Šovasar Baltijas valstīs – īpaši Lietuvā un Igaunijā – pastiprinājusies dezinformācija, ka pie varas esošie cenšas tās ieraut karā pret Krieviju. Valdības jau lemjot par savu karavīru sūtīšanu uz Ukrainu, Lietuvā ārlietu ministrs ar ģimeni pametot valsti, bet Latvija provocējot Austrumu kaimiņu ar kodolkaru. Skaidrojam, kas un kur Baltijas valstīs šos maldus izplata.
Kā Krievijas specdienesti Telegram čatos vervē sabotierus savām specoperācijām NATO valstīs un Ukrainā.
Krievijas diplomātijas fonds “tautiešu atbalstam” Latvijā finansējis gan Dimitera albumu, gan Ždanokas tēla pucēšanu pēc Re:Baltica publikācijām.
Latvijas Hokeja federācijas (LHF) lēmums ir "nepareizs" un "idioti" tās vadībā būtu jāatlaiž - šādu vēstījumu pirms pāris nedēļām sociālajos medijos X un Facebook mēģināja izplatīt Kremļa boti. Tik masīvu latviski runājošu botu uzbrukumu Latvijas lietotāji vēl nebija piedzīvojuši. Eksperti pieļauj, ka tas varētu kalpot kā izmēģinājums pirms jūnijā gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām.
Daudzi Latvijā tā uzskata, tomēr Re:Baltica neatrada pierādījumus, ka Facebook satura moderatori apzināti dzēstu Ukrainu atbalstošus ierakstus. Taču atklājās cita problēma — satura politika veidota tā, ka emocionāli runāt par karu ir praktiski neiespējami. Kremļa ārpolitikai tas nāk tikai par labu.
Re:Baltica rīcībā nonākuši konfidenciāli dokumenti rāda, ka skandināvu DNB un “Nordea” bankas Baltijā gadiem pieļāva aizdomīgus klientu darījumus miljardu vērtībā. No vairāk nekā 100 pārbaudītajiem augsta riska klientiem, kuru darījumus lēš 7,7 miljardu eiro apjomā, vairākums bija Latvijā. Kad sākās tīrīšana, tā skāra gan sankcionētus Krievijas oligarhus, gan vienu no Latvijas pelnošākajiem un pasaulē zināmākajiem uzņēmumiem “Mikrotīkls”.