Drīzāk nav taisnība – apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta
Zemnieku saeimas pārstāvis Mārtiņš Trons aicina pirkt Latvijā ražotos piena produktus un apgalvo, ka Polijā ražotais vai ilgstošai glabāšanai domātais piens nav veselīgs un tā sastāvs neesot tāds, ko vajadzētu patērēt. Tā nav taisnība.
Trons ir Zemnieku saeimas valdes loceklis. TV Rīga24 13. jūnija raidījumā Uz līnijas viņš sacīja:
“Psiholoģiski ir ļoti sarežģīti, teiksim, nopirkt Latvijas pienu, ja mēs redzam, ka Polijas piens ir krietni lētāks. Bet, kā atkal runā pārtikas tehnologi, tad piens, kas ir paredzēts ilgstošai glabāšanai, vai piens, kas nāk no Polijas puses, nav īpaši arī veselīgs, teiksim tā. (..) Arī piena sastāvs nav tāds, ko mūsu organismam vajadzētu patērēt.”
Pēc lielāko veikalu tīkla piedāvājuma redzams, ka Latvijā nopērkamais Polijas piens paredzēts ilgstošai glabāšanai. Tas ir tā sauktais ultra augstās temperatūras piens (ultra-high temperature jeb UHT).
Kāda ir atšķirība starp ilgstoši uzglabājamo un pasterizēto pienu?
Veikalos nopērkamais Latvijā ražotais piens galvenokārt ir pasterizēts. Tas nozīmē, ka piens karsēts vismaz +71,7 grādu temperatūrā ne mazāk kā 15 sekundes. Savukārt UHT piens tiek pāris sekundes karsēts temperatūrā, kas pārsniedz +135°C, un tad strauji atdzesēts. Abos procesos tiek nogalināti pienā dzīvojošie mikroorganismi, tomēr apstrāde ultra augstā temperatūrā ļauj cīnīties arī pret baktērijām, kas ir noturīgas pret augstu temperatūru un izdzīvo parastajā pasterizācijā. UHT pienu parasti arī iepako gandrīz sterilos, hermētiski noslēgtos iepakojumos. Pārstrādes process un iepakojuma izvēle ļauj šim pienam palikt svaigam līdz pat sešiem mēnešiem.
Vai UHT pienam ir zemāka uzturvērtība nekā pasterizētam pienam?
Re:Check sazvanījās ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas profesori Ingu Ciproviču.
Profesore skaidro, kā mainās svaiga piena uzturvērtība, to pasterizējot: “Vairāk mēs runājam par B grupas vitamīnu samazinājumu un par C vitamīnu, bet izmaiņas ir aptuveni 10–15% [salīdzinot ar nepasterizētu pienu]. Ar pārējām uzturvielām nekādas būtiskas izmaiņas nenotiek un tās labi izmantojamas uzturā un vajadzīgo funkciju nodrošināšanā cilvēka organismā.”
Profesore stāsta, ka uzturvielu izmaiņas šajā temperatūrā ir minimālas, jo tā tiek sasniegta ļoti ātri. Tādējādi šīs izmaiņas var tikt pielīdzinātas pasterizācijas izraisītām piena sastāva izmaiņām, norāda Ciproviča.
Viņas teikto pamato arī recenzēti akadēmiski publicēti pētījumi. Salīdzinot ar pasterizētu pienu, UHT pienam ir nedaudz lielāki vitamīnu B6, B9 un C zudumi. Tomēr jāņem vērā, ka pienā dabiski šo vitamīnu ir nedaudz, un piens nav galvenais šo uzturvielu avots. Savukārt citu ūdenī šķīstošo vitamīnu – B1, B2, B3, B5, B7 un B12 – daudzums ir tāds pats kā pasterizētā pienā. Abos piena veidos ir aptuveni vienāds arī taukskābju, minerālvielu, taukos šķīstošo vitamīnu (A un E) un holesterīna daudzums.
Re:Check sazvanījās arī ar Mārtiņu Tronu un lūdza dalīties ar avotiem, uz kuriem viņš balsta savu viedokli. Trona piedāvātie avoti nebija publicēti akadēmiskos žurnālos, bet gan blogu ierakstos. Tajos lielākoties nebija norādīti konkrēti pētījumi, kas pamato pausto. Trona avotos izskan apgalvojumi par vairākiem it kā esošiem UHT piena trūkumiem.
Pirmkārt, tajos lēsts, ka ultra-augstā temperatūrā veidojas nešķīstošas kalcija formas, kuras organismam esot grūti absorbēt jeb uzņemt. Vairāki pētījumi parāda, ka absorbētā kalcija daudzums nav atkarīgs no tā, vai piens ir pasterizēts vai apstrādāts ultra augstā temperatūrā. Turklāt UHT pienā dažkārt mēdz būt vairāk šķīstošo kalcija formu nekā pasterizētā pienā. Šāda situācija aprakstīta, piemēram, 2013. gada pētījumā Dienvidkorejā.
Trona avotos nepatiesi apgalvots, ka piena apstrāde ultra augstā temperatūrā padara piena olbaltumvielas grūtāk sagremojamas. To pamato 2020. gadā publicēts akadēmisks pārskats, kurā zinātnieki apkopoja vairāk nekā simts pētījumus par piena pārstrādes ietekmi uz piena proteīniem.
Savukārt Trona atsūtītajos avotos patiesi teikts, ka ilgi uzglabājamā pienā ir mazāk tādu proteīnu, kam bez uztura nodrošināšanas ir novērotas arī papildus funkcijas, piemēram, asinsspiediena samazināšana vai imunitātes stimulēšana. Šādus proteīnus sauc par bioloģiski aktīviem proteīniem. Pētījumi parāda, ka UHT pienā šādu proteīnu ir par 2–10% mazāk nekā pasterizētā pienā. Jāņem gan vērā, ka piens ir ļoti komplekss produkts, kura proteīnu sastāvu ietekmē ne tikai pārstrādes veids, bet arī citi faktori, piemēram, govs ģenētika, vide, veselība, uzturs.
Arī uz Polijas pienu attiecas ES kvalitātes prasības
Visbeidzot, nav pamata domāt, ka citu Eiropas Savienības (ES) valstu piena kvalitāte atšķirtos no Latvijā ražota piena. Lai uzņēmumi varētu savu pārtikas produktu izplatīt Latvijas teritorijā, tam ir jābūt reģistrētam Pārtikas un veterinārajā dienestā un gan ražošanā, gan izplatīšanā jāievēro Latvijas un ES normatīvajos aktos noteiktās prasības. Tādēļ nav pamata domāt, ka Polija uz Latviju sūta nekvalitatīvu pienu vai citus produktus.
Redzot Latvijas veikalu sortimentu, var rasties jautājums, kādēļ poļu piens ir lētāks. Profesore Ciproviča atšķirības cenā skaidro nevis ar zemākas kvalitātes produktu, bet ar atšķirībām abu valstu politikā, piemēram, dažāda apmēra subsīdijām, ko saņem zemnieki, un atšķirīgiem pievienotās vērtības nodokļiem.
Secinājums: Polijā ražotais piens, kas ir galvenokārt domāts ilgstošai glabāšanai (UHT piens), uzturvērtības ziņā ir līdzīgs pasterizētam pienam. Galvenā atšķirība – UHT pienam ir nedaudz mazāks bioloģiski aktīvo proteīnu daudzums. Tomēr nav pamata domāt, ka šis piens nebūtu uzturā lietojams vai nav veselīgs. Tas vien, ka piens ir ražots Polijā, neliecina, ka tas ir zemākas kvalitātes nekā Latvijā ražotais.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
