Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina
Latvijā populārs kļuvis kāds Lietuvā tapis video, kurā tiek izplatītas sazvērestības teorijas saistībā ar cilvēku tirdzniecību un uz Ukrainu braucošajiem kravas auto, kas vedot nevis humāno palīdzību, bet ieročus.
Raidījuma vadītājs apgalvo, ka Ukrainai ziedotas lietas un produkti tiek izmesti atkritumos:
“Fūres, kuras uzpilda ar labdarības palīdzību. Tie cilvēki (lietuvieši) nes [ziedojumus], bet tos ved uz izgāztuvi. Starp citu, ir arī fotogrāfijas. Ir pat fotogrāfijas ar tādām pašām [fūrēm] Itālijas lidostās – ka tās vienkārši izkrauj, pilda ar ieročiem, ved uz Ukrainu.”
Kā pierādījumus raidījuma vadītājs min baumas un rāda it kā kādā Itālijas lidostā uzņemtu fotogrāfiju. Patiesībā fotogrāfija uzņemta Vācijā, un tajā redzami par nelietderīgiem vai bojātiem atzīti ziedojumi. To 23. martā pierādīja vācu faktu pārbaudīšanas un pētnieciskās žurnālistikas centrs CORRECTIV. Sazvēretības teorija nonāca žurnalistu redzeslokā, jo Vācijā attēls tika plaši izplatīts Facebook un Telegram platformās. CORRECTIV žurnālisti atklāja, ka attēlā redzamie miglainie transportlīdzekļi pieder loģistikas firmai Alfred Böhm. Šīs firmas kravas automašīnas kopā ar citām humānās palīdzības ziedojumu kolonnā 4.martā nogādāja preces uz Ukrainas-Polijas robežu.
Alfred Böhm direktors Ilhans Altinciks komentēja: “Attēlā redzami atkritumi, kas paliek pēc ziedoto preču šķirošanas. Cilvēkiem uz robežas nevajag bikini vai vasaras kurpes. Un noteikti neko, kas ir sliktā stāvoklī.” Pašas humānās karavānas organizētāji piebilda, ka tikai neliela daļa ziedojumu bija nelietojama.
Jāpiebilst, ka uzņēmuma kravas automašīnām ceļā uz Polijas-Ukrainas robežu sekoja žurnālisti no vietējā ziņu portāla Mittelbayerische Zeitung. Viņi trīs dienu garo braucienu iemūžināja fotogrāfijās un video materiālos, tādējādi parādot, kā ziedojumi nonāk pie Ukrainas bēgļiem un mašīnās nepārvadā ieročus.
Starptautiskās krīzes situācijās nelietojami ziedojumi nav retums. Tie apgrūtina palīdzības sniegšanu, jo papildu šķirošana aizkavē darbiniekus un palielina izmaksas. Lai risinātu šo problēmu, 2013. gada maijā Apvienoto Nāciju Organizācijas Humāno lietu koordinācijas birojs (OCHA) publicēja plānu un ieteikumus, kā optimizēt ziedojumu vākšanu un novērst nepiemērotu lietu ziedošanu. Plānā ir aprakstīti gadījumi, kuros šķietami vērtīgas preces nav izmantojamas. Piemēram, medikamenti bieži vien nav valstij nepieciešamo zāļu sarakstā vai arī tiem beidzies derīguma termiņš. Drēbes var būt neatbilstošas gadalaikam vai bojātas. Dažkārt ziedotās lietas neatbilst cietušo vajadzībām. Kā piemērs ziņojumā minēta kaste ar ballīšu piederumiem, kas 2010. gadā tika ziedota Haiti zemestrīces upuriem.
Nekādu pierādījumu nav apgalvojumam, ka ziedojumu pārvadātāju mašīnās slepeni tiekot transportēti ieroči. To noliedza arī Alfred Böhm direktors. Vairākas valstis, tostarp Latvija, ir Ukrainai solījušas un nogādājušas militāru ekipējumu, transporta līdzekļus vai munīciju. Tas notiek pilnīgi atklāti un oficiāli, nevis humānās palīdzības aizsegā. Piemēram, Vācija jau ir nogādājusi Ukrainai 2600 prettanku granātmetējus Matador, bet Somija izlēmusi sūtīt arī triecienšautenes. Savukārt Latvija Ukrainā nogādājusi 90 bezpilota lidaparātus, kā arī individuālo ekipējumu un munīciju.
Apgalvojumiem par cilvēku tirdzniecību nav pamata
Raidījuma vadītājs un viņa viesis spekulē, ka no Ukrainas uz Lietuvu (un citām Eiropas valstīm) tiek vesti bērni ar nodomu viņus pārdot. Vadītājs uzskata, ka tajā ir iesaistītas minētās humānās palīdzības mašīnas.
“Ielādē, atvainojiet, dzīvus produktus [bērnus] un atved šeit [Lietuvā]. [Bērnus] legalizē caur mūsu pilsonību, un tad viņus izdala.
Lai noskaidrotu situāciju uz Ukrainas robežām, Re:Check sazinājās ar UNICEF. Fonda pārstāvis globālo komunikāciju nodaļas redaktora vietnieks Kristofers De Bono rakstiskā atbildē paskaidroja, ka viņi nav novērojuši cilvēktirdzniecības vai ļaunprātīgas izmantošanas gadījumus:
“Patlaban mēs neesam saņēmuši nevienu konkrētu ziņojumu [par cilvēku tirdzniecību], bet esam dzirdējuši stāstus, ka uz [Ukrainas] robežām atrodas cilvēku tirgotāji. Nav šaubu, ka risks ir augsts, tādēļ mēs brīdinām valstu atbildīgās iestādes un palīdzam tām ieviest profilaktiskus mehānismus [kā novērst cilvēku tirdzniecību],” norāda De Bono. Re:Check sarakstījās arī ar Lietuvas policiju, kas atbildēja, ka šādi cilvēku tirdzniecības gadījumi nav konstatēti.
Lai gan nav pamata domāt, ka bērnu tirdzniecībā būtu iesaistīti humāno ziedojumu piegādātāji, UNICEF un citas starptautiskas organizācijas brīdina, ka cilvēku tirgotāji uz Ukrainas robežām ir potenciāla problēma.
UNICEF pārstāvis piebilst, ka viņi kopā ar ANO bēgļu aģentūru un vietējām varas iestādēm cenšas samazināt cilvēku tirdzniecības risku. Piemēram, ir izveidoti tā sauktie Zilie punkti – drošas vietas, kur bēgļiem nodrošina nepieciešamo informāciju un palīdzību. Šajos Zilajos punktos noklīduši bērni, kas pāri robežai devušies bez pieaugušo pavadības, tiek identificēti un reģistrēti, ka arī savesti kopā ar aizsardzības dienestu darbiniekiem. Šie centri atrodas Polijā, Rumānijā, Moldovā, Baltkrievijā un Ungārijā. UNICEF sadarbojas arī ar robežpolicijām, starptautiskām tiesībaizsardzības aģentūrām un vietējām autoritātēm. Viņi apmāca šo iestāžu darbiniekus novērst un risināt cilvēku tirdzniecības gadījumus.
Jāpiemin, ka nepatiess ir arī raidījuma vadītāja apgalvojums, ka Ukrainas bēgļi Lietuvā saņem pilsonību. Lietuvas migrācijas centra un Lietuvas Iekšlietu ministrijas migrācijas dienesta interneta vietnēs ir norādīts, ka, ierodoties valstī, bēgļiem ir jāsaņem pagaidu uzturēšanās atļauja vai nacionāla vīza, un tās ir derīgas tikai gadu.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
