Grafika: Lote Lārmane, Re:Baltica
Share on Facebook
Facebook
Tweet about this on Twitter
Twitter
Email this to someone
email
Print this page
Print

Atbalsti mūs un dalies ar rakstu!

Re:Baltica rīcībā nonākuši dokumenti dod retu iespēju ieskatīties, kā Kremļa propagandisti ikdienā diktē saturu un finansē Baltijā strādājošās “neatkarīgās” ziņu vietnes Baltnews.

Pusgadu pēc Krimas okupācijas 2014. gadā Igaunijā pazīstamais Krievijas “tautiešu aktīvists” Aleksandrs Korņilovs izziņoja par triju jaunu, neatkarīgu, krieviski rakstošu ziņu portālu Baltnews atklāšanu Baltijas valstīs. Pēc Korņilova teiktā, tie būs izklaidējoši un turēsies tālu no politikas.

Jau pērnā gada aprīlī Re:Baltica atklāja, ka šīs par objektīviem ziņu medijiem sevi dēvējošās vietnes slēpti, caur Holandē reģistrētu kompāniju, pieder Kremļa propagandas holdingam Rossiya Segodnya. Tas kontrolē arī ziņu aģentūras Sputnik un RIA Novosti.

Sadarbībā ar Igaunijas avīzi Postimees Re:Baltica rīcībā nonākuši jauni dokumenti, kas sīkāk rāda, kā šīs vietnes tika izveidotas, cik daudz Maskava tām maksāja un kā diktēja, par ko jāraksta. Skype sarunas un līgumu kopijas, ko ieguvām no tiesas Igaunijā pēc turienes Baltnews redaktora Korņilova tiesāšanas par dokumentu viltošanu, lai izvairītos no nodokļiem, rāda, ka Baltijas shēma tieši tāpat darbojās Ukrainā.

“Teiksim, ka investori – ārzemju fonds”

Intervijā Lietuvas Delfiem, izziņojot Baltnews dzimšanu, jautāts par vietņu mērķi, par visām trīs redakcijām tobrīd atbildīgais Korņilovs teica: “Šajos portālos būs izklaidējošs saturs, jūs nebūsiet mūsu konkurenti. Koncepts – normāls, izklaidējošs, bez politikas.”

Taču viņš meloja. Re:Baltica rīcībā esošā Skype sarakste starp Korņilovu un Baltnews.ee pirmo galveno redaktoru, pro-kremliski noskaņoto žurnālistu Jevgēņiju Leviku rāda, ka abi vienojās, ko atbildēt uz līdzīgiem preses jautājumiem.

“Mūsu oficiālā pozīcija ir šāda: mēs attīstām interaktīvu informācijas projektu kopā ar ārzemju investoriem,” Leviks raksta Skype sarakstē. “Ja jautās, kas ir holandieši (kompānija, kam oficiāli piederēja vietnes – red.), atbildēšu, ka tās ir privātpersonas un šis ir privāts, komerciāls projekts. Nosacījumi ir konfidenciāli, pareizi?”

“Jā. Precīzāk, šeit nav iesaistītas privātpersonas, bet gan investīciju fonds,” atbild Korņilovs.

Realitātē nav nedz investīciju fonda, nedz redakcionālās neatkarības.

“San, atsaucies lūdzu,” 2015. gada jūnijā Korņilovam Skype raksta viņa kontaktpersona no Rossiya Segodnja Aleksandrs Svjazins.

“Aleksandr, parādies!” viņš raksta vēl pēc brīža, jau jūtami neapmierinātāks.

“San, sveiciens! Ir uzdevums,” Svjazins turpina. “Katru dienu tev jāatstrādā trīs no pieciem tematiem, ko mēs tev piedāvāsim.” Pirmās piecas piedāvātās ir: ES pagarinās sankcijas pret Krimu un Sevastopoli; komentāri par Grieķijas iespējamu izstāšanos no eirozonas; ES piedāvājums Krievijai būvēt gāzesvadus, apejot Serbiju; valstiskas pārrunas ar kaujiniekiem Ukrainā un Krievijas prezidenta Vladimira Putina divpusējās tikšanās Sanktpēterburgas ekonomikas forumā.

