Atbalsti mūsu darbu un dalies.

Par spīti skarbām ES sankcijām, Baltkrievijas naftas produktu eksports uz Igauniju pērn sasniedza rekordaugstu līmeni. Lūk, kā tika izveidota tirdzniecība, aiz kuras stāv oligarhs ar iesauku “Lukašenko enerģētikas kases turētājs”.

Kad Baltijas valstis lūdza Eiropas Savienību (ES) ieviest bargas sankcijas pret pašpasludinātā Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko tuvāko personu loku pēc brutālas cilvēku apspiešanas, kuri protestēja pret viltus vēlēšanām, vietējie tranzīta un ostu uzņēmumi bija satraukti par to, cik smagi tie cietīs.

Gadu vēlāk tirdzniecība ar Baltiju izrādījās rekordaugstā līmenī, un Igaunija bija galvenā ieguvēja.  Naftas produktu imports, salīdzinājumā ar 2020. gadu, trīskāršojās.  Turklāt, aptuveni trešdaļa Baltkrievijas naftas, kas agrāk bija paredzēta Latvijas ostām, 2021.gadā nonāca Igaunijā (arī Latvijas importa vērtība no Baltkrievijas pērn ievērojami pieauga, bet runa ir pamatā par koksni). 

Re:Baltica/ Delfi.ee/ Baltkrievijas izmeklēšanas centra pētījums atklāj divus notikušā iemeslus. Viens ir fakts, ka tirdzniecība ir veikta caur kompāniju tīklu, kuram uzrādās saistība ar sankcionēto Baltkrievijas oligarhu Mikalaju Varabeju. Otrs ir triks ar muitas kodiem, kas ļauj netraucēti turpināt tirdzniecību.

Tas ir atstājis Igaunijas valdību neapskaužamā situācijā. Uz papīra viss izskatās likumīgi. Bet valdība, kura ir uzņēmusies vadošo lomu striktu sankciju noteikšanā, tajā pašā laikā atļauj valstij piederošam dzelzceļa pārvadātājam pārvadāt Baltkrievijas naftas produktus lielos apmēros. 

Darījumi ar sankcionēto NNK

Vilcieni, kas piegādā mazutu no Novopolockas Baltkrievijā uz Daugavpili, šajā maršrutā dodas regulāri. No turienes tie turpina ceļu uz Rīgu un pēc tam dodas uz Lugažiem, kas atrodas blakus dvīņu pilsētām Valga – Valka. Tieši caur šo vietu vilciens nonāk Igaunijā, un neskaitāmas tvertnes ar naftas produktiem ar valstij piederošo „Operail“  tiek pārvestas  uz Mūgas  ostu netālu no Tallinas. 

Ekskluzīvas tiesības eksportēt naftas produktus no Novopolockas ir divām Baltkrievijas kompānijām. Viena no tām pieder valstij, bet otra, “Jaunā Naftas Kompānija“ (“Novaya Neftennaja Kompanija“, NNK), ir privāta.  Galvenais akcionārs ir Mikalajs Varabejs.  ES viņu raksturo kā vadošu Baltkrievu uzņēmēju ar interesēm naftas, ogļu, banku un citās nozarēs, kurš ir viens no galvenajiem Lukašenko režīma atbalstītājiem, pretī saņemot nodokļu atvieglojumus un citas ienesīgas privilēģijas. ASV viņu dēvē par “Lukašenko enerģētikas kases turētāju”.

EK sankcionēja NNK 2021. gada jūnijā, jo bloks uzskatīja, ka vienīgais tās izveidošanas mērķis bija apiet agrākās sankcijas. Tai piešķirtās ekskluzīvās tiesības ir „norāde par ciešu sadarbību ar autoritātēm un valsts augstākā līmeņa privilēģijām. NNK pieder „Interservice“. Kompānija pieder Mikalajam Varabejam, kurš ir viens no vadošajiem uzņēmējiem, kurš atbalsta un gūst labumu no Lukašenko režīma. Par NNK ir ziņots, ka tas ir saistīts arī ar Alakseju Aleksinu, vēl vienu prominentu uzņēmēju, kurš gūst labumu no Lukašenko režīma“, ES norādīja.   

Bet darījumi, kuri tika noslēgti pirms ES lēmums stājās spēkā, netika pakļauti sankcijām. Tā mazuts varēja turpināt ceļu uz Baltijas ostām līdz pat 2021.gada beigām. NNK bija rīkojis divus konkursus –  2020.gada oktobrī un 2021.gada janvārī, kuros tika prasīts šī ostas izmantot kā piegādes punktus. 

