Atbalsti mūsu darbu un dalies.

Saeimas sēdē 4.novembrī opozīcija atkārtoti aicināja atzīt, ka “zaļie sertifikāti” būtu derīgi arī personām, kurām ir augsts antivielu līmenis, bet nav pārslimošanu apliecinoša testa. Deputāts Ivars Zariņš (Saskaņa) kā vienu no argumentiem minēja vakcīnas it kā bīstamību cilvēkiem, kuri Covid-19 pārslimojuši. Viņam piebalsoja arī Zariņa partijas biedrs Boriss Cilevičs. Pēc Re:Check jautājuma Cilevičs no sacītā par vakcīnas kaitīgumu atkāpās, savukārt Zariņš atsūtīja trīs avotus, kuri viņa teikto gan neapstiprina. Eksperti norāda: apgalvojumam par vakcīnu bīstamību pēc pārslimošanas nav nekādu zinātnisku pamatojumu.

Saeimas debatēs Zariņš teica:

“Ļoti daudzi cilvēki, kas ir izslimojuši un kuriem ir šis antivielu līmenis, bet formāli viņiem tagad ir uzliktas prasības, ka viņiem ir jāiegūst šis sertifikāts, viņiem jāiet ir vakcinēties, bet patiesībā viņiem uz doto brīdi šī vakcinācija, iespējams, nav… ne tikai nav nepieciešama, bet varbūt pat kaitīga veselībai, apdraudēt veselību.”

un

“… daudzi gatavojas balsot “pret”, vai jūs saprotat, kādu atbildību jūs uzņematies? Jo mēs tagad runājam par daudzu cilvēku veselību un, iespējams, arī par dzīvības riskiem, neatrisinot šo problemātiku, kas pašlaik reāli eksistē mūsu sabiedrībā.”

Teikto atbalstīja Cilevičs, sakot:

“Bet, tā kā seši mēneši jau pagājuši, cilvēks vienkārši skaitās nevakcinēts un līdz ar to neskaitās drošs ar visiem izrietošajiem ierobežojumiem, kaut gan vakcinācija, kā Zariņa kungs pareizi atzīmēja, var būt nelietderīga un pat bīstama konkrētajai personai.”

Cilevičs pēc Re:Check jautājuma no sacītā gan atkāpās: “Tātad runa bija nevis par to, ka es uzskatu, ka vakcīna var kaitēt – bet par to, ka gadās situācijas, kad tā uzskata ģimenes ārsti.” Viņš Zariņa priekšlikumu esot atbalstījis, jo no vairākiem vēlētājiem saņēmis ziņas par gadījumiem, kad pārslimojušiem pēc sešiem mēnešiem ārsts neiesakot vakcinēties, jo antivielu līmenis vēl ir augsts. “Man ļoti žēl, ka manis teikto varēja saprast citādi, acīmredzot, nebiju pilnīgi precīzs, mea culpa,” rakstiski skaidroja Cilevičs.

Re:Check jautāja valsts galvenajam infektologam profesoram Ugam Dumpim un Rīgas Stradiņa universitātes Bioloģijas un mikrobioloģijas katedras vadītājai profesorei Jutai Kroičai. Abi norāda, ka apgalvojumiem par vakcīnu kaitīgumu vai bīstamību pēc Covid-19 pārslimošanas nav zinātniska pamatojuma. Latvijas speciālisti iesaka vakcinēties arī tad, ja cilvēks iepriekš izslimojis. Latvijā Covid-19 pārslimojušie jau pēc vienas vakcīnas devas iegūst vakcinācijas sertifikātu un skaitās pilnībā vakcinēti.

Arī ASV Slimību kontroles un profilakses centrs (CDC) raksta, ka vakcinēties vajag neatkarīgi no tā, vai jums jau ir bijis Covid-19. Pirmkārt, pētījumi vēl nav parādījuši, cik ilgi pēc atveseļošanās cilvēks ir pasargāts no atkārtotas saslimšanas, un, otrkārt, vakcinācija palīdz aizsargāt pat tad, ja cilvēkam jau ir bijis Covid-19. CDC arī norāda uz pētījumu, kas parāda, ka nevakcinētiem pārslimojušiem ir vairāk nekā divas reizes lielāka iespēja atkārtoti inficēties nekā pilnībā vakcinētiem.

