Pusotrs tūkstotis Facebook lietotāju dalījušies ar video par Ukrainas bēgļu it kā nesamērīgi labo dzīvi Vācijā. Video ir radīts ar mākslīgā intelekta palīdzību, un tajā ar pārspīlētiem piemēriem radīts iespaids, ka Ukrainas bēgļi saņem neadekvātas priekšrocības salīdzinājumā ar vietējiem iedzīvotājiem. Skaidrojam, kāds atbalsts ukraiņu bēgļiem ir pieejams Vācijā.
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) un premjere Evika Siliņa (Jaunā Vienotība) stāsta, ka ar lielveikalu ķēdēm noslēgtais memorands dod rezultātus un pamatpārtikas preču cenas Latvijā samazinās. Divus mēnešus kritums tiešām bijis, taču tas nav lielāks kā citus gadus vasaras sezonā, savukārt jūlijā cenas atkal kāpušas.
Sociālajos medijos popularitāti guvuši video, kuros biedē ar krāna ūdeni. Vienā rāda vecas un vizuāli nepievilcīgas ūdens caurules, bet citā stāsta, ka krāna ūdenī esot bīstami daudz smago metālu. Tas ir maldinoši. Caurulēs ar laiku veidojas nogulumu kārta no ūdenī esošajām minerālvielām, taču tas ir drošs un tajā nav bīstami daudz metālu.
Elektrība un tās ražošana ir populārs temats, par ko maldināt sociālajos medijos. Augustā tam pievērsies arī Saeimas deputāta Edmunda Zivtiņa (LPV) palīgs, sazvērestības teoriju cienītājs Māris Ruks. Video, kas vairākos sociālajos medijos skatīts tūkstošiem reižu, viņš stāsta, ka Latvija var sevi nodrošināt ar visu nepieciešamo elektrību, bet noklusē, ka tas būtu dārgi. Ruks arī biedē, ka vēja parki esot kaitīgi, bet nemin pierādījumus.
Kāds prokremlisks blogeris sociālajos medijos melo, ka Latvijā mīnas sprādzienā miris robežsargs, apgalvojot, ka tas noticis, jo Latvija pēc izstāšanās no Otavas konvencijas mīnē robežu ar Krieviju un Baltkrieviju. Latvijas robežsardze skaidro, ka šāda notikuma nav bijis, neviens tās pārstāvis nav gājis bojā un uz Latvijas robežas neesot kājnieku mīnu.
Piedāvājam daļu no RSU pētnieku apkopotajiem informācijas manipulācijas un reputācijas graušanas paņēmieniem. Tos papildinām ar sociālo mediju diskusijās atrastiem piemēriem