Atbalsti mūsu darbu un dalies.

Trūkst konteksta (tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas).

Sociālajā medijā Facebook populārs kļuvis kāds bijušā Eiropas Parlamenta deputāta Andreja Mamikina video, kurā redzama cilvēku rinda pie zupas virtuves Dzīvības ēdiens. Mamikins lielo apmeklētāju skaitu saista ar Latvijas atbalstu Ukrainai. Turklāt viņš vedina domāt, ka rindas kļuvušas garākas un tajās palielinājies cilvēku skaits, kas nav bezpajumtnieki. Savus apgalvojums Mamikins nepamato ne ar statistiku, ne darbinieku liecībām. Tomēr nedēļas laikā ar viņa video Facebook dalījušies vairāki simti sociālā medija lietotāju.

Mamikins raksta:

Tie nav degradējušies dzērāji, bomži un deklasēti elementi. Tie ir parasti, piedienīgi ģērbti cilvēki. Viņiem tagad nav ko ēst.”

Kādas tendences patiesībā novērojamas šīs un citu zupas virtuvju apmeklētāju skaitā? Žēlsirdības misijas Dzīvības ēdiens valdes priekšsēdētājs Harijs Šaušs sarunā ar Re:Check skaidroja, ka, salīdzinot ar šo pašu laiku 2021. gadā, viņu apmeklētāju skaits palielinājies par aptuveni 20%. Pieaugums sācies šogad pavasarī. “Nāk daudz vairāk cilvēku, kuri faktiski vai nu nomaksā savus komunālos, vai nu viņi paēd,” stāsta Šauss. “Un ģimenes vairāk nāk.”

Re:Check vērsās arī pie Rīgas domes Labklājības departamenta (RDLD), kas līdzfinansē vairākas Rīgas zupas virtuves, tostarp Dzīvības ēdienu. RDLD direktore Irēna Kondrāte stāsta, ka 2022. gada pirmajā pusgadā viņu līdzfinansētajās zupas virtuvēs kopumā izdalīts par 6% vairāk ēdiena nekā līdzīgā periodā 2021. gadā. Turklāt apmeklētāju vidū ir vairāk cilvēku, kas nav bezpajumtnieki. Tomēr Kondrāte norāda, ka nav pamata domāt, ka būtu noticis liels lēciens apmeklētāju skaitā. Pēc viņas teiktā, atšķirību starp 2021. un 2022. gadu var daļēji skaidrot ar Covid-19 un ar pandēmiju saistītajiem ierobežojumiem, kuru dēļ nāca mazāk cilvēku. Pavisam neliela ietekme ir arī ukraiņu bēgļiem, kas ik pa laikam izmanto zupas virtuvju pakalpojumus.

Jāpiebilst, ka, salīdzinot ar pērno gadu, 2022. gada pirmajā pusē siltā ēdiena izsniegšanas vietās ēdiens izdalīts par 2% mazāk. Atšķirībā no zupas virtuvēm, ēdināšanas pakalpojumu var saņemt personas ar rīdzinieka karti, kam ir trūcīgas vai maznodrošinātās mājsaimniecības statuss, kā arī cilvēki kas saņēmuši Rīgas Sociālā dienesta izziņu par ēdināšanas pakalpojuma saņemšanu.

Mamikins zupas virtuvju apmeklētāju skaita pieaugumā vaino valdību un Valsts prezidentu, kā arī Latvijas atbalstu Ukrainai:

“Prettautiskais, absolūti korumpētais un principā fašistiskais Kariņa-Levita režīms liek cilvēkiem stundām ilgi stāvēt rindā pēc karstas zupas (..) Bet galvenais ir nojaukt pieminekļus un vākt naudu, lai ukraiņiem būtu bairaktari, vai ne?”

Latvijas rekordlielās inflācijas galvenie iemesli ir globālā energocenu krīze, kas sākās pērn, un globālais pārtikas cenu kāpums. Inflāciju būtiski saasinājis Krievijas iebrukums Ukrainā. To ietekmē gan pret Krieviju un Baltkrieviju piemērotās sankcijas, gan grūtības no Ukrainas eksportēt pārtiku un izejvielas uz citam valstīm. Proti, pašreizējā inflācija ir saistīta ar Krievijas agresiju, kā arī globāliem procesiem, līdz ar to atbildību par iedzīvotāju dzīves līmeņa kritumu nevar novelt tikai uz valdību vai Valsts prezidentu.

Mamikins, iespējams, atsaucas uz Ziedot.lv vietnē atrodamo projektu Latvijas bairaktars, kurā tiek vākti pieci miljoni eiro, lai Ukrainai nopirktu bezpilota kaujas lidaparātu Bayraktar TB2. Lai gan lidaparātu iegādi organizēs Latvijas Aizsardzības ministrija, projekta iniciators ir mūziķis Ralfs Eilands. Projekts tiek īstenots par ziedotāju, nevis valsts naudu.

Secinājums: Latvijas inflācijas galvenie iemesli ir globāli procesi – pasaules energocenu un pārtikas cenu kāpums, kā arī sekas Krievijas iebrukumam Ukrainā. Salīdzinot ar 2021. gada pirmo pusi, šogad Rīgas zupas virtuvēs pieaudzis apmeklētāju skaits. Šā gada pirmajā pusē Rīgas domes Labklājības departamenta līdzfinansētajās virtuvēs kopumā izdalīts par 6% vairāk ēdiena nekā šajā pašā laikā 2021. gadā. To veicinājusi gan energocenu krīze un inflācija, gan Covid-19 un ar pandēmiju saistīto ierobežojumu atvieglošana.


Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!


Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.