Nozares avots apstiprināja, ka Baltkrievijas pārstrādes rūpnīcās ražotais mazuts pērn patiešām tika eksportēts caur Mūgas ostu. “Šī produkta pircēji saskaņā ar ilgtermiņa līgumu ar NNK ir tirdzniecības uzņēmumi “Tintrade” un “Coral Energy”,” avots sacīja.

Triks ar kodiem

Un te stāsts kļūst mazliet āķīgs un tehnisks, bet drusku pacietības. ES aizliedza naftas produktu tirdzniecību ar specifiskiem preču kodiem, bet daži citi – ļoti līdzīgi – tika izslēgti (sk. vairāk lodziņā “Skaidrojums”). Tas, vai klasificēt noteiktu naftas produktu veidu kā kodu 2710 (sankcionēts) vai 2707 (nesankcionēts), atstāj vietu iztēlei.

“Robeža starp dīzeļdegvielu, mazutu un citiem maisījumiem ir šaura, un preču kodēšana vienmēr ir tās personas ziņā, kura aizpilda deklarāciju, tāpēc pastāv iespēja to izmantot ļaunprātīgi,” sacīja Vladimirs Salnikovs no Makroekonomiskās analīzes un īstermiņa prognozēšanas  centra Krievijā. “Teorētiski ir iespējams, ka naftas produktus (kods 2710) piegādā aromātisko ogļūdeņražu aizsegā (kods 2707).”

Šis triks varētu būt viens no iemesliem, kāpēc Igaunijas naftas produktu imports no Baltkrievijas burtiski uzsprāga, kamēr tā apjomi Latvijā kritās.

Oficiālie dati liecina, ka kravu apjoms ar kodu 2707 no Baltkrievijas uz Igauniju 2020. gada novembrī pieauga no gandrīz nulles līdz aptuveni 150 000 tonnām mēnesī. Kopš tā laika tas ir saglabājies šai līmenī. Naftas cenām sasniedzot rekordaugstu līmeni, šādu kravu vērtība 2021. gadā pārsniedza pusmiljardu eiro.

Turklāt, Igaunija praktiski ir vienīgā ES valsts, kas šādu produktu no Baltkrievijas importē vispār. Dažos mēnešos Igaunijas importa daļa no visa ES importa bija vairāk nekā 99%.

Igaunijas Nodokļu un Muitas Pārvalde (INMP) apgalvo, ka tā īsteno simtprocentīgu kontroli sankcionētajiem preču kodiem un visām precēm „bez izņēmumiem“. “Visiem naftas produktiem, kas nāk no Baltkrievijas, tiek pievērsta pastiprināta uzmanība. Tas nozīmē to, ka arī produkti, kuriem nav sankcionētas preces koda, tiek pārbaudīti,“ sacīja INMP pārstāve Pireta Tinkus.  

Pēc viņas teiktā, muitnieki ņem paraugus arī no šādiem sūtījumiem un analizē tos laboratorijās. Līdz šim neviens pārkāpums nav konstatēts.

Igaunijas Ārlietu Ministrija (ĀM) bija pārsteigta, uzzinot no Re: Baltica/Delfi par valsts 95% daļu no visa ES importa attiecībā uz 2707 kodētajiem produktiem.

Ja Igaunija gribētu, tā varētu ierosināt ES sankcionēt arī šīs grupas produktus, jo tas neskar citas ES valstis, vai to izdarīt pati savā teritorijā. ĀM Ekonomikas Departamenta ģenerāldirektors Juri Seilentāls sacīja, ka pagaidām par to nav domāts. 

Noslēpumainais Baltijas duets un Varabejs

Foto: Vallo Krūsers/Ekspress Meedia

Šī ir viena no retajām publicitātes fotogrāfijām, kurās redzams Aleksejs Čulecs (62).

Čulecs un  viņa biznesa partneris Sergejs Pasters darbojas Baltijas tranzīta biznesā jau trešo desmitgadi, bet vienmēr noslēpumaini palikuši ēnā. 

