Facebook populārs kļuvis kāds ieraksts, kurā redzami vagoni ar uzrakstu Gazprom – lielākās Krievijas gāzes kompānijas nosaukumu. Cilvēki, kas ar ierakstu dalās, secina, ka Latvija paklusām tajos ieved Krievijas gāzi, lai arī oficiāli ziņo, ka no tās atteikusies. Uzņēmums Latvijas dzelzceļš skaidro, ka pēc uzraksta uz vagoniem nevar spriest par to saturu – šajos vagonos ir nevis gāze, bet tranzītā vestas no bitumenminerāliem iegūtas eļļas atliekas.
Ierakstā teikts:
“Tikmēr Rīgā, Šķirotavā dienu un nakti ienāk kolosāls skaits ar Gazprom cisternu vagoniem.”
Konkrētie vagoni Latvijā atrodas tranzītā – ceļā uz Nīderlandi ar jūras transportu, Re:Check norāda LDz pārstāve Ieva Kārkliņa. “Esam pārbaudījuši attēlos redzamos vagonus un secinājuši, ka tajos esošās preces, to nosūtītājs vai saņēmējs nav iekļauti nacionālajos vai starptautiskajos sankciju sarakstos - šajos vagonos atrodas no bitumenminerāliem iegūtas eļļas atliekas.”
Kārkliņa arī norāda, ka pēc uzņēmuma nosaukuma uz vagona vai cisternas nevar objektīvi spriest par kravas īpašnieku, nosūtītāju vai kravas vagona sastāvu. “Valstī reģistrētie uzņēmumi, kas sadarbojas ar kādu no dzelzceļa pārvadātājiem, izmanto tos vagonus vai cisternas, kādi ir konkrētā brīdī pieejami un ekonomiski izdevīgi,” skaidro LDz pārstāve.
Jāpiebilst, ka dabasgāzes piegāde no Krievijas Federācijas Latvijā pašlaik nav aizliegta. Saeima otrajā lasījumā atbalstīja Latvijas atteikšanos no Krievijas dabasgāzes, sākot no 2023.gada. Latvijas gāze 3.maijā ziņoja, ka šobrīd dabasgāzi no Krievijas nesaņem. 17. jūnijā aģentūra LETA rakstīja, ka Latvijā atkal ieplūdusi dabasgāze. Kā skaidroja vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora Conexus Baltic Grid pārstāve Dace Baltābola, neliels gāzes apjoms nonāk vienotajā tirgus zonā – vai nu gāze tiek iesūknēta krātuvē vai arī tā tiek pārvadīta tālāk uz Lietuvu, Igauniju vai Somiju.
Secinājums: Nav pamata apgalvojumam, ka ierakstā redzamajos vagonos atrodas Krievijas dabasgāze. Latvijas Dzelzceļš informē, ka tajos ir tranzītā vestas no bitumenminerāliem iegūtas eļļas atliekas.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