Kādi ir Zariņa argumenti?

Re:Check prasīja arī Zariņam, uz ko ir balstīts apgalvojums par to, ka Covid-19 pārslimojušiem cilvēkiem vakcinēšanās varētu būt bīstama. 

Deputāts kā pierādījumus atsūtīja divus pētījumus un žurnāla Nature rakstu. Re:Check tos pārsūtīja profesorei Jutai Kroičai. Viņa norāda, ka tas, ko apgalvo Zariņš, nav minēts nevienā no trim viņa atsūtītajām publikācijām.

Zariņa atsūtītā pirmā pētījuma mērķis bija izpētīt Pfizer/BioNTech un Oxford AstraZeneca vakcīnu drošumu un efektivitāti Apvienotajā Karalistē. Šis pētījums rāda, ka personas ar iepriekšēju SARS-CoV-2 infekciju blakusparādības pēc vakcīnas novērojušas biežāk nekā tie, kuri iepriekš nav pārslimojuši.  

Kroiča skaidro, ka pirmais pētījums apskata cilvēku subjektīvās sūdzības. Pētījuma secinājumos neviena vārda nav par to, ka vakcinēties pēc pārslimošanas var būt bīstami. “Svarīgākais šī pētījuma secinājums ir, ka gan sistēmiskie, gan vietējie blakusefekti pēc šīm vakcīnām ir ievērojami zemāki, nekā tas bija atzīmēts trešās fāzes pētījumā, un abas vakcīnas samazina iespēju inficēties ar SARS-CoV-2 infekciju”.

Arī otrais Zariņa atsūtītais pētījums ziņo par blakusparādībām pēc vakcinācijas. Kroiča norāda, ka arī tas balstīts uz cilvēku pašu ziņoto par blakusparādībām, turklāt aptauja iekļāva tikai divus tūkstošus cilvēku un ilga 11 dienas. “Tāpēc šeit Zariņa kungs atkal kaut ko pārpratis,” saka Kroiča. Arī šī pētījuma secinājums ir, ka Covid-19 vakcīnas ir drošas, ar ļoti ierobežotiem blakusefektiem. 

Savukārt Nature raksts, ko atsūtīja Zariņš, ir par Covid-19 superimunitāti jeb hibrīdimunitāti. “Tas ir, kad cilvēks pārslimo, un pēc tam viņam rekomendē saņemt vienu vakcīnas devu. Šajā rakstā šī hibrīdimunitāte ir apskatīta no mehānisma viedokļa – kāpēc tā ir stiprāka, pret ko tieši stiprāka, un galvenais secinājums ir tāds, ka tā ir vienkārši ļoti laba, labi pasargā arī pret delta variantu, un ir izskaidrots mehānisms, uz ko tā balstās,” skaidro Kroiča. Arī šajā rakstā neviena vārda nav par to, ko apgalvojis Zariņš. “Tieši otrādi – raksta autors aicina cilvēkus izmantot hibrīdimunitāti, un zinātnieki uzskata, ka tādā veidā apmēram septiņus mēnešus pēc tam imunitāte ir ārkārtīgi augstā līmenī un pasargās no saslimšanas,” norāda profesore. 

Viņa uzsver – ja cilvēks ir tikai pārslimojis, bet nav vakcinējies, risks inficēties atkārtoti ir augsts. “Dati liecina, ka arī Latvijā cilvēki slimo otrreiz, un ir arī tādi, kas trīsreiz inficējušies. Un nekur nav teikts, ka tā nākamā reize būs vieglāka.” Veselības ministrija opozīcijas deputātiem sniegtā atbildē bija informējusi, ka šogad līdz oktobra beigām Latvijā reinfekcija konstatēta 1265 gadījumos. Absolūti lielākajā daļā tas noticis ar nevakcinētiem cilvēkiem.

Jānorāda, ka Nature rakstā viens no rakstā intervētajiem ekspertiem uzsver, ka nevienam neiesaka meklēt iespēju inficēties (un tad vakcinēties), jo “daļa neizdzīvos”.

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!


Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.