt vīrietis, kas publicējis video, stāsta, ka “oficiālā medicīna gan to noliedz, jo tad apstāsies viņu bizness.” Šis apgalvojums maldinoši nodala dabiskas izcelsmes medikamentus no medicīniski apstiprinātam zālēm. Liela daļa zāļu ir sākotnēji atrastas dabas produktos. Piemēram medikamentu grupa statīni, kas samazina holesterīna līmeni asinīs un samazina sirds slimību risku, pirmoreiz tika izolēti no pelējuma sēnes Penicillium citrinum. Savukārt 2015. gadā Ratgera Universitātes pētnieki atklāja, ka tropiskajos Meksikas mežos savvaļas pupiņu saknēs un augsnē dzīvo kāda Rhizobium ģints baktērija, kas ražo jaunu antibiotiku – fazolicīnu. Proti, ja tiktu pierādīts, ka sarkanā mušmire palīdz pret vēzi, tas “oficiālās medicīnas biznesam” varētu nākt par labu, jo tad pētījumos varētu meklēt aktīvo vielu, ko pēc tam attīrītā veidā varētu ražot un pārdot.
Medicīnā noderīgas vielas, iespējams, ir arī sarkanajā mušmirē, norāda pētnieki žurnālā Pharmacia. Piemēram, 2017. gadā tikai publicēts 1. fāzes klīniskais pētījums, kurā zinātnieki centās saprast, vai mušmiru ģints sēnēs atrodamā viela muscimols palīdz samazināt epilepsijas lēkmju skaitu. Pētījumā piedalījās tikai trīs cilvēki, taču zinātnieki secināja, ka vielai, iespējams, ir potenciāls palīdzēt pacientiem, kam radusies noturība pret citiem epilepsijas medikamentiem. Savukārt 2019. gada pētījumā ar audu kultūrām tika veikti pirmie soļi, lai izprastu, vai muscimols palīdz aizsargāt nervu šūnas.
Jāpiebilst, ka medicīniski aktīvas vielas atklāšana augā, sēnē vai citā organismā nenozīmē, ka šo organismu ir droši lietot uzturā vai ka tā ēšana palīdzēs pret konkrēto kaiti. Pētnieki gadiem ilgi veic pētījumus, lai saprastu, kā šīs vielas darbojas, kāda ir to optimālā deva un kā tās pareizi uzņemt organismā. Piemēram, var būt vielas, kas rada pozitīvu medicīnisku efektu, taču termiska apstrāde vai gremošanas process vielu iznīcina. Konkrētajā augā vai sēnē var būt arī citi ķīmiskie savienojumi, kas ir kaitīgi cilvēkam.
Cik indīga ir sarkanā mušmire?
Sarkanās mušmires galvenās bioloģiski aktīvās vielas ir ibotēnskābe, muscimols, muskazons un pavisam nelielā daudzumā muskarīns. Ibotēnskābe ir neirotoksiska, proti, tā iznīcina noteikta veida nervu šūnas. Šīs vielas mijiedarbojas ar cilvēka nervu sistēmu un var izsaukt vairākus simptomus: apjukumu, reiboni, nogurumu, gremošanas sistēmas traucējumus, urīnpūšļa un sfinkteru spazmas, vemšanu, lēkmes, vizuālas un skaņas halucinācijas. Augstā devā tās var izraisīt potenciāli nāvējošas elpošanas vai asinsrites problēmas.
2020. gada beigās Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Toksikoloģijas un sepses klīnikas ārsts Roberts Stašinskis ziņu portālam Delfi stāstīja, ka “katru gadu tiek atvesti cilvēki, kas pārdozējuši, uzturā lietojuši daudz sarkano mušmiru un kuru stāvoklis ir gana nopietns, tāpēc kādu laiku jāārstējas slimnīcā.” Ārsts savā praksē nav saskāries ne ar vienu nāves gadījumu, kad kāds būtu nomiris no šīs sēnes ēšanas. Taču pētnieki lēš, ka teorētiski nāvējoša deva varētu būt 15 sarkanās mušmires cepurītes. Skaitlis nav iekalts akmenī, jo sēnēs aktīvo vielu daudzumu ietekmē augšanas gads, atrašanās vieta un citi faktori.
Zinātniskajā literatūrā ir aprakstīti vairāki gadījumi, kad sarkano mušmiru ēšana varētu būt bijusi letāla. Piemēram, Šveices ārsti savā 2021. gada akadēmiskajā publikācijā apraksta kādu 44 gadus vecu pacientu, kuram pēc puskilograma sarkano mušmiru apēšanas iestājās koma. Pacientam veica kuņģa skalošanu, un viņš vairākas dienas pavadīja intensīvajā terapijā.
Jāpiemin, ka sociālajos medijos iepriekš izplatīta nepatiesa informācija arī par zaļās un baltās mušmires drošību. Šīs sēnēs satur veselībai bīstamos amatoksīnus ,un to lietošana uzturā pat nelielās devās var būt nāvējoša.
Secinājums: Nav zinātniska pamatojuma apgalvot, ka sarkano muršmiru ēšana palīdz pret 200 slimībām, tostarp vēzi. Turklāt šo sēņu lietošana var būt bīstama veselībai.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
