Ilustrācija: Raivis Vilūns/Īgnās govs komiksi
Share on FacebookTweet about this on TwitterEmail this to someonePrint this page
Atbalsti mūs un dalies ar rakstu!

Iejaukšanās citu valstu vēlēšanu kampaņās, izmantojot sociālos tīklus, daudzviet kļuvis par nacionālās drošības jautājumu. Latvijā, kur kampaņa sāksies pēc četriem mēnešiem un Krievijas propaganda ir ikdiena, partiju uzraugs KNAB nīkulīgi plāta rokas un nezina, ko iesākt.

Grafika: Lote Lārmane

Mārtiņš Kālis (30) garās TV reklāmu pauzes jau gandrīz desmit gadu redz tikai ciemos. Jaunākās ziņas viņš uzzina internetā un sociālajos tīklos. Tur viņš arī pamanīja Latvijas politiķu sociālo tīklu karaļa Ušakova reklāmas rullīti pirms pašvaldību vēlēšanām. Tāpat kā daudzi citi, jo gan Youtube, gan pasaulē populārāko sociālo tīklu Facebook ik dienu apmeklē katrs trešais Latvijas iedzīvotājs.

“Vienu reizi to rullīti noskatīties bija interesanti, pēc tam bija tāpat kā ar jebkuru citu reklāmu. Citi droši vien arī rādījās, bet atmiņā nav palikuši,” saka Mārtiņš. Viņa izvēli vēlēšanās reklāma neietekmēja. Viņš balsoja Siguldā.

Oficiāli Saeimas vēlēšanu kampaņa šogad sāksies 9. jūnijā. Līdz tam politiķi sociālajos tīklos var publicēt, ko vēlas, un arī maksāt par plašākas auditorijas sasniegšanu bez ierobežojumiem. To partiju finanšu uzraugs, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) neskaita un likums neliedz. Biroja partiju finanšu kontroles nodaļas vadītāja Amīlija Jaunskunga skaidro, ka priekšvēlēšanu izdevumos partijām KNAB jāatskaitās tikai par sponsorētiem ierakstiem, kuri tapuši kampaņas laikā, proti, četrus mēnešus pirms vēlēšanām.

“Nezināmas izcelsmes naudām vēlēšanu kampaņā būtu jābūt KNAB šī gada lielākajai galvassāpei. Arī Nacionālās drošības padomei būtu jāpieslēdzas šim jautājumam – jo galvenās kampaņas bažas šogad nav par vietējo partiju blēdīšanos vai savstarpējiem rēķiniem, bet par nopietnu valsts drošības un vēlēšanu procesa apdraudējumu,” vērtē domnīcas “Providus” vadītāja Iveta Kažoka.

Katra partija gaidāmajām Saeimas vēlēšanām drīkst iztērēt 533 347,95 eiro.

Skrollē, Forest, skrollē

Sociālo tīklu popularitāte pēdējos gados strauji aug. Latvijā ikdienā tos patērē vairāk cilvēku nekā klausās radio vai lasa avīzes. No troņa vēl nav gāzta tikai televīzija (spied šeit, lai redzētu grafikas).

Youtube un Facebook stabili turas Latvijas interneta lietotāju apmeklētāko vietņu trijniekā. Pērn populārāko TV pārraidi – Latvijas spēli pret Zviedriju 2017.gada pasaules čempionātā hokejā – TV3 kanālā vidēji skatījās apmēram 246 tūkstoši cilvēku. Youtube ikdienā tajā pašā laika posmā apmeklēja 706 tūkstoši.

Grafika: Lote Lārmane

KNAB partiju tēriņus reklāmai internetā sauc par “niecīgiem”, salīdzinot ar kampaņu kopējām izmaksām. Pašvaldību vēlēšanās visvairāk iztērējusī (vai tēriņus deklarējusī) partija Latvijas attīstībai (LA) tika tuvu 11 000 eiro robežai.

Taču Re:Baltica analīze rāda, ka kopējā partiju pašreklāmas summa internetā pirms 2017. gada pašvaldību vēlēšanām nebija maza – ap 117 000 eiro jeb 10,6% no visiem reklāmas izdevumiem. Daži – kā Latvijai un Ventspilij vai Liepājas partija – nav deklarējuši ne centa, kamēr Vienotība vai Nacionālā apvienība tērējušas vairākus tūkstošus, ieguldot tieši Facebook.

Lietas svarīgumu vēl labāk parāda analīze, kur pašvaldību vēlēšanās palika reklāmai iztērētais miljons. Internetā, no kā sociālie mediji ir daļa, partijas iztērēja vairāk nekā klipiem sabiedriskajos medijos, komerctelevīzijās vai reklāmām nacionālajā presē.