Avots: Skype sarakste starp Aleksandru Svjazinu un Aleksandru Korņilovu no krimināllietas materiāliem lietā pret Altmedia par dokumentu viltošanu, lai izvairītos no nodokļu nomaksas.

Pēc dažām stundām Korņilovs turpat Skype nosūta Svjazinam saites uz trīs Baltnews.ee nopublicētajām ziņām – par sankcijām pret Krieviju, gāzesvada būvniecību un Grieķijas parādiem. Īsajās ziņās pamatā pārrakstīta RIA Novosti publicētā informācija.

Jūlija sākumā pie konkrētām ziņām parādās atzīme “obligāti”. Pārsvarā tās saistītas ar ASV un ES saspringtajām attiecībām, kā arī konfliktiem Austrumukrainā un Krimā.

Par ko rakstīt, Svjazins, kurš norādīts kā komentētājs vairākās Sputnik vietnēs Austrumeiropā un Centrālāzijā, noteica jau iepriekš.

Sputnik viedokļa sleju autors Aleksandrs Svjazins. Avots: ekrānšāviņš no Uzbekistānas Sputnik

2014. gada decembrī Svjazins Korņilovam raksta, ka ir jauns uzdevums.

“Mums dota komanda publicēt piecas aptaujas par Eiropu, ko veikusi Eiropas kompānija pēc vadības pasūtījuma [RIA Novosti]. Publicētajos materiālos jābūt ekspertu komentāriem,” viņš raksta. “Nepazūdi, drīz nosūtīšu materiālus.”

Nākamajā dienā Svjazins ziņo, ka nolemts rakstus publicēt tajā pašā dienā.

Pirmā aptauja vēsta, ka gandrīz puse britu, francūžu un vāciešu vēlētos, lai ES būtu neatkarīgāka no ASV. Otrā: ka lielākā daļa eiropiešu netic – ES lēmums par sankcijām pret Krieviju bija neatkarīgs, bet trešā – ka eiropiešu vidū pieaug bažas par ES neatkarību no ASV.

Februārī Svjazins nosūta Korņilovam vēl vienu saiti uz kārtējo RIA Novosti pasūtīto aptauju, ka amerikāņi diezko neuzticas policijai. Drīz vien raksti par šo tēmu parādās visu Baltijas valstu Baltnews. Latvijas virsraksts vēsta: “Vairākums amerikāņu neuzskata policiju par drošības garantu.”

2015. gada 10. februārī Svjazins liek Baltnews publicēt ziņu par to, kā amerikāņi neuzticas policijai. Visas trīs Baltnews vietnes to arī izdara tajā pašā dienā. Avots: ekrānšāviņi no Baltnews un RIA Novosti.

Ja parasti Korņilovam no Maskavas sūta potenciālo rakstu tematus, tad izņēmums ir 2015. gada 7. jūlijs, kad viņš saņem rīkojumu publicēt jau gatavu ziņu. Tā vēsta, ka Sputnik uzskata par nepamatotu Latvijas Uzņēmuma reģistra vilcināšanos ar atļaujas izsniegšanu Sputnik pārstāvniecības reģistrēšanai Latvijā. Šo ziņu nopublicēja visas trīs (1, 2, 3) Baltijas Baltnews vietnes, liecina Re:Baltica izpēte.

Nauda caur Serbiju un Kipru

Analizējot Re:Baltica rīcībā esošos dokumentus redzams, ka finansēšanas shēma darbojas šādi. Baltnews redakcijas darbam saņēma naudu no starpniekfirmām, kas bija reģistrētas ārpus Krievijas. Norādījumus, par ko rakstīt: caur Skype. Par nopublicēto iesniedza atskaites starpniekfirmām. Lai uzrādītu lielāku auditoriju, pirka klikšķus un izmēģināja komentāru pirkšanu no Krievijas troļļu fabrikām.

