Lielbritānijas premjera Borisa Džonsona paziņojums par Covid-19 ierobežojumu atcelšanu aktivizējis Latvijas galvenos dezinformācijas izplatītājus. Sociālajos medijos slavināts Džonsons un stāstīts, ka tāpat jārīkojas Latvijai. Taču ierakstos trūkst konteksta: Džonsons publiski paziņojis, ka ierobežojumu atcelšana saistīta ar veiksmīgu balstvakcinācijas kampaņu un omikrona viļņa kulmināciju, pēc kuras sākusies vīrusa izplatības mazināšanās. Savukārt Latvija šobrīd atrodas jauna omikrona viļņa sākumā.
Piemēram, kādā ierakstā teikts:
“IR JĀATCEĻ VISI COVID IEROBEŽJUMI, TĀPAT, KĀ TO IZDARĪJA LIELBRITĀNIJĀ”
Citā ierakstā pausts:
“Anglijā atceļ ierobežojumus, bet Latvijā Kariņa-Levita režīms turpina pazemot un mocīt cilvēkus
Cik ilgi tas viss Latvijā turpināsies”
Taču Latvijā epidemioloģiskā situācija ir savādāka. Atšķirībā no Lielbritānijas Latvija šobrīd atrodas jauna Covid-19 viļņa sākumā. To intervijā LTV raidījumā Rīta Panorāma 19.janvārī norādīja epidemiologs Ņikita Trojanskis, atzīmējot, ka vilnis varētu turpināties vismaz līdz februāra beigām. “Skatoties uz tā saucamo imunitātes sienu – to cilvēku skaitu, kas ir pilnībā, daļēji pasargāti vai necik nav pasargāti – tomēr pie mums ir pat desmit reizes vairāk tādu cilvēku, kas vispār necik nav pasargāti, salīdzinot, piemēram, ar Lielbritāniju, kur tas vilnis bija relatīvi ātrs,” sacīja Trojanskis. Eksperts norādīja, ka Lielbritānijā ir arī vairāk to, kas kovidu pārslimojuši. Viņš prognozē, ka februāra Latvijā gaidāmi ļoti augsti hospitalizācijas rādītāji. “Pēc dažādām prognozēm atkarībā no tā, kā mēs cīnīsimies ar šo vīrusu, mēs varētu piedzīvot arī 3000 cilvēku hospitalizāciju slimnīcās,” teica epidemiologs.
Līdz 20.janvārim ar Covid-19 stacionēto pacientu skaits Latvijā palielinājies līdz 663, liecina Nacionālā Veselības dienesta dati. Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) teica, ka valstij būs jādomā par ierobežojumu pastiprināšanu, hospitalizēto skaitam pārsniedzot 800.
Citā ierakstā apgalvots:
“Šodien 19. janvārī ANGLIJĀ !!! Premjerministra paziņojums Pārstāvju palātā !!! Sākot ar 27 janvāri tiek atcelti praktiski visi ierobežojumi. Obligātie Potes sertifikāti (kur tādus varēja pieprasīt) tiek atcelti, maskas tikai brīvprātīgi, attālinātais darbs atcelts,…u.t.t.
Lai tas notiktu, tika savākti vairāk kā 360 000 paraksti un vēstules deputātiem ar prasību atcelt ierobežojumus….kā arī tika pieprasīta Borisa atkāpšanās no amata….un protams pastāvīgi, iespaidīgi protesti…”
Tiesa, ka Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons paziņoja par lielāko daļu ierobežojumu atcelšanu valstī no 27.janvāra. Taču minēto parakstu vākšana par vakcinācijas sertifikātu atcelšanu notika nevis tagad, bet pagājušā gada pavasarī. Parlamenta debates par šo vēlētāju iniciatīvu notika 25.martā, un parakstu vākšana tika slēgta jūlija vidū, liecina informācija Anglijas parlamenta interneta vietnē. Džonsona paziņojums par ierobežojumu atcelšanu sakrīt ar citiem protestiem – opozīcijas un daudzu iedzīvotāju prasību premjeram atkāpties saistībā ar viņa meliem par iepriekš mājsēdes laikā Dauningstrītā organizētiem dārza svētkiem. Džonsons ilgstoši noliedza, ka tādi notikuši, tostarp ar viņa paša dalību, bet vēlāk vainu atzina un atvainojās gan sabiedrībai, gan karaļnamam, jo viena no ballītēm notika karalienes Elizabetes Otrās vīra Prinča Filipa bēru priekšvakarā. Vairāki mediji vilkuši saikni starp politisko krīzi un ierobežojumu pēkšņo atcelšanu.