Grafika: Lote Lārmane

KNAB informāciju par sociālo tīklu tēriņiem ieskaita kopējos izdevumos par reklāmu internetā. “Mēs vienkārši neapkopojam tādu informāciju. Varētu padomāt uz nākamajām [2018.gada – red.] vēlēšanām, kad nāks atskaites, kaut kādā veidā mēģināt izdalīt sociālos tīklos,” sacīja Jaunskunga.

Hjūstona, mums ir problēma

Šoreiz problēma nav likumā – tas ir stingrs. Medijiem līdz 9. maijam KNAB jāiesniedz cenas, citādi neko reklamēt nedrīkst. Gan partijām, gan medijiem trīs dienās pēc līgumu noslēgšanas par to jāpaziņo KNAB. Lai pārbaudītu, vai deklarētais sakrīt ar realitāti, KNAB pasūta mediju monitoringu. “Mums ir labi sakārtota sistēma. Mēs monitorējam priekšvēlēšanu periodu visur: gan medijus, gan partijas, gan trešās personas,” saka KNAB pārstāve Jaunskunga.

Taču Youtube, Facebook un Twitter ir reģistrēti ārpus Latvijas un pašvaldību vēlēšanās savu reklāmas laukumu cenas KNAB neiesniedza. Uzraugs plāta rokas: “Mēs neko nevaram viņiem aizliegt, jo viņi neatrodas Latvijas jurisdikcijā”. Turklāt KNAB atsakās atbildēt pat uz elementāriem jautājumiem par politisko reklāmu kontroli sociālajos medijos, piemēram, kad un kuram sociālajam tīklam pieprasījis informāciju sniegt, jo metožu atklāšana traucēšot darbā. Šāda rīcība neļauj pārliecināties, ka KNAB vispār ir centies.

Nils Ušakovs savā Facebook profilā ierakstus sāka reklamēt vismaz desmit mēnešus pirms vēlēšanām. Par tiem maksājusi partija Saskaņa. Cik – Ušakovs neatbildēja. Ekrānšāviņš no Facebook.

No sociālo tīklu pārskatiem par valdību pieprasījumiem redzams, ka 2017.gada pirmajā pusē, kad pašvaldību vēlēšanu kampaņa ritēja pilnā sparā, Facebook nosūtīti 12 informācijas sniegšanas pieprasījumi par 11 kontiem, bet Twitter Latvijas izmeklētājus nav interesējis vispār. Sīkākas detaļas, piemēram, konkrētu informācijas pieprasītāju, sociālais tīkls neatklāj.

Iespējams, otrs būtiskākais faktors, kas ierobežo kontroli sociālajos tīklos, ir iespēja izvēlēties parametru loku (intereses, izglītība, citi mainīgie) reklāmas izvietošanai. Ja neesat nomērķētajā lokā, jums, tāpat kā KNAB, par attiecīgās partijas reklāmu nebūs ne jausmas.

“Ir ļoti grūti identificēt tos gadījumus, kad kāds deputāta kandidāts vai fiziska persona, vai juridiska persona noposto par maksu kādu materiālu vai informāciju, kas satur aģitācijas pazīmes,” atzīst Jaunskunga. Arī neatkarīgā monitoringa iespējas to izķert ir ierobežotas. “Internets ir problēma (..) bet nevienam nav risinājuma. Un mums arī tāda viennozīmīga redzējuma nav.”

KNAB pārstāve gan uzsver, ka “tā viennozīmīgi noteikti nevar pateikt, ka KNAB neko nevar izdarīt”. Partijas uzmana konkurentus, tās ziņo birojam, ja redz iespējamu pārkāpumu. Šos ziņojumus KNAB pārbauda. Tāpat ar Augstākās tiesas tiesnešu atļauju var pieprasīt bankas kontu izrakstus, lai pārbaudītu, vai maksāts Facebook. Pēc pašvaldību vēlēšanām tas esot darīts – gan par personām, gan partijām, bet sīkāku informāciju KNAB atkal nesniedz. Tāpat nav iespējams saprast, cik no pagājušās kampaņas 238 pārbaudēm ir par sociālajiem tīkliem (pabeigtas 205, 40% aizdomas esot apstiprinājušās).

Iespēja apiet “griestus”?