Katrā Baltijas valstī Baltnews bija sava redakcija ar savu galveno redaktoru. Igaunijā Baltnews partneris bija Korņilova nevalstiskā organizācija Altmedia, ko viņš izveidoja jau 2010. gadā ar mērķi pārstāvēt krieviski runājošo iedzīvotāju viedokli Igaunijā.

Pirmo līgumu par “mediju projektu radīšanu un reklamēšanu Igaunijā un Baltijas valstīs” Altmedia parakstīja 2014. gada 8.augustā ar Holandē reģistrēto  Media Capital Holding B.V., kas pastarpināti caur vairākām kompānijām pieder Rossiya Segodnya.

Grafika: Lote Lārmane

Saskaņā ar krimināllietas materiāliem, Altmedia saņēma 91 400 eiro piecos atsevišķos maksājumos. Četri no līgumiem bija noslēgti ar Holandes Media Capital Holding B.V., bet viens – ar Kiprā reģistrēto Barsolina Ventures Ltd.

Kipras firmai, atsaucoties uz 2015. gada 1. janvārī noslēgtu līgumu, Altmedia sūta ikmēneša atskaites ar Baltnews.ee apmeklētāju skaitu, norādot arī publicēto rakstu nosaukumus. Saskaņā ar līgumu Kipras firma katru mēnesi Altmedia  maksā 11 400 eiro. Izskatās, ka šāda prakse, ik pēc trim mēnešiem pārslēdzot līgumus ar vairākām firmām, turpinās līdz pat 2018.gada gada pavasarim, kad Rossiya Segodnya atlaida visas trīs Baltnews redakcijas, ieskaitot galvenos redaktorus.

Rossiya Segondya un RIA Novosti uz atkārtotiem epastiem Re:Baltica un pētījuma partneriem neatbildēja.

Vēl viena no firmām, caur kuru igauņu Baltnews saņēma naudu, bija Serbijā reģistrētā SPN Media Solutions. Serbijas Uzņēmumu reģistra dokumenti rāda, ka  arī šī 2015. gada martā dibinātā firma pastarpināti pieder Rossiya Segodnya. Tās adrese reģistrēta advokātu birojā prestižā Belgradas rajonā.

Saskaņā ar Serbijas uzņēmumu reģistra datiem, SPN Media Solutions nav neviena darbinieka, toties gada apgrozījums vidēji 3,5 miljoni eiro. Nauda nopelnīta “ārzemju tirgos”. Firmas pirmā direktore bija kāda Tatjana Sņegova, bet pašreizējais: kāds Jevgēņijs Žestjaņņikovs (abus komentāra lūgumam uziet neizdevās). Reģistra lietai pievienotās pases kopijas rāda, ka abi ir Krievijas pilsoņi.

Advokātu biroja pārstāve Taņa Stanišica, kas palīdzēja firmu reģistrēt, atteicās Re:Baltica Serbijas kolēģei sniegt komentārus par tās darbību un direktoriem. “Diemžēl nevaru jums palīdzēt. Man nav tiesību runāt par klientiem,” viņa norādīja e-pastā.

Grafika: Lote Lārmane

Savukārt tiesu dokumenti, ko Re:Baltica ieguva no Ukrainas kolēģiem, rāda, ka tā pati Serbijas SPN Media Solutions izmantota arī, lai finansētu Kremļa propagandas holdinga RIA Novosti Ukraina pārstāvniecību. Šogad maijā Ukrainas drošības dienests informēja presi, ka šī Serbijas firma ik mēnesi RIA Novosti Ukraina darbībai pārskaitīja 53 tūkstošus eiro, kam bijusi “Krievijas izcelsme”. Ukrainas drošībnieki 2018. gada maijā arestēja RIA Novosti Ukraina galveno redaktoru, kuru apsūdz par rakstu publicēšanu ar mērķi šķelt Ukrainas sabiedrību un sēt naidu starp dažādām etniskām grupām.

