Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina
Līdz ar Krievijai un Baltkrievijai noteikto sankciju ietekmes pieaugumu šo valstu infomācijas kanāli izplata melus, ka Latvijā un pārējās Baltijas valstīs trūkstot pārtikas preču.
Piemēram, pagājušajā nedēļā Maiami bāzētais krievu ziņu portāls Russian America TV publicēja video pārskatu par Krievijas iebrukumu Ukrainā. Sižetā runāts galvenokārt par sankciju sekām dažādās valstīs. Tajā izskan nepatiesi un maldinoši apgalvojumi, tajā skaitā par Latviju un citam Baltijas valstīm kopumā.
Raidījumā teikts, ka Krievija ir Latvijas lielākais graudaugu piegādātājs, un tās graudos balstoties Latvijas maizes izstrādājumu ražošana:
“Cenas kāpj Baltijas valstīs, kuras militārās specoperācijas dēļ atteicās no Krievijas un Baltkrievijas produktiem. Pirmais no plauktiem sāka pazust sāls. Nav viss labi arī ar maizi. Pagājušajā gadā Krievija kļuva par lielāko graudaugu piegādātāju Latvijā. Uz šīm izejvielām balstījās vietējo maizes izstrādājumu ražotnes darbība. Tagad šejienes tirgū valda panika.”
Teiktais nav taisnība – sāls netrūkst un maizes ražošana Latvijā nav atkarīga no Krievijas labības, jo Latvija izaudzē un eksportē aptuveni trīsreiz vairāk graudaugu nekā importē.
Pretēji sižetā paustajam Krievija arī nav Latvijas lielākais graudaugu piegādātājs. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati parāda, ka pēdējos divos gados Krievija graudu importā bija otrajā vietā ar attiecīgi 8,99% un 15,44% no importēto graudaugu vērtības. Pirmajā vietā ar aptuveni 67% bijusi Lietuva.
Turklāt Latvija daudz vairāk graudu izaudzē pati un izved uz ārvalstīm, nekā no tām iepērk. Pēdējo gadu laikā graudaugu eksports importu pārsniedz aptuveni trīs reizes, liecina CSP dati.
Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektore, ekonomikas doktore Irina Pilvere Re:Check skaidro, ka līdz ar to nekādam satraukumam nav pamata. Viņa kopā ar pētnieci Edīti Kaufmani 2021. gadā gatavoja ziņojumu Latvijas tautsaimniecība pandēmijas ēnā un pēckrīzes izrāviena iespējas (šeit), kurā analizēts arī dažādu pārtikas grupu ražošanas apjoms Latvijā un pašnodrošinājuma līmenis. Pilvere norāda, ka labību pēdējos gados izaudzējam arvien vairāk: “Ja skatāmies pēdējos pieejamos rādītājus par 2020. gadu, tad redzam, ka ir iegūta rekordraža – 3,5 miljoni tonnu graudu. Bet mūsu pašu patēriņam vajag apmēram 950 tūkstošus tonnu – mazāk pat par trešo daļu. Tātad ar graudiem, ko izaudzējam šeit, varam eksportu aizvietot.” Viņa skaidro, ka graudaugi tiek ievesti, jo, iespējams, ir lētāki vai tiek izmantoti sortimenta dažādošanai.
Arī Latvijas statistikas portāla dati liecina, ka pēdējo desmit gadu laikā Latvijā graudaugu kopraža ir pieaugusi par aptuveni 40 procentiem. Sižetā īpaši uzsvērti kvieši, kuru cenas kāpumu ietekmējis Krievijas iebrukums Ukrainā. Latvijā kopš 2012. gada ziemas kviešu kopraža ir palielinājusies par aptuveni 70%, bet vasaras kviešu – samazinājusies par 4%.
Pilvere arī uzsver, ka Latvijā ir spēcīgi graudu pārstrādes uzņēmumi, kuri tāpat lielāko daļu no saražotās produkcijas eksportē: “To mēs redzējām arī Covid pandēmijas laikā, kad tā tikko iesākās un bija ciet robežas. Lielie graudu pārstrādātāji pārslēdzās no eksporta uz vietējām piegādēm, un mēs neizjutām pilnīgi nekādu šo produktu trūkumu veikalu plauktos.”
Tiesa, ka graudaugu cenas būtiski augušas, to apliecina arī, piemēram, Eiropas Komisijas publicētie dati. Pilvere skaidro, ka sadārzinās viss, kas nepieciešams labības audzēšanai – degviela, minerālmēsli, augu aizsardzības līdzekļi. Tā kā iepirkuma cenas nosaka starptautiskā birža, graudi arī Latvijā kļūst ievērojami dārgāki. Taču arī tas nenozīmē, ka Latvijas ražotāji nav spējīgi nodrošināt graudaugus, tostarp kviešus, pašu patēriņam nepieciešamajā apjomā.
Sižetā arī teikts, ka Baltijas valstu iedzīvotāji tagad braucot pirkt produktus uz Baltkrieviju. Nekādi pierādījumi gan tam netiek sniegti, tikai intervēts kāds vīrietis, kurš stāsta:
“Dažas preces vispār nepārdod. Sāls. Sāls kaut kā pazuda. (..) Paņēmu garšīgu maizi, visādus niekus – pupas, griķus. Šeit [Baltijas valstī] griķi vispār pazuduši.”
Raidījumā minētie produkti – maize, griķi un pupas – ir nopērkami visu trīs Baltijas valstu lielākajos veikalu tīklos. Īslaicīgi trūka sāls, jo, sākoties iebrukumam Ukrainā, neparedzēti pieauga tā pieprasījums. Piemēram, 11. martā ziņu portāls LA.lv, atsaucoties uz veikalu tīklu Rimi, Elvi un Maxima pārstāvjiem, skaidroja, ka sāls un citi ilgi uzglabājami produktu krājumi ir pietiekami, un atkarībā no veikalu tīkla jau ir nogādāti veikalos vai drīz tiks piegādāti.
Jāpiebilst, ka līdzīgu mītu par lietuviešiem, kas izpērkot Baltkrievijas veikalus, izplata arī Baltkrievija.
Baltkrievijas valsts televīzijas pirmais kanāls, piemēram, 15. martā ziņoja, ka lietuvieši “piever acis uz sankcijām un politiku” un “šturmē” tās veikalus, jo Lietuvā trūkstot pārtikas preču. Sižeta autors sacīja, ka lietuvieši “baltkrievu plauktus iztīra visur, tajā skaitā aptiekās” un stāvot rindā arī pēc degvielas. Sižetā gan nekādas rindas nav redzamas – ne pārtikas veikalā, ne aptiekā, ne degvielas uzpildes stacijā. Turklāt aptiekā intervētā farmaceite norāda, ka pierobežā kaimiņvalsts iedzīvotāji iepirkušies vienmēr. Šajā sižetā pausto par nepatiesu atzinuši arī žurnālisti no Lietuvas Delfi (šeit).
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
