Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina

Pēc Polijas prezidenta vizītes Kijivā Krievijas mediji sākuši izplatīt dezinformāciju, ka Polija esot nosūtījusi savas armijas vienības uz Ukrainu un vēloties sev iegūt daļu Ukrainas teritorijas. Tiek pat virzītas teorijas, ka uz Ukrainu došoties arī Baltijas valstu karavīri, un Krievijas pretreakcija tikšot izmantota par iemeslu, lai karā iesaistītu NATO. Absurdajiem apgalvojumiem netiek sniegti nekādi pierādījumi; tie neatbilst patiesībai. 

Polija tāpat kā Baltijas valstis jau kopš kara sākuma ir viens no Krievijas propagandas galvenajiem mērķiem. Dezinformācija pastiprinājusies pēc Polijas prezidenta Andžeja Dudas vizītes Kijivā un klātienes uzrunas Augstākajā Radā 22. maijā. Duda uzrunā uzskaitīja Krievijas karavīru veiktās zvērības Ukrainā, solīja cīnīties par ātru Ukrainas uzņemšanu Eiropas Savienībā un aicināja parakstīt jaunu Ukrainas un Polijas kaimiņattiecību līgumu.

Dienu vēlāk interneta platformās parādījās apgalvojumi, ka uz Ukrainu nosūtīti divi Polijas kājnieku bataljoni, kas bruņojušies ar prettanku raķetēm un ASV ražotiem bruņutransportieriem. Šīs vienības atrodoties Ukrainas pilsētā Pavlogradā, bet plāns esot doties uz Avdejevkas fronti pie Doneckas. 

Vienlaikus tiek izplatīti apgalvojumi, ka poļi vēloties sev daļu no Ukrainas teritorijas. Par to Krievijas radio Sputnik esot paziņojis rakstnieks un mediju tehnologs Eduards Bagirovs. Krievijas mediji plaši citē viņa teikto, ka notiekošais liecinot – daļa no Rietumukrainas tikšot atdalīta par labu Polijai.  

“Tā ir kārtējā absurdā viltus ziņa, kas atbilst Krievijas centieniem izplatīt dezinformāciju. Mēs šīs sensacionālās ziņas par Polijas armijas ieiešanu Ukrainā tāpat kā absurdos paziņojumus par Ukrainas sadalīšanu ar mūsu līdzdalību uztveram kā acīmredzamu Krievijas Federācijas propagandu starptautiskajā mediju telpā,” uz Re:Check lūgumu sniegt komentāru rakstiski atbildēja Polijas Aizsardzības ministrija. Polija nav nosūtījusi karavīrus uz Ukrainu un negrasās to darīt. “Mūsu valsts ir NATO, kas kopā lemj par iespējamu tiešu militāru palīdzību. NATO ir paziņojusi, ka nesūtīs karavīrus karot mūsu austrumu kaimiņvalsts teritorijā. NATO nedrīkst pieļaut konflikta eskalāciju,” Polijas premjera kancelejas komentāru 18. maijā publicētā rakstā citēja faktu pārbaudītāji no Polijas medija Demagog. Tad Krievija bija izplatījusi melus, ka Polija plānojot sūtīt armiju uz Ukrainu.

Tagad sākotnējais informācijas avots par it kā diviem uz Ukrainu nosūtītajiem Polijas armijas bataljoniem interneta platformās ir kāds Telegram kanāls, kura veidotāji nav zināmi. Neraugoties uz to, šī ziņa kā fakts tiek izplatīta arī Krievijas valsts medijos, jau attīstot teorijas par šādas Polijas rīcības tālākajām sekām. 

Piemēram, Krievijas televīzijas kanālā “Rossija1” kāds atvaļināts armijas pulkvedis Viktors Baraņecs stāsta, ka poļi atsūtījuši uz Ukrainu divus bataljonus, ko poļi paši saucot par vai nu miera uzturētājiem, vai policijas vienībām. “Skaidrs, ka mēs sitīsim pa poļiem. Skaidrs, ka šiem diviem bataljoniem sekos vēl citi, jo poļiem ir nopietna vēlme nokost milzīgu gabalu Ukrainas,” viņš saka. Tālāk pulkvedis stāsta, ka Polija vērsīšoties NATO ar argumentu, ka Krievija tai uzbrūk Ukrainas teritorijā. Tas savukārt būšot iemesls, lai tiktu iedarbināts NATO līguma 5. pants, kas uzbrukumu vienai valstij traktē kā uzbrukumu visām dalībvalstīm. Viņš arī stāsta, ka esot pilnībā iespējams, ka poļiem Ukrainā sekošot baltieši un rumāņi. Savukārt kādā interneta medijā pat publicēta ziņa, ka Krievijas raķešu trieciens trāpījis pa poļu bataljoniem Ukrainā.  

Izdomātās ziņas par poļu bataljoniem, kas it kā esot Ukrainā, un Polijas mērķi iegūt sev daļu Ukrainas publicējusi arī Krievijas ziņu aģentūra Riafan, izdevums Lenta, Rambler un citi. 

Secinājums: Polija nav iesūtījusi armijas vienības vai karavīrus Ukrainā un neplāno to darīt. Apgalvojumi par diviem poļu bataljoniem, kas karojot Ukrainā, ir izdomāti.

Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!

Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com

NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.