Atbalsti mūsu darbu un dalies.

Maija sākumā Latvijas iedzīvotāju vidū populārs kļuvis kāds YouTube video, kurā runāts par vācu tautas atbalstu Krievijai un par fiktīviem notikumiem Frankfurtē. Video autors pārstāsta kādu interneta laikraksta Skats (Взгляд) rakstu, kura autore dalās ar savu pieredzi kādā prokremliskā gājienā Frankfurtē. Viņa apgalvo, ka gājiena laikā Ukrainas bēgļi esot uzbrukuši tā dalībniekiem, bet kāds vietējais iedzīvotājs gājienā esot viņai stāstījis par ukraiņu noziegumiem. Video paustajam nav nekādu pierādījumu.

Video autors apgalvo, ka vācieši atbalsta Krieviju:

“Rietumi ir šokā par to, ka vācieši iestājas par Krieviju.”

Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina

Pats video autors nesniedz pierādījumus, ka vācieši atbalsta Ukrainu. Viņa video redzama slaidrāde ar 9. maija pēc Krievijas tradīcijas atzīmētās Uzvaras dienas gajieniem. Lai gan tiek stāstīts par it kā lielo atbalstu pašlaik Vācijā, attēlos redzami arī gājieni no iepriekšējiem gadiem un pat tādi, kas notikuši ārpus Vācijas. Šā gada fotogrāfijās un video materiālos no gājiena Frankfurtē redzami pāris Vācijas karogi, tomēr tas neliecina par vāciešu ievērojumu atbalstu Krievijai. Jāņem arī vērā, ka Vācijā saskaņā ar valsts statistikas datiem dzīvo apmēram 270 tūkstoši Krievijas pilsoņu. 

Marta vidū divas aptauju firmas – INCA un Euroskopia – pēc vācu politiskā žurnāla Cicero pasūtījuma pētīja vairāku Eiropas Savienības valstu iedzīvotāju nostāju saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā. Aptaujas rezultāti rāda, ka 93% vāciešu Krievijas iebrukumu Ukrainā uzskata par nepieņemamu.

Avots: politiskās kultūras žurnāls Cicero

Turklāt vāciešu attieksme pret Ukrainas bēgļiem ir ļoti pozitīva. Patlaban vēl nerecenzētajā pētījumā Reakcijas par Ukrainas karu tika aptaujāti vairāk nekā 2600 vāciešu. Pēc aptaujas datiem ukraiņu bēgļu uzņemšanu Vācijā atbalsta 94% vāciešu un 69% ir gatavi ziedot naudu, lai viņiem palīdzētu. Vairāk nekā puse palīdzētu ar brīvprātīgo darbu, bet katrs ceturtais piekristu uzņemt bēgļus savās mājās. Turklāt aptauja parāda, ka tikai 20% vāciešu vēlas mazāk sankciju pret Krieviju.

Tālāk maldinošajā video tiek lasīts Skats žurnālistes raksts. Tajā viņa skaidro:

“Ukraiņi drūzmējas uz katra stūra. Viņi drīkst visu. Viņi uzbrūk krieviem uz ielas.”

un

“Atpakaļceļā, neskatoties uz biezo policistu “sienu”, provokatori vairākkārt iespiedās pūlī. Viens no viņiem pūlī iepūta piparu gāzi.”

Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina

Re:Check sazvanījās ar Frankfurtes policiju. Policijas preses pārstāve skaidroja, ka līdz šim Frankfurtē notikušās prokremliskās demonstrācijas, gājieni ir bijuši mierīgi un tajos nav bijis vardarbības.

Laikraksta Skats žurnāliste arī piemin kādu krievu tautības cilvēku, kas viņai gājiena laikā stāstījis par kādu bēgļu pastrādātu noziegumu:

“Meitene, kurai pirms divām nedēļām [marta beigās] uzbruka divi ukraiņu bēgļi, joprojām ir slimnīcā.”

Re:Check rakstiski sazinājās ar Frankfurtes policiju, lai uzzinātu, vai šāds gadījums tiešām noticis. Frankfurtes policijas preses pārstāvis Marks Drasčls atbildēja, ka policija nav saskārusies ar šādu gadījumu.

Meklējām informāciju arī Vācijas lielākajos ziņu portālos (Bild, Der Spiegel un T-Online), ka arī vietējās ziņu vietnēs (Hessenschau, Frankfurter Allgemeine un Frankfurter Neue Presse). Nevienā no ziņu portāliem konkrētajā laika posmā nav rakstīts par ukraiņu bēgļu noziegumiem – ne Frankfurtē, ne citviet Vācijā.

Secinājums: Vairāk nekā 90% Vācijas iedzīvotāju uzskata, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ir nepieņemams. Frankfurtes policija skaidro, ka šajā un citos gājienos, kuros pausts atbalsts Krievijai, nav bijusi vardarbība ne no ukraiņu, ne krievu puses. Nav arī pierādījumu, ka divi ukraiņu bēgļi Vācijā būtu piekāvuši kādu jaunu meiteni.


Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!


Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.