Līdzīga shēma Latvijā un Lietuvā?

Igaunijā iegūtie dokumenti attiecas galvenokārt uz tur strādājošo Baltnews.ee. Tās nianses ļauj domāt, ka līdzīga shēma izmantota arī Latvijā un Lietuvā. Visas trīs interneta vietnes tika izveidotas vienā laikā, ir vizuāli līdzīgas un vienlaikus publicē rakstus par vienām un tām pašām lietām. Visu Baltijas valstu drošības dienesti uzskata, ka Baltnews bija vienots projekts.

Starp Re:Baltica rīcībā esošajiem dokumentiem ir arī viena ikmēneša satura atskaite no Latvijas. Vēl kādā Skype sarunā, vienojoties par kārtējo līgumu par naudas pārskaitījumu, Korņilovs savam koordinatoram no Maskavas norāda, ka līgumā ir kļūda – “igauņu valodas” vietā minēta “latviešu valoda”.

Starp krimināllietas materiāliem atrodama satura atskaite uz 13 lapām, kuras pasūtītājs ir Kiprā reģistrēta firma Barsolina Ventures LTD, bet izpildītājs SIA Baltnews.lv. Atskaitē norādīti 2015. gadā Baltnews.lv publicētie raksti. Avots: krimināllietas materiāli lietā pret Altmedia

Saskaņā ar Lursoft datu bāzi, Latvijas Baltnews gadā apgrozīja ap 100 000 eiro. Portālā praktiski nav reklāmu.

Nu jau bijušais Baltnews.lv galvenais redaktors Andrejs Jakovļevs atteicās Re:Baltica atklāt, no kurienes ienākumi: “Komercnoslēpums.” Viņš kategoriski noliedza, ka kāds būtu diktējis, par ko jāraksta. Bijis informācijas apmaiņas līgums ar RIA Novosti, bet tas nozīmējis “satura apmaiņu bez maksas.”

Drošības policijas (DP) priekšnieka vietnieks Ēriks Cinkus e-pastā Re:Baltica apgalvo, ka Baltnews.lv finansēja Krievija, izmantojot citu valstu firmas, un tas bija vietnes galvenais ienākumu avots.

“Ir pamats uzskatīt, ka Baltnews.lv satura veidotāji Latvijā atskaitījās par paveikto Krievijai un veidoja saturu atbilstoši Krievijas ģeopolitiskajām interesēm. DP arī iepriekš ir atzīmējusi, ka baltnews.lv, atšķirībā no Sputnik, ir centies slēpt savu saikni ar Krieviju. Dienesta vērtējumā, baltnews.lv mērķis bija ar šķietamu objektivitāti veidot Krievijas interesēm atbilstošu saturu,” raksta Cinkus.

Līdzīgs secinājums ir arī Lietuvas drošības dienestam VSD, kas Baltnews un Sputnik identificējis kā kanālus prokremliska satura izplatīšanai valstī.

“Viņu mērķis ir paplašināt Krievijas ietekmi Lietuvas informatīvajā telpā, sludināt antirietumniecisku noskaņu, un veidot sabiedrības domu par labu Kremlim,” rakstīts VSD pārskatā par 2017.gadu.

Turpat arī minēts, ka pēc Krievijas rīkojuma Baltnews un Sputnik pērn sācis publicēt vairāk rakstu par poļu statusu Lietuvā (atšķirībā no Latvijas un Igaunijas, Lietuvā krievvalodīgās kopienas lielu daļu veido poļi – red.).

“Publikācijas centās pārliecināt auditoriju, ka Lietuva diskriminē vietējo poļu kopienu vai arī, ka Polija joprojām izvirza teritoriālas prasības saviem kaimiņiem,” rakstīts ziņojumā.

Līdz 2018.gada gada jūnijam Lietuvas Baltnews galvenais redaktors bija Anatolijs Ivanovs. Lietuvas uzņēmuma reģistra dati rāda, ka viņa vadītā bezpeļņas organizācija Eirāzijas Mediju Laboratorija saņēma iespaidīgas naudas summas no augstāk minētās Kipras kompānijas Barsolina Ventures, kas finansēja arī Igaunijas Baltnews.

