Atbalsti mūsu darbu un dalies.

Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina

Sociālajo mediju lietotāji dalās ar Latvijā pazīstama dezinformācijas izplatītāja Jāņa Pļaviņa ierakstu, kurā viņš apgalvo, ka jaunie grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā tagad ļauj aizsardzības ministram Artim Pabrikam vienpersoniski lemt par Latvijas armijas iesaistīšanos karā Ukrainas teritorijā. Taču tā nav taisnība, konkrētie grozījumi ir nepareizi interpretēti un Latvija nav iesaistījusies karā.

Ieraksta autors pauž:

Ar šo grozījumu faktiski pārkāpts Satversmes 43. pants, kurš šobrīd dod tiesības Pabrikam ievilkt mūsu valsti militārā konfliktā. Faktiski mūsu karaspēka iesaistīšanās karā ir kara pieteikums.”

un

Loģisks secinājums: šobrīd uz Pabrika vienpersonīga lēmuma pamata Latvija iesaistās karā – acīmredzot pret Krieviju Ukrainas teritorijā.”

Tā nav taisnība. Grozījumos, uz kuriem balstās Pļaviņš, teikts:

“Izvērtējot valsts drošības un aizsardzības intereses, aizsardzības ministrs pieņem lēmumu par Nacionālo bruņoto spēku speciālo operāciju īstenošanu ārvalstīs un aktīvās kiberaizsardzības operāciju īstenošanu. Aizsardzības ministrs lēmumu saskaņo ar Ministru prezidentu un ārlietu ministru.””

Ko nozīmē likuma grozījumi?

Re:Check jautāja Aizsardzības ministrijai, ko tieši nozīmē šīs izmaiņas likumā un kāpēc tās ir vajadzīgas. “Likuma 13. panta papildinājums deleģē aizsardzības ministru lemt par divu veidu operācijām – speciālām operācijām ārvalstīs un aktīvās kiberaizsardzības operācijām,” skaidro Aizsardzības ministrijas pārstāvis Roberts Skraučs. 

Speciālās operācijas ārvalstīs ir saistītas ar konkrētu Latvijas interešu aizsardzību trešajās valstīs. “Kā piemērs šādai operācijai būtu Latvijas vēstniecības personāla evakuācija no Ukrainas. Šādas operācijas ir ierobežotas, un to mērķis ir konkrētu Latvijas interešu aizsardzība un īstenošana,” skaidro Skraučs. Savukārt Nacionālo bruņoto spēku aktīvās kiberaizsardzības operācijas paredzētas, lai militāra apdraudējuma gadījumā nodrošinātu Latvijas kritiskās infrastruktūras darbības nepārtrauktību. Šīs operācijas ietver darbības kibervidē, lai atturētu, nepieļautu vai pārtrauktu kiberuzbrukumus Latvijas kritiskai infrastruktūrai. 

Skraučs norāda, ka šādām operācijām nepieciešama ātra lēmumu pieņemšana, kā arī ir svarīga pieņemto lēmumu konfidencialitāte, tāpēc lēmumu par abu veidu operāciju uzsākšanu pieņem aizsardzības ministrs, saskaņojot savu lēmumu ar Ministru prezidentu un ārlietu ministru.

Kurš var lemt par Latvijas iesaistīšanos karā?

Aizsardzības ministrs nevar lemt par Nacionālo bruņoto spēku iesaisti karadarbībā Ukrainas teritorijā vai citur. Aizsardzības ministrijas pārstāvis norāda, ka plašāku militāru iesaisti regulē likums par NBS iesaisti starptautiskās operācijās. Tajā noteikts, kas par kāda līmeņa iesaisti lemj. Piemēram, par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku kontingenta nodošanu starptautisko operāciju veikšanai tās organizācijas vai valsts pārziņā, kas šādu operāciju vada, jālemj Saeimai. Piemēram, šogad aprīļa beigās Saeima lēma par viena Latvijas karavīra – štāba virsnieka – dalību ANO starptautiskajā operācijā Izraēlā. 

Turklāt Latvija ir NATO sastāvā, līdz ar to jebkuras dalībvalsts armijas iesaiste karā būtu iespējama tikai pēc kopīga NATO dalībvalstu lēmuma. Lai neeskalētu situāciju un neizraisītu kara paplašināšanos aiz Ukrainas robežām, NATO šādu iespēju nepieļauj. Pašlaik doties karot uz Ukrainu tās starptautiskajā bataljonā var tikai brīvprātīgie, bet NBS karavīriem tas ir aizliegts.  

Pļaviņa minētais Satversmes 43. pants paredz: “Valsts Prezidents uz Saeimas lēmuma pamata pasludina karu”. Satversmes un attiecīgā panta piesaukšana nav pamatota, tā kā Latvijā neviens karu nav pasludinājis un Latvijas armija arī nav iesaistījusies karā ārpus tās robežām. 

Secinājums: Konkrētie likuma grozījumi attiecas tikai uz divu veidu operācijām, un nedod tiesības aizsardzības ministram lemt par Nacionālo bruņoto spēku iesaisti karadarbībā Ukrainas teritorijā. Satversmes 43. pants nav pārkāpts.


Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!


Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.