Viena no retajām reizēm, kad Čulecs parādījās Igaunijas presē, bija nevis biznesa dēļ, bet tāpēc, ka bija nolēmis uzbūvēt privātu rezidenci koncertzāles lielumā. Vēl mazāk ir zināms par Pasteru. Par viņu nekas nav atrodams nedz medijos, nedz sociālajos tīklos. Viņa vecā pase Latvijas Uzņēmumu reģistrā identificē viņu kā Krievijas pilsoni. Dati no Maltas norāda, ka viņš 2016.gadā ieguvis Maltas pasi kā “zelta vīzas” pircējs. 

Čulecs un Pasters kontrolē uzņēmumu grupu Latvijā un Igaunijā, kuri ir galvenie ieguvēji no tagad sankcionētās naftas tirdzniecības ar Baltkrieviju. Turklāt viņu darījumos iesaistītās personas un fakts, ka uzņēmumi strauji mainīja īpašniekus ap ES un ASV sankciju ieviešanas laiku, vedina uz secinājumu, ka Čulecs un Pasters pārstāvēja Varabeja intereses.

Restorānu biznesmene ar alkām pēc naftas

Viena no Čuleca – Pastera holdinga kompānijas daļām  bija termināls Rīgas ostā. Naftas produkti ir galvenā krava, kas nāk no Baltkrievijas uz Rīgu, lai gan apjoms pēc sankciju ieviešanas 2021. gadā samazinājās uz pusi. “B.L.B Baltijas termināls” šajā tirdzniecībā bija līderis. Nozarē nebija noslēpums, ka Baltkrievijas valsts (vai tās pašpasludinātā prezidenta loks) gribētu to nopirkt, lai tiktu vaļā no starpniekiem un vairāk pelnītu paši. 

B.L.B termināls Rīgas ostā. Publicitātes foto

Kad Latvija un Baltkrievija vēl sarunājās un pat plānoja kopā rīkot pasaules hokeja čempionātu, diplomāti plānoja Aleksandra Lukašenko vizīti Latvijā 2020. gada pavasarī. “B.L.B Baltijas termināls” bija to vietu sarakstā, kuras viņš, iespējams, varētu apmeklēt.

Latvijas premjers Krišjānis Kariņš (JV) dāvina Lukašenko personalizētu izlases hokejista kreklu vizītes laikā Minskā 2020. gada janvārī. Lukašenko plānoja apmeklēt Latviju aprīlī un abas valstis bija iecerējušas kopīgi rīkot pasaules čempionātu 2021. gadā. Pirmo plānu izjauca Covid-19, otro: protestētāju apspiešana un sankcijas pret Baltkrieviju. Foto: Latvijas Hokeja federācija
Lidzija Ušakova. Foto no nopludinātas Baltkrievijas pasu datu bāzes

2021. gada aprīlī Čuleca – Pastera holdinga kompānija pārdeva termināli privātai baltkrievu firmai “Belkaztrans”, kas līdz 2020. gada decembrim piederēja Varabejam. Taču Latvijas uzņēmumu reģistrā kā patiesā labuma guvēja parādās kāda Lidzija Ušakova. Viņa pārņēma “Belkaztrans” no Varabeja tieši nedēļu pirms tam, kad ES sankciju sarakstā iekļāva oligarhu, bet ASV – uzņēmumu.

Par Ušakovu ir zināms maz, izņemot to, ka viņa iepriekš strādājusi Varabeja uzņēmumos, sadarbojusies ar vēl vienu sankcionētu oligarhu Aleksinu viņa un Varabeja uzņēmumā “Neonafta”, un ir līdzīpašniece restorānam “Brooklyn” Minskā. Viņa uz Re:Baltica/Delfi mēģinājumiem sazināties neatsaucās.

Ušakova termināla īpašnieces statusā nebija ilgi. 2021. gada septembrī tas tika pārdots Kiprā reģistrētam uzņēmumam, kas pieder kādam Azerbaidžānas pilsonim.

Noslēpumainā krieviete (un daudz naudas)

Igaunijā Čuleca – Pastera holdinga kompānija iesaistīta veselā ķēdē, kas nodarbojas ar Baltkrievijas naftas produktu iegādi un pārvadāšanu.

Kompānija “Tintrade”, kas turpināja baltkrievu naftas pārkraušanu caur Mūgu, ir saistīta ar Čulecu.  Pierādījums tam ir kāda cita viņa uzņēmuma “NT Marine”, gada pārskats. Uzņēmums ir “Tintrade” izsniedzis 3 miljonu eiro aizdevumu. Tas tiek uzskaitīts kā darījums ar saistītajiem uzņēmumiem, kuros akcionāriem pieder ievērojama daļa.

