Bunkas pagasta iedzīvotāja Dzintra Briede katru rītu savu pirmklasnieci Sabīni pavada līdz skolas autobusam. Lai līdz tam nokļūtu, jāiet ar gumijas zābakiem, jo ceļš ir briesmīgā stāvoklī. Pirms iekāpšanas autobusā, tiek pārvilkti apavi. Zābaki paliek ceļa malā un gaida Sabīni atpakaļ no skolas. Foto: Kaspars Goba
Share on Facebook
Facebook
Tweet about this on Twitter
Twitter
Email this to someone
email
Print this page
Print

Atbalsti mūs un dalies ar rakstu!

Kas jādara, lai uzlabotu dzīves līmeni cilvēkiem ar maziem ienākumiem un mazinātu sociālo nevienlīdzību. Galvenie secinājumi un ekspertu ieteikumi.

1. Jāpaceļ neapliekamais minimums, lai cilvēki ar maziem ienākumiem nopelnītu vairāk.

Šobrīd neapliekamais minimums Latvijā ir 45 lati mēnesī, kas ir mazs atbalsts trūcīgajiem. Paceļot to līdz 90 latiem, kā tas bija prims krīzes, ietaupījums būtu 11 lati mēnesī, kas cilvēkiem ar maziem ienākumiem ir būtiski. Salīdzinājumam, neapliekamais minimums Igaunijā ir 99 lati. Un arī tad, starptautiskā organizācija OECD savā jaunākajā ziņojumā iesaka Igaunijai turpināt palielināt neapliekamo minimumu, nevis samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli. Arī Lietuvā neapliekamais minimums ir divreiz lielāks nekā Latvijā. Valdība šobrīd neplāno pacelt neapliekamo minimumu. Ar nākamā gada vasaru no 70 uz 80 latiem pacels neapliekamo minimumu par apgādājamajiem.

2. Jāmazina darbaspēka nodokļi, lai veicinātu jaunu darba vietu radīšanu.

Lieli nodokļi nozīmē, ka jaunu darba vietu radīšana ir ļoti dārga. Latvijā nodokļu slogs ir 43% (darbaspēka nodokļi, plus sociālais un iedzīvotāju ienākumu nodoklis), kas ir tuvu vidējam ES, bet krietni augstāks nekā citās jaunajās dalībvalstīs, tai skaitā Baltijā. Valdība ir pieņēmusi lēmumu samazināt iedzīvotāju ienākumu nodokli no 25% uz 20% nākamo trīs gadu laikā. Tas samazinās darbaspēka izmaksas, vienlaikus būtiski palielinās ieņēmumus vidusšķirai un lielām algām, bet ne cilvēkiem ar maziem ienākumiem.

3. Vairāk jāiekasē no “tiešajiem” nodokļiem – nekustamā īpašuma un luksus precēm.

Starptautiskie aizdevēji krīzes laikā rosināja pārdalīt nodokļu sistēmu, vairāk iekasējot no dārgiem īpašumiem. Neraksturīgi Eiropas praksei, Latvijā gadiem nebija nodoklis mājokļiem. Aizdevēji ierosināja pacelt nekustamā īpašuma nodokli līdz 1,5%. Formāli valdība šo nosacījumu ir ņēmusi vērā, nosakot nekustamā īpašuma nodokli robežās no 0,2% līdz 1,5%. Eksperti par šī nodokļa iekasēšanas efektivitāti šaubās, jo konkrēto likmi noteiks pašvaldības un, kā rāda PB pētījums, pašvaldības ne vienmēr piemēro atlaides pareizajām mērķu grupām.

4. Pēc darba atrašanas, pabalstus nogriezt pamazām.

Tikai 1,6% no visiem sociālajiem pabalstiem Latvijā tiek piešķirti, vērtējot potenciālā saņēmēja ienākumu līmeni, savukārt vidēji ES šis procents ir vairāk nekā divreiz lielāks. Tajā pašā laikā nodokļu un pabalstu sistēma neveicina cilvēku vēlmi atrast darbu. Latvijā jaunā darbinieka papildu nodokļi un zaudētie pabalsti veido 90% no bruto ieguvumiem no saņemtās algas. Tas nozīmē, ka nav lielas starpības, vai cilvēks strādā vai nestrādā, un Latvijas rādītājs ir otrais sliktākais Eiropas Savienībā, kur zaudējumi noēd ap 77% no ieguvumiem, bet Lietuvā – 70%, Igaunijā – 63% un Slovākijā – 40%.

5. Jāveido centralizēta, valsts līmeņa pabalstu izmaksu sistēma.

Šobrīd sociālo pabalstu apmēru un piešķiršanas kārtību nosaka katra pašvaldība atsevišķi. Līdz ar to pabalsti atšķiras atkarībā no pašvaldības ieņēmumiem, un nabadzīgajos Latvijas reģionos tie ir niecīgi.  PB pētījums rāda, ka liela daļa mājokļu pabalstu pašvaldības izmaksājušas turīgām ģimenēm, bet uzraugošās valsts iestādes bijušas pasīvas, lai sistēmu mainītu. Valdība arī rīkojusies pretēji PB ieteikumiem, jo ar nākamo gadu visus sociālos pabalstus piešķirs un no savas kabatas izmaksās tikai pašvaldības. Krīzes laikā valsts pašvaldībām līdzfinansēja GMI un mājokļa pabalstus.

6. Jāpārdala 8 latu valsts ģimenes pabalsts.

Universālais valsts ģimenes pabalsts, jeb 8 lati par katru bērnu, gadā apēd apmēram 36% no kopējā sociālo pabalstu budžeta, kas jau tā ir viens no mazākajiem ES. PB pauž izbrīnu, ka Latvija piedāvā šādu pabalstu visiem iedzīvotājiem, neatkarīgi no ienākumiem un jau tā dāsnajiem vecāku pabalstiem. PB iesaka pārdalīt 8 latus un iedot vairāk trūcīgajām ģimenēm. Izsniedzot šo pabalstu Latvijas iedzīvotajiem ar maziem ienākumiem, valdība varētu ietaupīt aptuveni 17,3 miljonus latu. Valdība atteicās šo reformu ieviest un šogad šai programmai vēl papildus piešķīra 11 miljonus latu.

7. Jāsamazina PVN pārtikai.

Ekonomists Alfs Vanags iesaka samazināt PVN pārtikai. Cilvēki ar maziem ienākumiem lielu daļu naudas atdod tieši par pārtiku, tādēļ šāds PVN samazinājums būtu liels atbalsts trūcīgajiem. Līdzīgi samazināts PVN pārtikai ir Īrijā, atsevišķiem produktiem Anglijā un Zviedrijā.

Avoti: Žurnāls IR/Pauls Raudseps; Pasaules banka (PB); Starptautiskais Valūtas Fonds (IMF); Labklājības ministrija (LM)
Apzīmējumi: GMI – pabalsts garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai; ES – Eiropas Savienība; OECD – Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija

Pie pētījuma strādāja. Rakstu autori: Kristīne Rizga, Inga Spriņģe, Re:Baltica. Konsultants: Peter Folkins (finansists). Aprēķinus veica: Alfs Vanags un Anna Zasova, BICEPS. Foto stāsti: Kaspars Goba. Pie datu apstrādes palīdzēja: Signija Linde, Jurita Mikoviča, Gunita Gailāne, Raivis Vilūns.

Share on Facebook
Facebook
Tweet about this on Twitter
Twitter
Email this to someone
email
Print this page
Print

Atbalsti mūs un dalies ar rakstu!