Drīzāk nav taisnība – apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta
“Draudzīgi pateiksimies pašvaldībām par visdārgāko apkures tarifu aprīlī. Acīmredzot visaukstākais ziemas mēnesis!” Tā savā Facebook lapā krievu valodā raksta lietotājs Valentīns Jeremejevs, un ar viņa publikāciju dalījās ap 2000 reižu. Izteikumā nav minēta nedz konkrēta pašvaldība, nedz arī tiek skaidrots, ar kādu periodu veikts salīdzinājums. Re:Check pārliecinājās, ka vismaz 10 Latvijas pašvaldībās siltumenerģijas tarifs februārī un martā nemainījās, savukārt aprīlī atsevišķās pašvaldībās tas pat samazinājās.
Avots: ekrānšāviņš no Facebook
Ieraksts publicēts krievu un latviešu valodā. Kopumā abās valodās ar paziņojumu dalījās vairāk nekā 2000 lietotāju. Tas publicēts 19. aprīlī, lai arī par aprīli rēķinus iedzīvotāji saņems maijā. Re:Check sazinājās ar izteikuma autoru un noskaidroja, ka informāciju Jeremejevs saņēmis no kādas atbalstītājas, kas esot atsūtījusi viņam aprīlī saņemto rēķinu par siltumu.
Pēc Jeremejeva teiktā, tur bija redzams, ka “salīdzinājumā ar februāri, rēķins par martu bija augstāks.” Savukārt publikācijā viņš rakstījis par aprīli, jo šajā mēnesī rēķins saņemts. “Aprīlī uzstādītais rēķins par martu bija lielāks nekā martā uzstādītais rēķins par februāri,” skaidroja Jeremejevs. Tāpat telefonsarunā viņš precizēja, ka runa ir par Rīgu. Taču Facebook ierakstos runāts par pašvaldībām daudzskaitlī. “Es taču neesmu žurnālists, un man nav jāraksta tā, lai visi saprastu viennozīmīgi tā, kā viņi grib saprast,” uzskata Jeremejevs.
Dažādās apdzīvotās vietās Latvijā tarifi par apkuri atšķiras, tos apstiprina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija. Tā kā publikācijas autors precizēja, ka rakstītais ir par Rīgu, Re:Check noskaidroja, ka no 2019. gada augusta līdz šī gada martam (ieskaitot) tarifs par siltumenerģiju galvaspilsētā bija 51,90 EUR/MWh. Tas nozīmē, ka februārī un martā tarifs par siltumu Rīgā bija nemainīgs. Tāpat tarifs februārī un martā nemainījās arī virknē citu pārbaudīto pašvaldību. Savukārt aprīlī tarifs Rīgā samazinājās, un maijā iedzīvotāji saņems rēķinu par aprīli jau pēc mainīta tarifa.
Katru rēķinu par siltumu ietekmē vairāku faktoru kopums. Pirmkārt, tarifs. Otrkārt, siltumenerģijas patēriņš, ko tiešā veidā ietekmē gaisa temperatūra ārā – jo aukstāks, jo vairāk vajadzīgs siltumenerģijas, lai mājās būtu silti. Tāpat to ietekmē temperatūra mājā, dzīvokļos. Rēķini aug, ja siltumu patērē neekonomiski, piemēram, kāpņutelpā ir izsists logs vai bieži ir atvērtas durvis. Uzņēmuma Rīgas Siltums pārstāve Linda Rence norāda: “Svarīgi saprast, ka temperatūras palielināšana mājoklī par vienu grādu attiecīgi palielina rēķinu par siltumu par 5-6%.”
Uzņēmumā Rīgas Siltums skaidro, ka piegādā siltumenerģiju līdz konkrētas ēkas siltummezglam, kur siltumenerģijas skaitītājs uzskaita mājā kopā patērēto siltumenerģiju. Tādējādi Rīgas Siltums uz visu ēku izraksta vienu kopīgu rēķinu apsaimniekotājam. Savukārt apsaimniekotājs saņemto rēķinu sadala pēc noteiktas metodikas. Dažādās mājās vienā pašvaldībā rēķins par siltumu var atšķirties, lai arī konkrētajā pašvaldībā tarifs ir viens. Pašvaldības uzņēmums Rīgas namu pārvaldnieks to atzīst un savā mājas lapā skaidro iespējamos iemeslus.
Secinājums: Apgalvojums par “visdārgāko apkures tarifu aprīlī” pašvaldībās neatbilst patiesībai. Tarifs Rīgā un virknē citu pašvaldību pēdējos mēnešos nemainījās, savukārt atsevišķos gadījumos, tajā skaitā Rīgā, aprīlī samazinājās. Izteikums Facebook par apkures cenu ir maldinošs, vispārinot iespējamu atsevišķu gadījumu uz daudzām pašvaldībām.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
