Atbalsti mūsu darbu un dalies.

Sociālajā medijā Facebook vairāk nekā 16 tūkstoši cilvēku redzējuši kādu interneta raidījumu, kura laikā izskan sazvērestības teorija par to, ka Ukrainai nav oficiālu robežu un ka tā skaitās Krievijas teritorija. Raidījuma vadītājs arī vedina domāt, ka Ukrainas bēgļi Latvijā uzņemti, lai mērķtiecīgi aizstātu latviešus.

Vai ANO nav atzinusi Ukrainas robežas? 

Sazvērestības teorija par to, ka Ukrainai nav oficiālu robežu, jau vairākus gadus ir populāra Krievijas, Kazahstānas, Gruzijas un citu valstu sociālajos medijos. Šī melu ziņa nav jauna. Kazahstānas faktu pārbaudes centrs FactCheck atklājis, ka cilvēki ar to dalījušies jau kopš 2014. gada, neilgi pēc tam, kad Krievija anektēja Krimu. Senākā ieraksta autors ir kāds Aleksandrs Paņins no vairs neeksistējošā portāla Jaunkrievijas Ziņas. Nesen Latvijā šo melu ziņu izplatīja kāds interneta raidījums. Tā vadītajs saka:

“Atklājas, ka Ukrainai pēc 91. gada ANO nav nostiprinātas robežas, un faktiski šī teritorija arvien skaitās PSRS. Mani ļoti pārsteidz tas ANO pārstāvja teiktais, kāpēc viņi [ANO] neiestājās šajā karā: viņi saka, ka faktiski iznāk, ka Krievija karo pati ar sevi pēc ANO robežu kārtības.”

Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina

Oriģinālajā ziņā, ar kuru izplatīta sazvērestības teorija, tiek piedāvāti četri argumenti. Re:Check secināja, ka visi četri balstās nepatiesā informācijā.

Pirmkārt, oriģinālās ziņas autors min bijušo ANO ģenerālsekretāru Banu Kimunu, kurš 2014. gadā esot teicis: “Ukraina nav pieteikusies uz robežu reģistrāciju kopš 1991. gada, tādēļ Ukrainas valsts neeksistē.” Pirmkārt, šāds Kimuna izteikums nav atrodams. Otrkārt, fiksētos avotos redzams, ka viņš runājis pavisam citādi. 2014. gadā viņš ir teicis, cik svarīgi saglabāt (nevis pasludināt) Ukrainas neatkarību, suverenitāti un teritoriālo integritāti. Turklāt Ukraina ir ANO dalībvalsts jau kopš 1945. gada, un tas nav mainījies pēc PSRS sabrukuma. Jāpiemin, ka ANO Starptautiskā tiesa ir pieprasījusi, lai Krievija apturētu iebrukumu Ukrainā. Tas liecina, ka ANO neuzskata, ka Krievija karo pati pret sevi.

Otrkārt, ziņas autors apgalvo, ka ANO neesot reģistrējusi Ukrainas robežas. Tā nav taisnība. 2003. gadā Ukraina ar Krieviju parakstīja vienošanos par valstu savstarpējo robežu. Nākamajā gadā vienošanos ratificēja Krievijas prezidents Vladimirs Putins, un pāris dienas vēlāk ANO šo vienošanos reģistrēja.

Treškārt, ziņas autors uzskata, ka Ukrainas vēsturiskā dalība Neatkarīgo Valstu Sadraudzībā (NVS) nozīmē to, ka Ukraina joprojām ir daļa no PSRS. Tādēļ Krievija, kas ir likumīgā PSRS pārņēmēja valsts, drīkstot mainīt Ukrainas robežas. Arī šis apgalvojums ir nepatiess. Ukraina, Krievija un Baltkrievija 1991. gadā parakstīja Belovežas gāršas līgumu, kas atzina PSRS pastāvēšanas beigas un NVS dibināšanu. NVS mērķis bija valstu starpā koordinēt ekonomiskus, drošības, imigrācijas u.c. lēmumus. Ukraina līgumā minēta kā neatkarīga valsts, un tajā nav rakstīts, ka Ukraina pēc PSRS pastāvēšanas beigām kļūtu par Krievijas daļu. Turklāt 2018. gadā Ukraina pilnībā izstājās no Neatkarīgo Valstu Sadraudzības.

Ceturtkārt, ziņas autors saka, ka vairākas vienošanās apstiprinot, ka Ukrainai nav robežu. Konkrēti tiek pieminēts 1994. gada Budapeštas memorands par drošības garantijām. Šis izteikums nav pamatos, jo neatbilst konkrētā memoranda saturam. Budapeštas memorands ir Ukrainas, Krievijas, Lielbritānijas un ASV parakstīta vienošanās sniegt Ukrainai drošības garantijas saistībā ar tās apņemšanos neizplatīt kodolieročus. Pirmais šā memoranda punkts ir parakstītājvalstu garantija cienīt Ukrainas neatkarību, suverenitāti un robežas. Memorandu kā neatkarīga valsts ir parakstījusi arī pati Ukraina.