Mārketinga speciālists, bloga “Ardomu.lv” autors Jānis Polis atzīmē, ka vēlme apiet ar likumu noteiktos kampaņu tēriņu griestus ir viens no iemesliem, kādēļ Latvijas politiķi arvien aktīvāk komunikācijā izmanto sociālos tīklus. “Pagaidām KNAB nespēj pilnībā izkontrolēt reklāmas investīcijas dažādās sociālo mediju platformās,” saka Polis. (Viņš agrāk ir konsultējis politiķus, tajā skaitā Nilu Ušakovu, taču nav to darījis pēdējo divu gadu laikā. Tagad iestājies kustībā PAR un neizslēdz iespēju iesaistīties tās vēlēšanu kampaņā).

Kur partijas reklamējās pēdējās vēlēšanās. Lai skatītu attēlu palielinājumā, klikšķiniet uz tā! Grafika: Lote Lārmane

Partijas sociālajos tīklos tērējas, lai sasniegtu gados jaunākos vēlētājus. Piemēram, Latvijas Attīstībai reklamējās Facebook, lai uzrunātu sociāli aktīvu, 20-40 gadus jaunu Latvijas iedzīvotāju, stāsta LA ģenerālsekretārs Viesturs Liepkalns. “Mūsu vēlētājs ir jaunāks, un mums bez sociālajiem tīkliem neiztikt.”

Savukārt uz vecāku, tradicionāli ārpus Rīgas dzīvojošu vēlētāju mērķējošā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) arī pirka reklāmu Facebook neskatoties uz to, ka ZZS vēlētājs nav aktīvs sociālo tīklu lietotājs. “Pirmkārt, tāpēc, ka ir svarīgs klātbūtnes efekts – būt tur, kur ir cilvēki. Otrkārt, mediji, ko lieto ZZS vēlētājs, arī iespaidojas no sociālajiem tīkliem. Un, treškārt, sociālie tīkli ir papildu monitoringa instruments,” skaidro ZZS ietilpstošās Latvijas Zemnieku savienības ģenerālsekretārs Artūrs Graudiņš.

Un ja nu bēda?

Pētniece Kažoka norāda, ka KNAB nav skaidrojuma vēlēšanu kampaņas dalībniekiem, kas ir likumīgi – un par ko var draudēt nepatikšanas. Nacionālās apvienības ģenerālsekretārs Raivis Zeltīts atminējās, ka partija pirms pašvaldību vēlēšanām ilgi prasījusi KNAB, kā labāk atskaitīties par reklāmu sociālajos medijos, bet atbildi saņēma pēdējā brīdī.

“Ir ļoti grūti pateikt, cik reāli tiek maksāts par aģitāciju internetā. Ja pieņemam, ka partijas šo informāciju sniedz pareizi, šā vai tā paliek jautājums, vai nav kādi izdevumi, par kuriem nav ziņots partijai,” skaidro Kažoka. Viņa vērš uzmanību uz “ļoti augstu risku”, ka sociālajos tīklos reklāmu var pirkt jebkurš un tā var iegāzt vēlēšanu kampaņu, novirzot daudz naudas par labu vai lai kaitētu kādai no partijām. “KNAB var salīdzināt dažādās ailītes, ko partijas iesniedz, ko nodeklarē mediji. Bet neesmu redzējusi nevienu gadījumu pēdējo gadu laikā, kad KNAB būtu spējis atrisināt nestandarta situāciju,” skarba ir Kažoka.

Bažas par iejaukšanos no malas

Šāda scenārija iespējamību apliecina vairāki pēdējā gada laikā gaismā nākuši notikumi ap vēlēšanām ārvalstīs. Facebook liecībās ASV Kongresam atklāja, ka Krievijas kompānija Internet Research Agency pirms ASV prezidenta vēlēšanām 2016.gadā nopirka aptuveni 3000 reklāmu Facebook un Instagram par 100,000 ASV dolāru. Relatīvi sīka summa, bet reklāmas, ar kuru palīdzību izplatīja arī viltus ziņas ar mērķi veicināt sabiedrības šķelšanos, sociālajos tīklos pamanīja līdz 150 miljoniem cilvēku.

Kremļa izplatītās sociālo mediju reklāmas, kuru mērķis bija šķelt ASV sabiedrību. Avots: POLITICO

Krievijas izlūkaģenti mēģinājuši izspiegot Francijas prezidenta Emanuēla Makrona priekšvēlēšanu kampaņu, izveidojot viltus profilus platformā. Pirms parlamenta vēlēšanām Vācijā Facebook slēdza vairākus desmitus tūkstošu viltus kontu, lai izvairītos no iespējamās iejaukšanās arī šīs valsts vēlēšanās. Savukārt uz Lielbritānijas lūgumu sniegt analīzi par iespējamo Krievijas iejaukšanos referendumā par tās dalību Eiropas Savienībā, labāk zināmu kā Brexit, Facebook neatbildēja pēc būtības.