Viens no lielajiem Baltkrievijas naftas produktu pārvadātājiem Igaunijā ir “Merktrans” (arī pērn pārvadāja 1,8 miljonus tonnu). Aleksandrs Kovaļovs, “Merktrans”  vienīgais valdes loceklis, atteicās atklāt, kas ir klients, kuram pieder krava, bet uzstāja, ka uz šo produktu neattiecas ES sankcijas. “Tas ir saskaņots un pārbaudīts vairākas reizes ar muitu pirms transportēšanas,” viņš sacīja. 

Tomēr šķiet, ka līdz ar ES un ASV sankcijām Čulecs atbrīvojas no dažu uzņēmumu īpašumtiesībām, kuri tirgojas ar Baltkrieviju – vismaz uz papīra.

Dienā, kad ES ieviesa vēl vienu sankciju kārtu 2021. gada jūnijā, Čuleca akcijas no holdinga centrālā uzņēmuma “Baltic Sea Bunkering OU” (BSB) tika nodotas Krievijas pilsonei Jeļenai Skvorcovai (puse arvien pieder Pasteram). “Merktrans” ir viens no uzņēmumiem, kas pieder “BSB” , un Čulecs joprojām ir tā padomē.

Skvorcova ieguva vairāk nekā tikai uzņēmuma akcijas. Mēnesi vēlāk viņa kļuva par Čuleca 1800 kvadrātmetrus plašās piejūras savrupmājas oficiālo īpašnieci gleznainā Igaunijas priekšpilsētā. Par šo darījumu zīmīgas ir divas lietas. Viņai nevajadzēja bankas aizdevumu, lai nopirktu īpašumu, kura vērtība lēšama miljonos eiro. Turklāt, Čulecam tika dota atļauja tur dzīvot visu mūžu. Tas liecina, ka darījums tika noslēgts, lai pasargātu Čulecu no iespējamām mantiskām prasībām (viņš atteicās darījumu komentēt).

Čuļeca 1800 m2 villa Tallinā pie jūras. Foto: Delfi EE

Par Skvorcovu ir zināms tikpat maz kā par Čulecu un Pasteru. Agrāk viņas vārds figurējis viņu holdinga meitas uzņēmumu valdēs. Saikne ar Igauniju parādās senā tiesas prāvā, kurā viņa apstrīdēja sodu par ātruma pārkāpumu, vizinoties ar  „Porsche”.

Zelta teļš

Čuleca ienesīgākais uzņēmums ir “NT Marine AS”, kuru viņš no BSB ieguva kā vienīgais īpašnieks 2019. gadā.

Kā uz burvja mājienu tā ieņēmumi vienā gadā pieauga no nepilna miljona līdz 118 miljoniem eiro. To avots ir darījumi ar Baltkrieviju. 2020. gads bija vēl labāks. Ieņēmumi pieauga līdz 155 miljoniem eiro.

Mistisko panākumu iemesli drīz vien kļuva skaidri. Pēc  Krievijas mediju informācijas, 2019. gadā “NT Marine” bija saņēmusi atļauju uzsākt Krievijas naftas un ogļu piegādi Ukrainai. Tā kā bija noteikts aizliegums tiešai ogļu piegādei, tās tirgoja caur Baltkrieviju. Pēc RBC domām, uzņēmums ir “Baltkrievijas oligarha Mikalaja Varabeja interešu sfērā”.

Vēl viena saikne starp uzņēmumiem, kas citādi formāli nav saistīti, ir 10 miljonu liels aizdevums, ko “NT Marine” piešķīra “Belkaztrans” (kas piederēja Varabejam). Tas redzams uzņēmuma gada pārskatā.

“NT Marine” 2020. gada finanšu pārskats bija tik nepilnīgs, ka auditori to atteicās apstiprināt. Turklāt, auditorus pārsteidza gandrīz 100 miljoni eiro, ko “NT Marine” izmantoja, lai iegādātos Kipras uzņēmumu “Gemenel Investments”, kas it kā ir saistīts ar nekustamo īpašumu attīstīšanu Ukrainā. Trīs projektos, kuros tas līdzdarbojās līdz 2020. gada beigām, ieguldījumu vērtība bija nepilni 20 miljoni eiro, kas ir tālu no darījumā norādītā simta.

