Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina
Sociālajos medijos kļuvuši populāri vairāki ieraksti, kuros apgalvots, ka Latvija slepeni pārdod šķeldu Baltkrievijai. Tas būtu pret Baltkrieviju vērsto sankciju pārkāpums. Taču, kā skaidro Latvijas Dzelzceļš (LDz), šķelda tiek eksportēta uz Poliju un Baltkrievijai tikai vesta cauri, jo tas ir uzņēmējiem vienkāršāks tranzīta ceļš.
Baumu avots ir kādas Twitter lietotājas 31. jūlija ieraksts, kurā publicēta Indras dzelzceļa stacijā uzņemta fotogrāfija.
To vēlāk pārpublicēja kāds populārs anonīms Facebook lietotājs, kam ir vairāk nekā 26 tūkstoši sekotāju. Savā laika joslā viņš raksta:
“LV-BY robeža. Latvijas šķelda vagoniem iet uz Baltkrieviju. Tur viņu “kāds” iepērk par milzīgu cenu, tā mākslīgi cenu kāpina Latvijas iedzīvotājiem.“
VAS Latvijas dzelzceļš tajā pašā dienā Twitter norādīja, ka attēlā redzamie vagoni ar šķeldu ir ceļā uz Poliju, proti, tie uz Poliju brauc caur Baltkrieviju. Tātad šķelda uz Baltkrieviju netiek vesta un sankcijas šajā gadījumā nav pārkāptas.
Uz to, ka LDz šķeldas izvešanu uz Baltkrieviju noliedza, Facebook ieraksta autoram komentāros norādīja vairāki sociālā medija lietotāji. Neraugoties uz to, viņš ierakstu nedzēsa un nelaboja. Ar to dalījušies jau aptuveni 1,2 tūkstoši cilvēku.
Kāpēc šķeldu ved caur Baltkrieviju?
Sarakstē ar Re:Check VAS Latvijas dzelzceļš preses sekretāre Agnese Līcīte skaidro, ka maršrutu, pa kuru krava tiek piegādāta gala stacijā, nosaka kravas pasūtītājs. To ietekmējot vairāki faktori, piemēram, maršruta garums no kravas saņemšanas vietas līdz gala stacijai, piegādes ātrums, infrastruktūras un citu pakalpojumu maksa, sliežu platuma atbilstība visā maršruta garumā un tas, vai maršrutā pieejami pārkraušanas termināļi, kas domāti attiecīgajai kravai.
Līcīte uzsver, ka, pārvadājot beramkravu (piemēram, šķeldu), svarīgi ir tas, ka Polijā ir Eiropas platuma sliežu ceļi (1435 mm), savukārt Baltijā sliedes veidotas pēc Krievijas standarta (1522 mm). Tādēļ kravu pirms ievešanas Polijā vai nu nepieciešams pārkraut, vai arī mainīt ritošā sastāva riteņpārus. Lietuvas-Polijas robežpunktā nav beramkravu termināla, tādēļ pārkraut šķeldu nav iespējams, bet Baltkrievijas-Polijas robežpunktā šāds terminālis ir.
Vedot starptautisku kravu, VAS Latvijas dzelzceļš meitas uzņēmums SIA LDZ CARGO pieprasa pārvadājuma saskaņojumu attiecīgās kaimiņvalsts dzelzceļam, kā arī sadarbojas ar Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldi, nodrošinot, ka tiek veiktas visas nepieciešamās procedūras, lai pārliecinātos, ka kravas pārvadājums atbilst sankciju un citu tiesību aktu prasībām.
Re:Check ar Facebook messenger starpniecību jautāja Facebook ieraksta autoram, kādēļ profils dalās ar nepārbaudītu informāciju. Viņš norāda, ka attēls apliecina, ka šķelda nonāk Baltkrievijā, un neviens nezinot, kas ar to notiek tālāk. Piemēram, vai kāds no vagoniem tur nepaliek.
Jāpiebilst, ka Centrālās statistikas pārvaldes datos redzams, ka Latvija šķeldu galvenokārt eksportē uz Ziemeļu un Baltijas valstīm. Pēdējo gadu laikā Latvija nav uz Baltkrieviju eksportējusi šķeldu. Tieši pretēji – līdz 2022. gadam Baltkrievija Latvijai bija nozīmīgākais šķeldas pārdevējs. Baltkrievijā šķelda ir lēta, tādēļ valstij nav ekonomiska pamatojuma to pirkt no Latvijas. Šķeldas cenu Latvijā palielina fakts, ka ražotājiem to izdevīgāk eksportēt uz Rietumvalstīm, kur pašlaik ir liels pieprasījums un līdz ar to augsta cena.
Eiropas Savienība martā noteica sankcijas pret Baltkrieviju, kas liedz vairāku produktu grupu, tostarp koka izstrādājumu tirdzniecību ar šo valsti. Tādēļ pēc Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma šķeldas tirdzniecība Baltkrievijai būtu sodāms pārkāpums.
Secinājums: Beramkravas, tostarp šķelda, no Latvijas uz Poliju bieži tiek vesta caur Baltkrieviju, jo Baltijā un Polijā ir dažāda platuma sliedes un tādēļ kravu nāktos pārkraut. Polijas-Lietuvas robežpunktā nav beramkravas pārcelšanas termināla, savukārt Polijas-Baltkrievijas robežpunktā tāds ir. Nav pierādījumu, ka daļa šķeldas tiek atstāta un pārdota Baltkrievijā.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