Tas saniknoja politiķus un atbildīgās iestādes. Tagad sociālais tīkls apņēmies padziļināti pētīt, vai Krievijas aģenti izmantojuši platformu, lai izplatītu viltus ziņas ar mērķi ietekmēt Brexit balsojumu.

NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra (NATO StratCom) vadītājs Jānis Sārts piekrīt – pastāv iespēja, ka Krievija varētu mēģināt ietekmēt vēlēšanas Latvijā, bet tā ir maza. “Iespēja pastāv. Es nedomāju, ka tā ir liela, jo no Krievijas perspektīvas šeit ir daudzi citi ietekmes instrumenti, kas atrodas viņu rīcībā,” sacīja Sārts.

Cerība mirst pēdējā

Šādu gadījumu atklāšanu apgrūtina atbilžu iegūšana no sociālajiem tīkliem. Jautāta, vai KNAB ir pieprasījis Facebook informāciju par reklāmas izdevumiem, Jaunskunga “peld”: “Nekomentēšu, vai tas ir konkrēti Facebook, Twitter vai cits interneta portāls, bet bieži atbildēm uz mūsu pieprasījumiem ir noraidošs saturs.” Sociālie tīkli esot gatavi sniegt informāciju tikai kriminālprocesos, bet KNAB partiju finanses kontrolē administratīvi.

Jaunskunga cer, ka nākotnē ledus izkustēsies, piesaucot Facebook dibinātāja Marka Zukerberga publiski pausto apņēmību padarīt platformā izvietotās politiskās reklāmas caurspīdīgākas. Šim paziņojumam sekojuši arī citi – gan par to, ka platformas lietotāji varēs noskaidrot, vai uz viņiem mērķēja Krievijas Internet Research Agency reklāmas, gan to, ka politisko reklāmu izvietotājiem būs jāapliecina sava identitāte un skaidri jānorāda maksātājs. Facebook arī iecerējis izveidot reklāmu arhīvu par pēdējiem četriem gadiem ar iespēju meklēt sponsorētos ierakstus. Šajā arhīvā būtu redzama reklāmai iztērētā naudas summa, sasniegtā auditorija un tās pamatdati (vecums, atrašanās vieta, dzimums u.c.). Taču pagaidām tie ir tikai plāni, bez konkrētiem datumiem to īstenošanai dzīvē.

KNAB nav vienīgie, kas nezina, kā kontrolēt partiju un politiķu tēriņus internetā – tāda pati situācija ir Lietuvā un Igaunijā, kur uzraugi arī sāk mosties un atzīst, ka tā ir problēma, Re:Baltica norāda abu valstu eksperti.

Nekādas izmaiņas likumdošanā, lai risinātu izgaismotās problēmas, līdz Saeimas vēlēšanām nav gaidāmas – ar atbildīgo parlamenta komisiju panākta vienošanās, ka spēles laikā noteikumus nemainīs. Pēc vēlēšanām, ņemot vērā pieredzi, varētu domāt par izmaiņām likumos. Pagaidām KNAB tik vien kā cer, ka gandrīz divreiz lielāks finansējums (32 tūkstoši eiro) monitoringam un jauni tehniski rīki ļaus kvalitatīvāk kontrolēt partiju reklāmas sociālajos tīklos. Birojs arī plāno izveidot interaktīvu karti, kur varēs redzēt partiju tēriņus iepretim atļautajiem griestiem, lai vēlētāji varētu ziņot par iespējamiem pārkāpumiem.

Tikmēr politiķi droši var solīt piena upes un ķīseļa krastus, lai iegūtu vēlētāju sirdis. “Rīgas vēlēšanās mani satrauca, ka visi sacenšas kā lielveikali — uz atlaidēm, maksājumiem, kamēr par saturu vai idejām ir ļoti maz [reklāmu],” saka Mārtiņš Kālis. Lai gan viņš nav pamanījis, ka redzētās reklāmas viņu ietekmētu, viņš atzīst – “gan jau, ka ietekmē”.


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Teksts: Aija Krūtaine
Ilustrācija: Raivis Vilūns/Īgnās govs komiksi
Grafikas: Lote Lārmane, Re:Baltica
Krieviski tulkojusi Marija Kugele
Angliski tulkojis Aleksejs Tapiņš
Redaktore: Sanita Jemberga, Re:Baltica

Share on FacebookTweet about this on TwitterEmail this to someonePrint this page
Atbalsti mūs un dalies ar rakstu!