Divi tūkstoši Facebook lietotāju dalījušies ar ierakstu, kurā teikts, ka mediji melo un izmanto nepatiesus datus par atsevišķu valstu augsto vakcinācijas aptveri. Taču ieraksta autors atsaucas uz datiem no kopējā iedzīvotāju skaita, neņemot vērā to, ka šajos skaitļos iekļauti arī bērni līdz 12 gadu vecumam, kuriem vakcīna nav pieejama. Bērnus līdz 12 gadiem statistikā neiekļaujot, vakcinēto iedzīvotāju procents kļūst lielāks.
Ierakstā apgalvots:
“Skaidri un gaiši norādīts, ka pasaulē vakcinēto cilvēku kopējais daudzums ir 36,9%. Mums visu laiku skalo smadzenes, ka Dānijā un Skandināvijā vakcinācijas aptvere esot pie 90%. Tas, ko es te redzu ir – Zviedrija 65,9%, Dānija 75,5%, Norvēģija 69,0%.”
Ieraksta autors aicina Google meklētājā ierakstīt vārdus “World vaccination rate” un salīdzināt šos skaitļus “ar to, ko mums visu laiku te mēģina ieborēt, ka visa pasaule jau tikpat kā vakcinējusies un mēs te pēdējie neandertālieši palikuši”.
Meklējot Google pēc šiem atslēgvārdiem, patiešām var atrast autora minēto avotu un skaitļus.Statistika, ko min ieraksta autors, ir Oksfordas universitātes projekta Our World in Data apkopotie dati par vakcināciju pret Covid-19. Our World in Data piedāvā vakcinēto cilvēku īpatsvaru no kopējā iedzīvotāju skaita. Vietnē izmanto jaunākos pasaules valstu sniegtos oficiālos skaitļus.Covid-19 vakcinācijas datu kopa tiek atjaunināta katru rītu, iekļaujot datus līdz iepriekšējai dienai.
Taču paralēli tiek izmantoti arī dati, kas rāda vakcinēto īpatsvaru no pilngadīgajiem cilvēkiem, no tiem, kas vecāki par 16 gadiem vai arī no iedzīvotājiem, kas vecāki par 12 gadiem – atbilstoši attiecīgo valstu nosacījumiem.
Piemēram, Eiropas Zāļu aģentūras vakcinācijas pārlūkā salīdzināts, cik katrā valstī vakcinēti cilvēki, kas vecāki par 18 gadiem. Tas rāda, ka, piemēram, ieraksta autora minētajā Dānijā līdz oktobra beigām pilnībā vakcinēts 88,1% pilngadīgo iedzīvotāju. Tie Dānijā ir 86% no iedzīvotājiem, kas vecāki par 12 gadiem un 76% no visiem iedzīvotājiem, ieskaitot bērnus līdz 12 gadiem.
Zviedrijā savukārt vakcinēti 81,8% pilngadīgo, bet atsevišķi arī skaitīts, cik vakcinētu iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem, un cik – vecumā no 12 līdz 15 gadiem. Tur vakcinēts ir 81% iedzīvotāju, kas vecāki par 16 gadiem, un 24% bērnu vecumā no 12 līdz 15 gadiem saņēmuši vismaz vienu devu. Savukārt visu iedzīvotāju vidū vakcinēti ir 68%. Arī ierakstā pieminētā Norvēģija apkopo vakcinācijas datus pēc vecuma grupām. Tur divas vakcīnas devas saņēmuši 89% pieaugušo, kas sasnieguši 18 gadu vecumu, un 68% visu iedzīvotāju.
Latvijā pilnu vakcinācijas kursu pabeiguši vien 60% iedzīvotāju, kas vecāki par 12 gadiem, un 54% no visiem iedzīvotājiem.
“Igaunija 55,0%, Polija 52,1% . Vai kāds ir kko dzirdējis par šo valstu valdību histēriju un lockdouniem? Ik pa laikam redzu paziņu bildes sociālajos tīklos, kuri nesen atpūtās Grieķijā 59,0% un Turcijā 56,6% . Tur dzīve notiek, cilvēki atpūšas, nekādu lockdaunu.”
Arī šie procenti ir no valstu kopējo iedzīvotāju skaita. Igaunijā 25.oktobrī spēkā stājušies jauni Covid-19 ierobežojumi: atpūtas vietās tagad var ienākt tikai ar vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu. Speciālistu vidū ir diskusija, vai Igaunijā vīrusa izplatības mazināšanai būtu ieviešama mājsēde. Piemēram, virusologs Andress Merits ir gandrīz pārliecināts, ka tā ir neizbēgama. Arī Polijā Veselības ministrija pauž bažas par iespējamo straujo saslimstības pieaugumu, prognozējot, ka novembrī iespējams līdz 40 tūkstošiem saslimušo diennaktī. Arī tur pieļauj stingru lokdaunu. Grieķijā, īpaši Grieķijas ziemeļos, arī novēro strauju vīrusa izplatības pieaugumu un pieaugošo slodzi uz slimnīcām, līdz ar ko valdība lemj par stingrākiem ierobežojumiem nevakcinētajiem. Turcijā pašlaik nav ierobežojumu, jo valdība paļaujas uz vakcīnu, taču arī tur pieaug saslimušo skaits, it īpaši nevakcinēto iedzīvotāju vidū.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