Eirāzijas Mediju Laboratorija no Kiprā reģistrētās Barsolina Ventures trīs gados saņēmusi vairāk kā pusmiljonu eiro. Saskaņā ar vienu no maksājuma dokumentiem par “interneta piegādes pakalpojumiem”.

Kad Re:Baltica Lietuvas kolēģis lūdza Ivanovam komentēt, kam nauda domāta, atbilde bija īsa.

“Jaunais cilvēk, jūs laikam mani nedzirdējāt. Esmu aizņemts un šobrīd manā birojā ir cilvēki. Jūs varat jautāt jebko, ko vēlaties. Ja nesapratāt mani krieviski, varu atkārtot lietuviski – manā birojā ir cilvēki, un es nevēlos tērēt savu laiku,” atbildēja Ivanovs un nolika klausuli.

Uz Re:Baltica jautājumiem atbildēt atteicās arī Korņilovs. Viņš norādīja, ka ar Baltnews vairs neesot nekādas saistības. Atteicās paskaidrot, kādēļ, un Facebook sarakstē lakoniski norādīja: “Man tas vairs nav interesanti.”

Koordinatori saistību noliedz

Krimināllietas materiālos ir arī kāda Skype saruna, kas ļauj secināt – iepriekš aprakstītā shēma satura koordinēšanā darbojās ne tikai Baltijā un Ukrainā, bet arī virknē citu bijušās PSRS valstu.

2016. gada 25. maijā koordinators no Maskavas Svjazins Skype sarakstē, kā izskatās, kļūdas pēc nosūta tēmu sarakstu, kas domāts lielākam valstu lokam – Baltijas valstīm, Kirgizstānai, Baltkrievijai, Gruzijai, Uzbekistānai, Kazahstānai, Azerbaidžānai un Dienvidosetijai Gruzijā. Igaunijai norādīti divi atsevišķi tematu bloki – viens Baltnews, otrs Sputnik.

Izpētot dziļāk, Re:Baltica secināja, ka temati sūtīti konkrēto valstu Sputnik interneta vietnēm. Atbilstoši instrukcijai, KirgizstānasSputnik uzrakstīja par bijušajam deputātam un vietējās olimpiskās komitejas vadītājam slēpti piederošu dzīvokli Londonas debesskrāpī, bet Gruzijas Sputnik – par  politiķu sieviešu ģērbšanās stilu. Moldovai vajadzēja uzrakstīt par vietējās valūtas izmaiņām attiecībā pret rubli un benzīna cenu. Rezultātā tapaDiagnoze mūsu levai: atbrīvojoties no vienas atkarības, vietā nāk cita.

Latvijas Baltnews ieteikts nopublicēt ziņu par Drošības policijas atzinumu par toreizējā hokeja federācijas vadītāja Kirova Lipmana izteikumiem vietnei sportfakt.ru, ka,ja es nebūtu ebrejs, bet gan latvietis, mani nēsātu uz rokām.” Baltnews nopublicēja ziņu, ka Drošības policija Lipmana izteikumus nosaukusi par provokatīviem.

2016. gada 25. maija sarakstē Svjazins iesaka Latvijai uzrakstīt par Kirova Lipmana izteikumiem. Ziņa par tematu tajā pašā dienā parādās Baltnews.lv. Avots: krimināllietas materiāli lietā pret Altmedia

Lūgts komentēt Re:Baltica rīcībā esošo informāciju, satura koordinātors no Maskavas Aleksandrs Svjazins noliedza saistību ar BaltnewsFacebook sarakstē viņš atbildēja: “Inga, tici, man nav nekādas saistības ar Sputnik vai Baltnews.” Uz jautājumu, vai Skype profilā redzamais vīrietis ir viņš, Svjazins neatbildēja.

