Plānotās mājdzemdībās mirusi sieviete. Pēc jūlija izskaņā notikušās nelaimes sociālajos medijos popularitāti guva arī vairāki nepamatoti vai puspatiesi apgalvojumi gan par mājdzemdībām, gan, gluži pretēji, mātes mirstības datiem stacionāros. Re:Check, pamatojoties uz pieejamajiem datiem, izanalizēja biežāk minētos.
Nāve mājdzemdībās – pirmais vai kārtējais gadījums?
Pēc ziņas par sievietes nāvi plānotās mājdzemdībās Jelgavā ne vien sociālajos tīklos, bet arī ziņu portālos tika norādīts, ka tā nav pirmā reize. Portālā NRA virsraksts vēstīja “Mājdzemdībās atkal mirst sieviete”, portāls Apollo – “Kārtējās traģiskās mājdzemdības Latvijā. Kam jāuzņemas atbildība?”
Taču Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati apstiprina mājdzemdību centra Stārķa ligzda pausto, ka kopš 2004.gada, kad mājdzemdības Latvijā kļuva par regulētu jomu, citu mātes nāvju gadījumu nav bijis. Nereti kā piemērs piesauktais nāves gadījums pērn Jelgavas novadā nebija plānotas mājdzemdības, jo sieviete reliģisku iemeslu dēļ nebija stājusies grūtniecības uzskaitē, nebija apmeklējusi mediķus un dzemdēja bez mediķu klātbūtnes.
Vai mājdzemdības kļūst arvien populārākas?
Atbilde ir – nē. Kopš regulētu mājdzemdību prakses sākšanas to skaits ir dubultojies, taču pēdējo sešu gadu laikā ir samērā stabils – ap 300 gadā jeb 1,5% no visām dzemdībām.
Salīdzinājumam saskaņā ar jaunākajiem datiem Zviedrijā mājdzemdības ir 0,1% no visām dzemdībām, Kanādā – 1,2%, Anglijā – 2,3%, Jaunzēlandē – 3,3%, Nīderlandē – 13%, kas šajā valstī ir būtisks samazinājums salīdzinājumā ar gadsimta sākumu
Vai mājdzemdībās dzemdē tikai zema riska grūtnieces?
Lai gan grūtnieces pašas var izvēlēties sev piemērotāko un tīkamāko dzemdību vietu, Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācija par drošāko vietu uzskata dzemdības stacionārā. Taču to jo īpaši iesaka sievietēm, kuru grūtniecību uzskata par saistītu ar augstu risku. Tā ir sievietes informēta izvēle, norādīja mājdzemdību centra Stārķa ligzda valdes loceklis Reinis Ceplis.
Normatīvajos aktos par dzemdību palīdzības sniegšanu nav iekļauta definīcija, kur būtu uzskaitīts, kādas grūtniecības ir augsta un kādas zema riska. Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidente Vija Veisa pastāstīja, ka pēc nelaimes gadījuma jūlijā asociācija izstrādāja savus ieteikumus, ko drīzumā publicēs. Vadlīnijām nav likuma spēka, taču tās var palīdzēt profesionāļiem lēmumu pieņemšanā. Šajās nesen izstrādātajās vadlīnijās iekļauts, ka zema riska grūtniecībā māte ir fiziski un psihiski vesela, nav palielināta ķermeņa svara, sieviete gaida vienu bērnu un tas aug normāli, ar galvu uz leju, nav grūtniecības sarežģījumu kā grūtniecības cukura diabēts vai hipertensija. Tāpat mājdzemdības nav iesakāmas sievietēm ar paaugstinātu asiņošanas risku – piemēram, agrāk veikts ķeizargrieziens, dzemdes vai dzemdes dobuma operācijas, gaidāmā bērna svars pārsniedz četrus kilogramus.
Vai var salīdzināt mirušo māšu skaitu mājdzemdības un stacionāros?
Pēc ziņas par Jelgavā mirušo sievieti kā viens no argumentiem tika izmantots augstā mātes mirstība Latvijā. Piemēram, mājdzemdību vecmāte Agnese Dejus populārā ierakstā Facebook, “lai būtu ko salīdzināt”, minēja it kā stacionāros mirušo māšu skaitu, un rakstīja, ka viņas neesot varēts izglābt, lai gan tur ir “pieejama visa glābšanas komanda 24/7”.
Taču šāds salīdzinājums ir nekorekts, un nav arī datu, kas tādā veidā ļautu salīdzināt. Pirmkārt, mātes mirstības gadījumos ieskaita visus sievietes nāves gadījumus grūtniecības laikā un sešas nedēļas pēc grūtniecības izbeigšanās – tādu cēloņu dēļ, kas saistīti ar grūtniecību vai ko grūtniecība vai tās vadīšana ir pasliktinājusi. SPKC Re:Check skaidroja, ka nāves gadījumi var būt notikuši arī agrīnā grūtniecības laikā. Taču mātes mirstībā neieskaita nelaimes gadījumus vai nejaušības, piemēram, nāvi ceļu satiksmes negadījumos, dabas katastrofās, slepkavībās.