Atvieglojumi attiecas tikai uz Angliju, kur dzīvo aptuveni 85% Apvienotās Karalistes iedzīvotāju. Citējot jaunāko Nacionālās statistikas biroja veikto pētījumu, Džonsons sacīja, ka Anglijā inficēšanās līmenis samazinās. Viņš arī teica, ka pacientu hospitalizācija ir stabilizējusies un zinātnieki uzskata, ka “visticamāk, omikrona vilnis tagad ir sasniedzis augstāko punktu valstī”. Premjers mudināja cilvēkus saglabāt piesardzību un uzsvēra, ka pandēmija nav beigusies.
“Pateicoties ārkārtas balstvakcinācijas veicināšanas kampaņai, kā arī tam, kā sabiedrība ir reaģējusi uz plāna B pasākumiem, mēs varam atgriezties pie plāna A,” paziņoja premjers. Viņš atsaucās uz oficiāliem datiem, kas liecina, ka infekcijas izplatības līmenis ir samazinājies no rekordaugsta. Zinātnieki gan brīdina, ka inficēšanās gadījumu skaits joprojām var paaugstināties, cilvēkiem atgriežoties pie normālas dzīves. Vorvikas universitātes virusologs Lorenss Jangs aģentūrai Reuters sacīja, ka gadījumu skaits joprojām ir augsts un nav garantijas, ka tas turpinās kristies.
Dauningstrītas preses konferencē veselības ministrs Sadžids Džavids teica: “Šis ir brīdis, ar kuru mēs visi varam lepoties”, ziņoja BBC. Džavids sacīja, ka tas ir atgādinājums tam, ko šī valsts var paveikt, ja visi strādā kopīgi. Taču viņš atzīmēja, ka to nevajadzētu uzskatīt par “finiša līniju” cīņā ar pandēmiju.
Pēc omikrona straujās izplatīšanās premjers 8.decembrī paziņojis par pāreju pie plāna B, kas nozīmēja stingrākus ierobežojumus valstī. Ieviestie drošības pasākumi un revakcinācijas programmas veicināšana palīdzēja kontrolēt vīrusa izplatību, kas šobrīd ļauj valstij atgriezties pie plāna A, informēja Lielbritānijas Veselības un sociālās aprūpes departaments. Plāns A paredz, ka zaļie sertifikāti vairs nebūs obligāti un organizācijas var pašas lemt, vai tos pieprasīt; tāpat tiks atcelta arī obligātā sejas masku lietošana sabiedriskās vietās – šim pasākumam būs tikai ieteikuma raksturs. Tiks atcelts arī ieteikums strādāt no mājām, ļaujot iedzīvotājiem atgriezties darbā birojos.
Jāpiebilst, ka Covid-19 izplatība Anglijā joprojām ir augsta, un vairāk nekā 16 tūkstoši ar to inficēto pacientu šobrīd ārstējas slimnīcās. Daudzi speciālisti pauduši bažas saistībā ar pieņemto lēmumu. Piemēram, Apvienotās Karalistes lielākā veselības arodbiedrība Unison brīdināja, ka tik strauja atteikšanās no plāna B var apdraudēt sasniegto progresu.
Līdz 18.janvārim Anglijā 78% iedzīvotāju saņēmuši vismaz vienu devu, pilnībā vakcinēti ir 72%, bet balstvakcināciju saņēmuši 55%. Savukārt Latvijā vismaz vienu vakcīnas devu saņēmuši 70%, pilnu vakcinācijas kursu izgājuši 70%, bet balstvakcināciju saņēmuši tikai 20% iedzīvotāju.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