Atsvevišķos laika posmos norādījumus par ko rakstīt, sūta arī citi cilvēki, ne tikai Svjazins. Viena no viņiem ir Liāna Minasjana. Skype sarakstē ar Korņilovu viņa norāda, ka ir redaktore multimediju programmai, kas “plāno strādāt ar Baltijas valstīm.”

2015. gada decembrī Minasjana Korņilovam raksta: “Dārgie, kolēģi, mums te briest idejas jaunā gada tematiem Sputnik un tiem draudzīgajiem Baltnews.” Turpinājumā viņa izklāsta domu par Jaunā gada sagaidīšanas svinību galda izmaksām un tradicionālo ēdienu. Sarakstes beigās seko piebilde: “Padomājam, ko katrs varam iedot kopējam jaunā gada katlam. Visi materiāli ar garantiju tiks nopublicēti strādājošajos Sputnik.”

“Patīkami,” atbild Korņilovs.

Savukārt dažus mēnešus pirms šīs sarakstes, 2015. gada oktobrī Minasjana Skype min Financial Times rakstu par britu iesaistīšanos Baltijā izvietotajos NATO spēkos. Viņa rosina izveidot vēsturisko izklāstu un “latviešiem vēl palūgsim atgādināt par atbrīvotajiem nacboliem, kas ieņēma NATO bāzi.” (Domāti divi Krievijas pilsoņi, kuri 2015. gada jūnijā pārkāpa Ādažu militārās bāzes žogam – red.) Tajā pašā dienā Baltnews.lv publicē rakstu Dievs, sargi karalieni! Angļi arī sola mums atsūtīt savus zaldātus.

Igaunijas Baltnews ir centīgāki un sacer veselus četrus.

Kad pagājušā gada martā Re:Baltica Facebook sarakstē jautāja Minasjanai, vai viņai ir kāda saistība ar Baltijas Sputnik vai Baltnews, viņa atbildēja: “1) Jā. 2) Nē.” Tagad pārjautāta, vai melojusi, jo redzams, ka viņa iesaistījusies Baltnews satura koordinēšanā, viņa atrakstīja: “Es vairs nestrādāju nedz ar Baltnews, nedz Baltijas valstīm kopumā. Ja vēlies, nodošu tavus jautājumus bijušajiem kolēģiem.”

Re:Baltica joprojām gaida atbildes no “bijušajiem kolēģiem”.

Pērk statistiku un testē trollingu

Iespējams, lai  Maskavai rādītu labus Baltnews auditorijas rezultātus, Igaunijas vietne no dažādām Krievijas kompānijām pirka arī neeksistējošu unikālo apmeklētāju skaitu. Vienu šādu kompāniju Korņilova padotais Aleksandrs Dorofejevs uzrunāja jau 2014. gada oktobrī, Baltnews atklāšanas laikā.

“Es plānoju no sākuma izmēģināt ar 2000 [skatījumu] un tad, ja viss būs OK, par 14 000 rubļu (190 eiro – aut.piez.). Vai šie apmeklētāji būs vienmērīgi izdalīti dienas garumā? Ja es pasūtīšu 100 000, vai jūs to sadalīsiet vienmērīgi mēneša garumā?” – viņš raksta kādam ar Skype vādu Раскрутка сайтов.

Izskatās, ka izmēģinājums bija veiksmīgs, un Baltnews.ee un Krievijas kompānija turpināja sadarboties. Dorofejevs tika informēts, ka miljons skatījumu maksātu 10 990 rubļu (ap 150 eiro – red.). Skype sarakste liecina, ka turpmākajos mēnešos Dorofejevs “iepirkās” vairākkārt.

Vairums pasūtījumu tiek veikti pa e-pastu vai konkrētu interneta vietni, bet nereti Dorofejevs vēlmes izsaka turpat Skype. 2016. gada 18. februārī viņš pasūta 20 000 apmeklējumu, ko jāsadala pa piecām dienām pie četriem konkrētiem rakstiem ar vidējo skatījuma laiku no 90 līdz 120 sekundēm. Viens no rakstiem, kam viņš vēlējās palielināt lasījuma skaitu, bija – NATO palīdzība Igaunijai var stulbi nepaspēt. Cits vēstīja par vietējā labējā politiķa solījumiem cīnīties pret bēgļu uzņemšanu.