Otrkārt, kopējā mātes mirstība nenozīmē, ka visas šīs mātes nomirst slimnīcās. Padziļināti mātes mirstības rādītāji analizēti tikai par 2013.–2015. gadu, jo tobrīd piecu gadu griezumā vidējais mātes mirstības rādītājs Latvijā divkārt pārsniedzis Eiropas reģiona vidējo rādītāju. No 20 nāves gadījumiem 15 gadījumos nāve iestājās stacionārā un piecos gadījumos – mājās. Ar dzemdībām tieši saistīto cēloņu dēļ nomira 11 sievietes: piecas asiņošanas dēļ, vēl piecos gadījumos cēlonis bija venoza trombembolija un vienā gadījumā – preeklampsija/eklampsija. Ar grūtniecību netieši saistīto cēloņu dēļ, piemēram, gripas, HIV, diabēta komplikāciju, galvas smadzeņu audzēja dēļ nomira deviņas sievietes. Analīze atklāja problēmas gan veselības aprūpē, gan arī uzrādīja drūmu ainu par valsts sociālekonomisko situāciju. Astoņas no 20 mirušajām sievietēm nebija grūtniecības uzskaitē un pie ārsta nav gājušas vispār. Grūtniecība, visticamāk, nav bijusi vēlama.
Rīgas Dzemdību nama galvenā ārste un Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātes Dzemdniecības un ginekoloģijas katedras vadītāja, profesore Dace Rezeberga Re:Check pauda viedokli, ka pēdējo piecu gadu laikā dzemdību palīdzība stacionāros ir kļuvusi drošāka. “Daudz kas ir izmainījies un mēs esam zināmas lietas sakārtojuši,” teica Rezeberga. Piemēram, asiņošana kā iemesls mātes mirstībai dzemdībās esot samazinājies, jo izstrādāti algoritmi, notikušas mācības. Piemēram, pēc Rezebergas stāstītā, ir izvirzīti kvalitātes kritēriji, ir noteikts laiks, cik ilgi jābūt pieejamām asinīm pārliešanai. Šobrīd priekšplānā izvirzās citi jautājumi, piemēram, mātes kļūst vecākas, “jo vecāks ir cilvēks, jo vairāk ir slimību, stāvokļu, kas ietekmē”.
Cik bojāgājušo bērnu?
Sociālajos medijos izskanēja jautājumi – pirmoreiz mirusi māte, bet cik ir bojāgājušo bērnu?
Pēc SPKC sniegtajiem datiem, pēdējo desmit gadu laikā (2010.–2019.) plānotās mājdzemdībās reģistrēti divi nedzīvi dzimušo gadījumi.
Zīdaiņu dzimstību rēķina dažādi. Ceplis Re:Check aicina vērtēt perinatālās mirstības gadījumus – tie ietver nedzīvi dzimušos, dzemdībās un pirmajā dzīves nedēļā mirušos. Viņš norāda, kopš 2004.gada, tātad 16 gadu laikā, plānotās mājdzemdībās bijuši trīs šādi gadījumi.
Ceplis rēķinājis, ka tas ir viens bērns uz 1000 plānotās mājdzemdībās jaundzimušajiem, savukārt valstī kopumā šajā laikā rādītājs ir vidēji 8,4 uz 1000 bērniem. “Rupji runājot, mājās dzemdēt ir bijis 8 reizes drošāk nekā valstī kopumā,” saka Stārķa ligzdas vadītājs. Uz jautājumu, vai šādi rēķināt ir korekti (jo stacionāros dzemdē vairāk sieviešu ar riska grūtniecībām un kopumā ne visās dzemdībās asistē mediķi), Ceplis atzīst, ka “protams, statistika ir interpretējama lieta”, taču noteikti neesot tā, ka visas pārējās dzemdības ir smaga riska gadījumi, turklāt lielākā daļa visu dzemdību tāpat ir fizioloģiskas. Viņš arī atsaucas uz mājdzemdību vecmātes Dinas Ceples pētījumu, kas parāda – stacionāros ir vairāk dzemdību sarežģījumu un manipulāciju, to dzemdības arī biežāk beidzas ar ķeizargriezienu.
Veselības inspekcijā noskaidrojām, ka pēdējo piecu gadu laikā par mājdzemdībām veiktas četras ekspertīzes – visas saistībā ar jaundzimušo. Pa vienam gadījumam bija 2016. un 2019. gadā, divi – šogad. Divi no četriem gadījumiem saistīti ar to, ka bērns laikus nesaņēma obligāto K vitamīna devu vai vakcīnu. Vienā no šiem gadījumiem bērns gāja bojā, jo viņam attīstījušies jaundzimušo hemolītiskās slimības simptomi, ko ģimenes ārste savlaicīgi neatpazina. Šāds gadījums arī bija plašāk analizēts medijos. Latvijas Televīzija ziņoja, ka radību mājā Harmonija, kas sniedz mājdzemdību pakalpojumu, līdz tam K vitamīns dots tikai smagās dzemdībās dzimušajiem. “Nepotēt K vitamīna poti” jaundzimušajam bija ieteikts arī Latvijas mājdzemdību ģimeņu apvienības portālā Majdzemdibas.lv pie norādēm, kā piedzīvot harmoniskas dzemdības. Šajā gadījumā bērns nāves brīdī bija jau vairākas nedēļas vecs.
