Atbalsti mūsu darbu un dalies.

Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina

Facebook kļuvis populārs ieraksts, kurā apgalvots, ka franču ekonomists un viedokļu līderis, rakstnieks Žaks Atali 1981.gada intervijā ierosinājis vecāka gadagājuma cilvēku eitanāziju un runājis par iedzīvotāju skaita samazināšanu, izmantojot vīrusu un vakcināciju. Tā nav taisnība – Facebook ierakstā viņa teiktais sagrozīts un izrauts no konteksta.

1943.gadā dzimušais Žaks Atali bija Francijas prezidenta Fransuā Miterāna padomnieks no 1981. līdz 1991.gadam. Viņa teiktais sagrozītā veidā sāka izplatīties jau drīz pēc intervijas publicēšanas astoņdesmito gadu sākumā. Par viņam piedēvēto izteikumu Atali vērsies tiesā, kur uzvarējis lietās par neslavas celšanu. Par to vairākkārt rakstīja arī citu valstu faktu pārbaudītāji.

Citātā, kas piedēvēts Atali un šobrīd klejo Latvijas Facebook vidē, teikts:

“Mēs atradīsim veidu vai izraisīsim kaut ko līdzīgu pandēmijai, kas vērsta pret dažiem cilvēkiem, vai arī mēs radīsim reālu ekonomisko krīzi. Vīruss, kas inficē vecus cilvēkus. Tas nav svarīgi! Visi bailīgie un stulbie tam ticēs un meklēs ārstēšanu.”

Ierakstā Atali piedēvēti arī šādi vārdi:

“Mēs pārliecināsimies, ka šī ārstēšana ir ieviesta, un šī ārstēšana būs risinājums iedzīvotāju skaita samazināšanai. Dumju atlase. Viņi parūpēsies par sevi. Tā viņi dosies uz kaušanu.”

Šie teikumi ņemti no intervijas, kuru Žaks Atali sniedzis franču ārstam un žurnālistam Mišelam Salomonam. 1981.gadā intervija tika publicēta grāmatā Dzīves nākotne (franču valodā L’avenir de la vie).

Intervijā Atali paudis pārdomas par dzīves ilguma pagarināšanu, pašnāvību un eitanāziju.

2018.gadā par Atali sagrozīto citātu rakstīja arī franču faktu pārbaudītāji no Francijas laikraksta Liberation. Viņi norāda, ka Salomons viņam jautājis par dzīves ilguma pagarināšanu:

 “Vai ir iespējams un vēlams dzīvot 120 gadus…?” jautā žurnālists.

Atali teiktais, no kuras izveidots slavenais citāts:

“Tiklīdz cilvēkam aprit 60, 65 gadi, cilvēks dzīvo ilgāk, nekā viņš saražo, un tāpēc tas sabiedrībai izmaksā dārgi. Tāpēc es uzskatu, ka pēc rūpnieciskās sabiedrības loģikas mērķis vairs nebūs pagarināt paredzamo dzīves ilgumu, bet gan nodrošināt, ka noteiktā dzīves laikā cilvēki dzīvo pēc iespējas labāk, bet tā, lai veselības izdevumi būtu pēc iespējas mazāki [un] pēc iespējas kopienas izmaksu ziņā”.

Atali arī paudis, ka kapitālistiskā sabiedrībā būs veidi, kas ļaus “apturēt dzīvi, kad tā kļūst pārāk nepanesama vai ekonomiski pārāk dārga” un, ka “eitanāzija, neatkarīgi no tā, vai tā ir brīvības vērtība vai prece, būs viena no nākotnes sabiedrības noteikumiem”. Taču viņš nav sacījis, ka atbalsta vecu cilvēku nonāvēšanu. Faktu pārbaudītāji arī norāda, ka viņš par šo tēmu runājis pirms 30 gadiem, kad diskusija par eitanāziju tās mūsdienu izpratnē Francijā vēl nav bijusi izplatīta.

Līdzīgi ieraksti ar sagrozītiem Atali citātiem guvuši popularitāti arī citās valstīs. Piemēram, 2020.gada beigās ierakstu par to, ka Atali it kā ierosinot vecāka gadagājuma cilvēku eitanāziju, atspēkojuši faktu pārbaudītāji no DPA Beļģijā. Viņi secināja, ka citāts ir nepatiess un teikumi, no kuriem tas sastāv, tika izrauti no konteksta. 

Atali teiktais pirmoreiz ticis sagrozīts vēl ilgu laiku pirms Covid-19 pandēmijas sākuma. 1981.gadā, kad Atali tikko kļuva par prezidenta Miterāna padomnieku, žurnāls Profils médico-sociaux publicēja rakstu, kurā teikts, ka Atali atbalstot “vecāka gadagājuma cilvēku genocīdu”, un viņa paustais salīdzināts ar nacistu ideoloģiju Atali izdevējus iesūdzēja tiesā un uzvarēja. Par publikāciju atbildīgajiem bija jāmaksā ievērojams naudas sods.

Arī Covid-19 pandēmijas apstākļos slavenais citāts tiek izmantots nepatiesas informācijas izplatīšanai: dažādu sazvērestības teoriju izplatītāji apgalvo, ka franču teorētiķis izteicies arī par “vīrusu, kas inficē vecus cilvēkus” un izmanto viņa pārdomas par eitanāziju kā mājienu uz masveida vakcināciju, kas šobrīd tiek veikta Latvijā un visā pasaulē vīrusa Covid-19 izplatības ierobežošanai. Pavisam nesen par to rakstīja franču faktu pārbaudītāji 20 minutes. Viņi uzsver, ka Facebook publicētais teksts ne tuvu neatbilst sākotnējam.

Faktu pārbaudes speciālisti no AFP Factuel, atspēkojot Francijas Facebook vidē klejojošo ierakstu ar šo pašu citātu, sazinājušies ar Žaku Atali. Atali franču kolēģiem atbildējis: “Šis teksts ir pilnīgi izgudrots. Tas ir pat tālāk no realitātes nekā iepriekšējais apmelojošais teksts. Tas nekādā ziņā nav tuvu sākotnējam tekstam. Tas ir tāpat kā teikt, ka es būtu uzrakstījis Mein Kampf“.

Jaunā versija “ir tikai maldinošs turpinājums viltus citātam, kuru 1983.gadā biju nosodījis par neslavas celšanu”, atbildē AFP piebildis Atali. Viņi arī norāda, ka Atali vispār nav minējis “vīrusu”, kas vērsts uz visneaizsargātākajiem cilvēkiem.


Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!


Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.