Secinājums: Ukraina ir neatkarīga valsts kopš 1991. gada. Turklāt 2003. gadā tā kopīgi ar Krieviju parakstīja vienošanos par Ukrainas-Krievijas robežu. Gadu vēlāk vienošanos gan ratificēja Krievijas prezidents, gan reģistrēja ANO. Pirms tam 2003. gadā Krievija parakstīja Budapeštas memorandu, kurā valstis apņemas cienīt Ukrainas neatkarību, suverenitāti un robežas. Turklāt nav nekādu pierādījumu, ka ANO kādreizējais vadītājs Bans Kimuns būtu apgalvojis, ka Krievija karo pati pret sevi vai Ukraina ir Krievijas daļa.

Vai bēgļu uzņemšanas iemesls ir aizvietot latviešus? 

Raidījuma gaitā vadītājs pauda, ka Latvija kā nācija izzūd un veicina domāt, kas tas notiek mērķtiecīgi:

“Latvija kā nācija izzūd globalizācijas rezultātā, un tas tiek speciāli darīts, un speciāli tas tiek darīts arī citās valstīs, lai šī ģimene, dzimta, tauta, nācija (bez kā nevar pastāvēt arī konkrēta valsts) tiktu izšķaidīta. Un arī tie ukraiņi (bēgļi), kas šeit ierodas Latvijā, viņi ir šķirti no ģimenēm. [..] Mūsu valdība rīkojas ar domu, ka šie cilvēki paliks šeit. Un ka viņiem nemaz nav jāatgriežas un ka viņi nemaz netaisās atgriezties.”

Pēc Iekšlietu ministrijas datiem patlaban Latvijā reģistrēts 21 tūkstotis Ukrainas bēgļu. Tas skaita ziņā ir tikai 1,11% no Latvijas populācijas. Ukraiņu bēgļi Latvijā drīkst uzturēties vien noteiktu laiku, proti, bez vīzas viņiem Latvijā atļauts uzturēties 90 dienas. Bēgļiem ir tiesības pieteikties uz ilgtermiņa vīzu, kas uz gadu viņiem dod tiesības uz nodarbinātību un patvērumu. Pašlaik nav konkrētas informācijas par tālāku vīzas pagarināšanu, un tas tiks izlemts, balstoties uz tālāko situācijas attīstību Ukrainā.

Raidījumā tika apspriesti arī bēgļu bērni un viņu loma it kā latviešu aizvietošanā. Vadītājs nosodīja ukraiņu bērnu integrāciju Latvijas skolās un to, ka valsts nav atvērusi atsevišķas klases, kur ukraiņu bērni varētu turpināt mācības pēc savas izglītības programmas.

Par šo tēmu 13. aprīlī TV3 raidījumā 900 sekundes runāja izglītības ministre Anita Muižniece. Komentējot Ukrainas kara bēgļu bērniem paredzēto skolu Tallinā, ministre teica, ka patlaban nekas tāds Latvijā netiek apsvērts. Viņa pieminēja, ka ir svarīgi integrēt ukraiņu bērnus Latvijas izglītības sistēmā un atsevišķi nodalīt ukraiņiem paredzētu skolu neesot pareizi. Re:Check sazinājās ar izglītības ministri, kura papildināja 900 sekundēs teikto, sakot, ka karš, iespējams, tik drīz nebeigsies un Ukraina šobrīd ir izpostīta. Proti, atgriežoties dzimtenē, daudziem bērniem nebūs pieejamas skolas, tādēļ iespējams, ka Latvijā nāktos palikt ilgāk.

Latvijas skolās patlaban mācās 3211 Ukrainas bēgļu atvašu, bet daļa bērnu mācības turpina vai papildina, izmantojot dažādus tālmācības rīkus. Sākoties karam, Ukrainā mācību iestādes pārgāja uz attālinātām mācībām. Jau pirms Krievijas iebrukuma Ukrainas izglītības un zinātnes ministrija kopīgi ar bezpeļņas organizāciju Osvitoria izveidoja tālmācības platformu Visas Ukrainas tiešsaistes skola (AOS). AOS ir paredzēta 5.–11. klases skolēniem, un tajā ir aptuveni 2200 video nodarbību, pārbaudes darbu un izdales materiālu. Covid-19 pandēmijas laikā Ukrainā vairākkārt dažādu klašu skolēni ir mācījušies attalināti. Sākoties karam, Ukrainas ministrija sadarbībā ar Ukrainas televīzijas kanāliem un interneta portāliem sāka projektu Mācības bez robežām. Projekta ietvaros vairākas reizes mēnesī tiek pārraidītas nodarbības 5.–11. klases audzēkņiem. Turklāt Ukrainā patlaban darbojas vairākas tālmācības skolas, kas piedāvā nodarbības dažādu klašu bērniem. Ar skolu sarakstu iespējams iepazīties šeit.

Secinājums: Latvijas valdība neplāno Ukrainas bēgļu palikšanu uz dzīvi Latvijā, jo patlaban bēgļi var saņemt ilgtermiņa vīzu, kas derīga tikai gadu. Ukraiņu bērni mācās Latvijas skolās praktisku iemeslu dēļ, un daļa skolēnu mācības turpina vai papildina Ukrainas skolās, mācoties attālināti.


Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!


Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.