Skype sarunas rāda, ka Dorofejevs neapstājās tikai pie viltus lasītāju pirkšanas. Konkrētiem rakstiem iepirka arī komentārus no troļļu fabrikas. Viens komentārs maksāja deviņus rubļus (12 eiro centi – red.). Sākotnēji viltus komentāri tika izmēģināti citā Korņilovam piederošajā propagandas vietnē Baltija.eu.

“Sāksim ar 50 komentāriem no diviem dažādiem cilvēkiem. Ja viss izdosies labi, varam turpināt sadarbību arī citās vietnēs ar lielāku komentāru skaitu,” Dorofejevs raksta personai ar Skype vārdu Artem, kurš piedāvā troļļu fermas pakalpojumus.

Dorofejevs arī jautā, vai iespējams, ka viltus komentāri parādās no dažādām IP adresēm. Uz jautājumu, kādēļ, viņš norāda: “Mums vajag unikālās IP, lai īpašniekam nerodas aizdomas, ka notiek kaut kas nelāgs. Īsumā, mums vajag cilvēku pūli.”

Lūgts komentēt apmeklējumu un komentāru pirkšanu, Dorofejevs Re:Baltica atbildēja noliedzoši. Viņš Baltnews bijis tikai redaktors un neviens viņam neesot teicis, par ko rakstīt: “Es rakstīju un publicēju ziņas, kas man šķita svarīgas un interesantas.” Uz norādi, ka par komentāru pirkšanu liecina viņa Skype sarakste, Dorofejevs atbildēja, ka tik pat labi varot apgalvot, ka viņam ir biļete uz Mēnesi. Taču apsolīto epasta adresi, uz kuru nosūtīt attiecīgās Skype sarunas komentāram, viņš Re:Baltica tā arī neatsūtīja.

Baltnews nākotne nezināma

Šogad 1. jūnijā visu Baltijas valstu Baltnews lapās parādījās ieraksts, ka saistībā ar izdevēju maiņu Baltnews turpmāk veidos jaunas redakcijas. Lursoft dati rāda, ka SIA Baltnews ir pārsaukta par Rakurs.lv un tās īpašnieks joprojām ir Jakovļevs, kurš notikušo komentēt atteicās.

Četras dienas pēc izmaiņām Igaunijā pabeidza izskatīt ar Korņilova NVO saistīto krimināllietu par dokumentu viltošanu,lai izvairītos no nodokļu nomaksas. Pats Korņilovs izspruka no soda – naudas sodu saņēma tikai viņa vadītā Altmedia, kas izdeva Baltnews.

Aleksandrs Korņilovs tiesas zālē 2018. gada 5. jūnijā. Foto: Sander Ilvest, Postimees

Tikmēr visi trīs Baltnews joprojām turpina darbu. Izskatās, ka saturu šajās vietnēs raksta vietējie ārštata autori un cilvēki, kas atrodas ārpus Latvijas.


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Materiāla tapšanā piedalījās žurnālisti Vesna Radojeviča (Serbija), Šarūnas Čerņiauskas un Paulius Gritenas (Lietuva), Vlads Lavrovs (Ukraina). Daļa informācijas iegūta, izmantojot OCCRP platformu Investigative Dashboard.

Materiāls publicēts sadarbībā ar Postimees (Igaunija) un Buzzfeed (ASV).

Autori: Holger Roonemaa (Postimees), Inga Spriņģe (Re:Baltica)
Redaktores: Miriam Elder (Buzzfeed), Sanita Jemberga (Re:Baltica)
Grafikas: Lote Lārmane (Re:Baltica)

Share on Facebook
Facebook
Tweet about this on Twitter
Twitter
Email this to someone
email
Print this page
Print

Atbalsti mūs un dalies ar rakstu!