Otrā gadījumā bērnam slimnīcā uz novēloti nosūtītu skrīninga paraugu rezultātiem diagnosticēta fenilketonūrija – reta iedzimta aminoskābju vielmaiņas slimība. Savukārt iesniegumā bija minēts, ka bērnam nav veikta K vitamīna profilakse un vakcīna pret tuberkulozi. Inspekcijā norādīja, ka stacionāros šīs obligātās prasības tiek ievērotas.
Vēl vienā no gadījumiem saņemts iesniegums no vecākiem par bērna veselības un attīstības traucējumiem pēc dzemdībām. “Ekspertīzes gaitā secināts, ka nesertificēta vecmāte nepietiekami izvērtēja dzemdību darbību, kā rezultātā netika pieņemts atbilstošs lēmums par dzemdību pabeigšanas taktiku, un bērns piedzima smagā asfiksijā ar sekojošu multiorgānu bojājumu un tālāku dziļu funkcionālu nespēju,” norādīja inspekcijā.
Savukārt vēl vienā gadījumā bērns gāja bojā dzemdību laikā. Šajā gadījumā ekspertīzē secināja, ka “jaundzimušā nāves iemesls nav saistīts ar dzemdību palīdzības sniegšanu,” skaidroja inspekcijā.
Vai mājdzemdības bīstamākas?
Par mājdzemdībām, kas beidzās ar sievietes nāvi, pirmais paziņoja NMPD darbinieks, Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents Roberts Fūrmanis, sociālajā medijā Twitter raksturodams mājdzemdības kā bezatbildīgu rīcību. Viņš Twitter ierakstos jautāja, “kad vienreiz šis beigsies” un rakstīja: “Ja jums ir vēlme nomirt mājās no akūtas asiņošanas un atstāt savus bērnus bez mātes, tad – lūdzu!” Fūrmanis sarunā ar Re:Check atzina, ka datu, kas bīstamību apstiprinātu, viņam nav un tā esot viņa personiskā nostāja, kas balstīta paša novērojumos. “Es gribu vērst uzmanību uz to, ka šis ir stāsts ar milzīgiem riskiem. Vai sievietes komforts maksā to cenu, ar kādu cilvēki bieži vien riskē? Vai tas ir tā vērts?” sacīja Fūrmanis.
Kā minēts, pieejamā informācija Latvijā paaugstinātu risku neuzrāda. Taču situācija katrā valstī atšķiras. 2011.gada pētījumā Lielbritānijā salīdzināti riski veselīgām sievietēm ar zema riska grūtniecību plānotās mājdzemdībās un plānotās dzemdībās slimnīcā. Secināts, ka kopumā visas plānotās dzemdības saistās ar zemu risku. Vidēji komplikācijas radās apmēram 4 no 1000 dzemdībām.
Jāpiebilst, ka sievietes, kurām dzemdības ir pirmo reizi, biežāk nācās pārvietot uz slimnīcu, salīdzinot ar sievietēm, kurām jau ir bijuši bērni. Turklāt sievietēm, kam iepriekš bērni nav bijuši, mājdzemdībās komplikāciju riski izrādījās trīsreiz augstāki nekā slimnīcā. Pētnieki gan secināja, ka šādi negadījumi kopumā ir gana reti, lai veselīgām sievietēm būtu droši izvēlēties dzemdību vietu. Nīderlandē, tāpat kā Lielbritānijā, mājdzemdības atzītas par drošām (pētījuma rezultāti gan guvuši arī kritiku). Pētījumā Kanādā noskaidrots, ka būtiskas atšķirības nav arī attiecībā uz mirstības risku mātēm. Secinājumus apstiprina vēl viens 2018.gada pētījums par valstīm ar augstiem ienākumiem.
Taču mājdzemdības dažkārt izvēlas ne tikai sievietes ar zema riska grūtniecību. Piemēram, ASV mājdzemdības izvēlas apmēram 0,9% sieviešu gadā. Apmēram 60% gadījumu mājdzemdības izvēlējušās sievietes ar augsta riska grūtniecību. ASV Oregonas štatā zīdaiņa mirstība mājdzemdībās ir ap septiņām reizēm augstāka nekā slimnīcā. Tāpēc Amerikāņu Akušieru un Ginekologu koledža iesaka izvēlēties dzemdības slimnīcā vai dzemdībām speciāli izveidotā centrā, ne mājās. The New York Times skaidrojis, ka atšķirība starp ASV un vairākām citām valstīm slēpjas vecmāšu izglītības kvalitātē, kā arī mājdzemdībām labāk pielāgotā infrastruktūrā, piemēram, viegli pieejamā ātrās palīdzības transportā, kas ļauj sievietes vajadzības gadījumā ātri pārvietot uz slimnīcu.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Projektu Re:Check līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