Čulecs nopirka uzņēmumu no Ukrainas deputāta Vadima Stolara (Opozīcijas Platforma – visai dzīvei). Partija ir bijušā prezidenta Viktora Janukoviča “Reģionu partijas” pēctece un ir pazīstama ar saviem prokrieviskajiem un eiroskeptiskajiem uzskatiem. Partijas pašreizējais priekšsēdētājs ir oligarhs un Leonīda Kučmas bijušais kādreizējais kancelejas vadītājs Viktors Medvedčuks. Medvedčukam un Varabejam, savukārt, ir kopīgas biznesa intereses. 

“Es nesniegšu nekādus komentārus par šo tēmu,” Čulecs atbildēja, kad Delfi sazinājās ar viņu pa telefonu. Vēlāk viņš īsziņā  apstiprināja, ka pazīst Varabeju,  bet pēc tam, kad pēdējais nonācis sankciju sarakstos, viņiem nav bijis kopēju darījumu.


Skaidrojums: Jo dziļāk kodos, jo vairāk jautājumu

Lai gan ES ir aizliegusi no Baltkrievijas ievest naftu un bitumena saturošus produktus, uz kuriem attiecas muitas kodi no 2710 līdz 2715 (izņemot 2714), konkrēta produktu grupa, kas ietilpst kategorijā 2707, nav iekļauta sankciju sarakstā. To identificē ar garu virsrakstu: “Eļļas un citi produkti no augstas temperatūras akmeņogļu darvas destilācijas; līdzīgi produkti, kuros aromātisko sastāvdaļu svars pārsniedz nearomātisko sastāvdaļu svaru.”

No pirmā acu uzmetiena tam varētu būt pamatots iemesls.  Šis pamatkods iezīmē dažus ļoti specifiskus produktus – benzols (benzene); toluols (toluene), ksilols (xylenes), vai naftalīns un kreozots (creosote). Šis pamatkods attiecas arī uz daudziem citiem specifiskiem savienojumiem. 

Tomēr eksperts, kurš Delfi uzdevumā aplūkoja 2707 produktu  importa apjomus no Baltkrievijas uz Igauniju, ar izbrīnu secināja – ja šī viela būtu, piemēram, tolulols, tad apjoms, kas šķērso Igaunijas robežu, veidotu 80% no visa Krievijas gadā saražotā. 

Vienīgais veids, kā noskaidrot, kas īsti tika vests uz Igauniju ar muitas kodu 2707, bija aplūkot garākus kodus. Igaunijas Statistikas birojs varēja mums piegādāt  2707 importa kategorijas 8 ciparu apakškodus un dati izrādījās atklājums. Garāki muitas kodi varētu atklāt, kādi konkrēti produkti plūst uz Igauniju. Vai tas varētu būt toluols? Benzols? Fenoli? 

Oficiālā statistika atklāja, ka tas nav nekas no iepriekš minētā. 8 ciparu kods, kas apzīmē visu importu no Baltkrievijas uz Igauniju šajā muitas kodu kategorijā ir apzīmēts ar 2707 9999, kas ir vienkārši “citi”.

Pēc tam, kad ES sankcijas stājās spēkā, naftas produktu imports aizliegtajās kategorijās ātri izsīka. 2021. gadā, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, saglabājās un ievērojami palielinājās tikai tāda maisījuma imports, kura kods ir 2707. Tā kā muitas kodi atklāj, ka importētais produkts nav specifisks savienojums, kas minēts produktu kategorijā ar kodu 2707, bet gan vienkārši deklarēts kā “cits”, tas uzrāda acīmredzamu un  anomālu naftas produktu plūsmu no Baltkrievijas, un norāda, ka patiesā informācija par piegādēm tiek slēpta.

Lukašenko režīmam Minskā ir daudz iemeslu tā rīkoties, jo ES sankcijas būtībā ir samazinājušas tās naftas produktu likumīgo piekļuvi pasaules tirgiem.  Neskaidrās iespējas veikt naftas eksportu caur Igauniju, lai pārietu no “citas kategorijas” dažādu muitas kodu saimes, varētu raksturot vienīgi kā kontrabandu Igaunijas iestāžu acu priekšā. 


 


Informācijas vākšanā piedalījās arī Martins Laine un OCCRP Investigative Dashboard darbinieki.

Šo pētījuma īstenošanu finansiāli atbalstīja „Pētnieciskās Žurnālistikas Eiropai (IJEU)” fonds.

NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai veiktu ziedojumu, aplikācijas ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu logo un sekojiet tālākām norādēm