Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica (RE:Baltica) prāvā pret Rīgas domi (RD) par informācijas nesniegšanu uzvarējis arī pēdējā instancē. Rīgas domei būs jāsniedz Re:Baltica visas pieprasītās ziņas par par riga.lv tēriņiem, kas ļaus pārliecināties, vai pašvaldības finansētās pašreklāmas struktūra nav izmantota konkrētu politisku spēku slavināšanai un finansēšanai.
Augstākās tiesas (AT) senāts, izskatot RD kasācijas sūdzību, ceturtdien nolēma, ka Rīgas domei, kas dibināja riga.lv un kura ir tās galvenais finansētājs, ir jāiesniedz Re:Baltica gan dati par slēgtajiem darba un autoratlīdzību līgumiem ar konkrētām personām, gan valdes sēžu protokoli, gan dati par nodibinājuma reklāmas maksājumiem sociālajiem tīkliem.
“Apzinoties informācijas izplatīšanas iespēju ietekmi uz sabiedriskās domas veidošanu, ir ļoti būtiski, lai pašvaldības resursi informācijas izplatīšanai tiktu pieprasīti sabiedrības interesēs, nevis, piemēram, attiecīgajā pašvaldībā pie varas esošo amatpersonu vai partiju popularizēšanai (..) Tāpēc sabiedrības interesēs ir, lai tiktu nodrošinātas pilnvērtīgas iespējas pārliecināties, ka tāds pašvaldības resurss kā riga.lv godprātīgi darbojas sabiedrības, nevis, piemēram, atsevišķu pašvaldības amatpersonu interesēs,” teikts AT Senāta spriedumā, norādot, ka atklātības princips par izmaksātajām atlīdzībām attiecināms arī uz valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kā arī nodibinājumiem.
Tiesa uzskata, ka, lai gan informācija par konkrētām personām izmaksātām atlīdzībām ir ar likumu aizsargāti personas dati, tas automātiski nenozīmē, ka tie ir neizsniedzami. Tiesa norāda, ka Re:Baltica līdzšinējā darbība neliek šaubīties, ka informācija pieprasīta žurnālistikas interesēs, un šajā gadījumā sabiedrības tiesības būt informētai par publisko līdzekļu izlietojumu ir lielākas nekā privātpersonu tiesības uz informācijas aizsardzību. To nemainot arī Satversmes tiesas spriedums par amatpersonu atalgojuma nepublicēšanu internetā, jo tas nenozīmē, ka iestādēm būtu tiesības neizsniegt šo informāciju, ja žurnālisti pieprasa.
Tāpat noraidīti RD argumenti, ka tās rīcībā nav informācijas par maksājumiem par reklāmu sociālajos tīklos, kā arī nepietiek ar atbildi, ka Re:Baltica var iet un meklēt informāciju par iepirkumiem internetā. Tiesa arī norāda, ka atruna – valdes sēžu protokoli teorētiski var saturēt komercnoslēpumu, nav pietiekama, jo dome nav vērtējusi sabiedrības interešu vajadzības iepretim nodibinājuma interešu aizsardzībai, tāpēc protokoli izsniedzami.
Riga.lv ir nodibinājums, kuram dome katru gadu piešķir vairākus miljonus eiro (vēlēšanu gadā, kad informāciju prasīja Re:Baltica, paredzētais finansējums bija 3 miljoni, kas ir tuvu lielākā privātā ziņu portāla Delfi budžetam). To savulaik dibināja pašvaldības avīzes izdošanai, bet tagad tas kļuvis par barotni Saskaņas jaunajai maiņai. Nodibinājuma valdē ir Andra Amerika (GKR) padomnieks Ģirts Dripe un Andris Konošonoks, bet Saskaņas deputāte Ločmele- Luņova 2018.gada 17.decembrī valdi ir pametusi.
Kad Re:Baltica pieprasīja informāciju par nodibinājuma darbiniekiem un partneriem, Rīgas domes vadība atteica, pamatojot ar personas datu aizsardzību, informācijas neesamību, komercnoslēpumu un šaubām, ka Re:Baltica pārstāves ir žurnālistes.
Re:Baltica tiesā pārstāvēja advokāte Ieva Azanda un jurista pakalpojumus mēs finansējām no jūsu ziedojumiem. Paldies!
Pilns sprieduma teksts: šeit.
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
